Atpakaļ uz skolu! Kā nekļūdīties, pērkot skolēnam apavus

Apavu iegāde strauji augošam skolasbērnam ir viens no mācību gada pēdējā brīža priekšdarbiem, jo nav iespējams prognozēt, kādā tempā mainīsies kājas lielums. Bet nu jau gan ir laiks ķerties pie šā atbildīgā pienākuma. Nemaz nav vienkārši atrast apavus, kuri bērnam ir droši un ērti, pietiekami labi izskatās un ir pieejami arī cenas ziņā. Drošība un ērtums starp šiem kritērijiem, vismaz no skolēnu vecāku viedokļa, ir pirmajā vietā. Priekšroka jādod tādiem apaviem, kuriem ir ortopēdiski pareizs iekšējais reljefs.

Ne tikai pie mums, bet arī turīgākās valstīs vecāki bieži vien izvēlas skolēniem vislētākos apavus, lai bērni pagūtu tos nonēsāt līdz brīdim, kad būs vajadzīgs lielāks izmērs. Citi domā – tas nekas, ja kurpes sākumā ir nedaudz par lielu, bet vēlāk kļūst nedaudz par mazu. Ortopēdi tam nepiekrīt un uzsver, ka apaviem ir jābūt tieši laikā. Ja jaunos apavos nav jūtams komforts no pirmā soļa, tad tie nav jūsu apavi. Pieauguši cilvēki nereti ir gatavi ciest sāpes un ārstēt noberzumus, kamēr apavi ievalkājas. Tā ir viņu pašu izvēle, bet bērnus gan nevajadzētu pakļaut tādām mocībām.

Ja bērniem rodas pēdu problēmas, tad 70% gadījumu tur vainīgi tieši nepiemēroti ikdienas apavi. Tā liecina amerikāņu statistika. Jāņem arī vērā, ka skolēni apavus ekspluatē intensīvāk nekā pieaugušie, jo viņi vairāk kustas, skrien, lēkā. Šodien esam sapratuši, ka tā ir uzvedība, kas jāveicina, lai bērni neizaugtu mazkustīgi. Jāņem vērā, ka viņi īpaši nepūlas saudzēt savas kurpes. Tāpēc nereti gadās, ka lētie apavi izjūk jau pēc mēneša un nekāds ietaupījums ģimenes budžetā nesanāk. Ortopēdi arī neiesaka pirkt bērniem apavus interneta veikalos vai no preču katalogiem, jo augošā kāja nepārtraukti mainās, tāpēc bez pielaikošanas neiztikt.

Ne par lielu, ne par mazu

No paaudzes paaudzē ceļo tradīcija pirkt bērniem lielākus apavus, «lai kājai būtu vieta, kur augt». Šādos apavos bērni biežāk klūp un krīt, ir neveiklāki par saviem vienaudžiem, apavi cilājas un plēš zeķes, var uzberzt tulznas. Ja, pielaikojot bērnam apavus, aiz kapes pie papēža var aizbāzt mazā pirkstiņa galu, tad tas ir pareizais izmērs – nav jābūt ne ciešākiem, ne brīvākiem.

Pielaikojot apavus, modri jāseko, lai tie nebūtu arī par mazu. Dažreiz bērnam tā iepatīkas kādas kurpes, ka viņš ir gatavs noklusēt, ka tās nav ērtas. Ja apavi ir par mazu, tie spiež, var radīt sāpes, Ahilleja cīpslas sastiepumu, nemaz nerunājot par to, ka pastāvīgs diskomforts slikti ietekmē mācības un attiecības.

Ne šauri, ne vaļīgi

Jāraugās, lai apavi nebūtu par šauru, pat ja izmērs atbilst pēdas garumam. Ja bērna pēda ir platāka par kurpi, valkāšana sagādā īstas mokas. Jāskatās arī, lai kāju pirksti apavos nebūtu saspiesti, tāpēc labāk izvēlēties kurpes ar apaļiem purngaliem. Apaviem ir stingri jāapņem pēda, un tie nedrīkst būt pārāk mīksti un vaļīgi, jo tādos pēda sašķiebjas. Ja apaviem ir auklas, sprādzes vai velkro aizdare («lipeklīši»), ieteicams pārbaudīt, kā bērns ar tiem tiek galā, jo daudziem ir tendence aizsaitēt kurpes pavirši un vaļīgi, tāpēc apavs kūļājas ap pēdu, padarot staigāšanu nogurdinošu, bet atrisušas auklas rada traumu risku. Jaunākiem skolnieciņiem nav vēlams pirkt apavus ar sarežģītu aizdari.

Lietotus – labāk ne

Jaunākie bērni bieži ir spiesti novalkāt visu, kas vecākajiem kļuvis par mazu. Tā var darīt ar apģērbiem, bet ne ar apaviem – brīdina ortopēdi. Lietotais apavs ir nodilis un pielāgojies iepriekšējā valkātāja kājas īpatnībām, kas pat tik tuviem radiniekiem kā brāļi vai māsas ir atšķirīgas. Nomītas kurpes var vājināt muskuļus un saites, tas noved pie sliktas stājas un traucē līdzsvara attīstībai, var izraisīt sāpes papēžos, veicināt cīpslu iekaisumu, lūzumus, mežģījumus.

Reljefa, mēreni elastīga zole

Apavi ar gludām zolēm slīd pa grīdu, un tas var novest pie kritieniem, skrienot pa skolas gaiteņiem. Būdami kustīgāki nekā pieaugušie, bērni apavu zoles nodeldē ātrāk, tāpēc arī zoles ar nelielu reljefu drīz vien kļūst gludas. Eksperti iesaka iegādāties skolēniem apavus ar izturīgām zolēm, kurām ir izteikts reljefs. Vienlaikus zolēm jābūt arī pietiekami elastīgām. Pirms vairākiem gadu desmitiem tika uzskatīts, ka cieta, stingra un nelokāma zole augošai pēdai ir labākā, bet mūsdienās noskaidrots, ka pēdu kauliņiem un cīpslām labvēlīgāki ir apavi ar lokanu zoli. Protams, tai ir jābūt pietiekami biezai, lai nodrošinātu pēdai stabilu atbalstu. Ja kurpi var mierīgi pārlocīt uz pusēm un iebāzt kabatā, tad zole ir pārāk elastīga.

Iešļūcenes lai paliek mājām

Mājās valkāt iešļūcamas čības ir ieteicams: lai tās turētos kājās, ir nedaudz jāsavelk kāju pirksti, tā tiek darbināti muskulīši, un tas pēdām ir daudz veselīgāk nekā staigāt pa gludu grīdu basām kājām vai šļūkāt vienās zeķēs. Toties skolā šādi apavi var viegli nomukt, tie neapņem visu pēdu un nenodrošina pietiekamu stabilitāti. Mazajiem skolnieciņiem valkāšanai skolas telpās piemērotākas ir sandales ar slēgtu purngalu, paaugstinātu kapi un siksniņu priekšā. Tādas ir arī drošākas situācijās, kad otrs uzkāpj uz kājas vai tur uzkrīt kāds smagāks priekšmets.

Augsti papēži nav vēlami

Meitenēm lielu kaitējumu spēj nodarīt augstpapēžu kurpes. Tās valkājot, tiek pārslogota pēdas priekšējā daļa. Tā kā saišu aparāts ir vājš, seko šķērsvelves saplacināšanās, kāda parasti raksturīga pusmūža sievietēm: pirksti vēdekļveidīgi izvēršas, izspiežas pirmā pirksta pamatnes kauliņš, pirmais pirksts virzās virsū otrajam, ir jāmeklē platāki vai mīkstāki apavi. Situācija var būt vēl ļaunāka – jau tīņu vecumā pēdu deformācija rada stipras sāpes, kļūst grūti valkāt jebkādus apavus un ir vajadzīga ķirurga palīdzība. Sevišķa piesardzība jāievēro tām meitenēm, kuru mātēm, tantēm un vecmāmiņām ir pēdas šķērsvelves deformācija, tautā saukta par kauliņiem, jo nosliece uz šo problēmu bieži ir iedzimta. Viņām nevajadzētu pārņemt mammas apavu valkāšanas stilu un noteikti nenāktu par ļaunu saņemt ortopēda konsultāciju par to, kā izvairīties no deformācijas attīstības.

Meitenēm ir jāizskaidro, ka augstpapēžu apavi nav domāti ikdienai, ka tos nav vēlams valkāt ilgāk par dažām stundām dienā, piemēram, ja jādodas uz balli vai uz teātri.

Rūpes par higiēnu

Nav šaubu, ka skolēnu apaviem vajadzētu būt gatavotiem no elpojoša materiāla. Kad apavi nelaiž cauri gaisu, pēdas pastiprināti svīst, un tas rada diskomfortu, nepatīkamu aromātu un var veicināt sēnīšu slimības. Lai gan veikalos nopērkami dažādi apavu dezodoranti, mājas apstākļos nav iespējama īsti efektīva apavu dezinfekcija, bet to var veikt podologs, kura rīcībā ir īpašas dezinfekcijas ierīces, kas ļauj apavus atbrīvot pat no 99% baktēriju, vīrusu un sēnīšu sporu. Ja nevar atļauties labus ādas apavus, tad labāk iegādāties kurpītes ar audekla virsu.

Vislabāk, ja skolas gaitām ir atvēlēti divi pāri apavu, kurus valkā pārmaiņus. Protams, visi apavi ir pienācīgi jākopj un laiku pa laikam jāpārbauda, vai tie bērnam vēl der, vai nav pārāk novalkājušies. Lai apavi nepazustu un nesajuktu ar līdzīgiem klasesbiedru apaviem, tos vēlams arī iezīmēt.