“Ātrās palīdzības” reforma: 4 nakts brigādes pārtop par dienas brigādēm
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta reformas rezultātā četrās apdzīvotās vietās – Alsungā, Rundēnos Ludzas novadā, Ezerē Saldus novadā un Ugālē Ventspils novadā diennakts ātrās palīdzības brigādes pārveidotas par dienas brigādēm. Nakts laikā uz izsaukumiem pie pacientiem dodas brigādes no tuvīnās apkārtnes, un, kā uzsver NMP dienesta vadība, brigāžu darba režīma pārorganizēšana nav pasliktinājusi operatīvo situāciju, un to dienests varot pierādīt ar datiem.
NMP dienesta veikto pārmaiņu mērķis ir panākt, lai intensīvākajā brigāžu izsaukuma periodā, tas ir dienas laikā, saglabātos jau esošais palīdzības pieejamības un operativitātes līmenis, vienlaikus nodrošinot darbiniekiem lielāku atalgojumu par veikto darbu dienas laikā. Tāpēc dienests sācis gan pilsētās, gan lauku novados diennakts brigādes pārveidot par dienas brigādēm.
Vietām tas nozīmē brigāžu, kas dežūrē naktī, skaita samazināšanu par vienu brigādi vai divām (piemēram, Jelgavā un Jēkabpilī), bet vietām tikai dienas brigāžu atstāšanu un nakts brigāžu noņemšanu.
NMP dienesta dati rāda, ka tādas vietas, kur naktī uz vietas vairs nav ātrās palīdzības brigādes, ir četras pagastu vai novadu centri – Alsunga, par ko Neatkarīgā rakstīja jau vakar, Rundēni, Ezere un Ugāle. Kopumā Neatkarīgā izpētīja, ka pārmaiņas skar 17 apdzīvotas vietas un nakts brigāžu skaits ir mazāks par 32 brigādēm (tiesa, dienests skaidro, ka atsevišķās vietās, piemēram, Rīgā šīs pārmaiņas norit jau no 2009. gada un nemaz neesot saistītas ar šā gada reformu…). Izmaiņas notiks dienesta darbā Rīgā, Viesītē, Daugavpilī un Dobelē, kur līdz gada beigām tiks pārveidotas vēl četras brigādes.
«Dienas laikā saņemam 80 procentus no visiem izsaukumiem, kamēr nakts stundās izsaukumu skaits ir četras reizes mazāks,» situāciju raksturo dienesta speciāliste Sarmīte Skujiņa. Līdz ar to dienas laikā nepieciešams esošo brigāžu skaitu saglabāt, savukārt nakts stundās gatavībā esošo brigāžu skaits ir jāpielāgo reālajai nepieciešamībai. S. Skujiņa apgalvo, ka vietas, kurās notikušas pārmaiņas, izraudzītas rūpīgi. Šajos punktos izsaukumu skaits nakts laikā ir ļoti zems, piemēram, Alsungas brigāde pie pacientiem devās vienu reizi deviņās naktīs, vai arī tie bija punkti, kur nakts laikā vienu vai divus izsaukumus apkalpoja vairākas dežurējošās mediķu brigādes, piemēram, Alūksnē. Lēmums par dienas brigāžu veidošanu balstījās uz datu izvērtējumu par dienesta darbību pēdējo četru gadu laikā, analizējot izsaukumu intensitāti, izsaukumos pavadīto laiku, gan arī brigādes nokļūšanas iespējas pie pacienta un līdz slimnīcām.
Ministru kabinets ir noteicis, ka uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem 75 procentos gadījumu brigādei jāspēj reaģēt 15 minūtēs pilsētās un 25 minūtēs lauku teritorijās. Brigādes vidējais ierašanās laiks 2017. gadā bija: 9 minūtes pilsētās, 17 minūtes – lauku teritorijās, un, kā rādot dienesta operatīvie dati – tagad šis laiks nav palielinājies. Pēc tā tiek secināts, ka brigāžu darba izmaiņas nav pasliktinājušas situāciju. «Operatīvā situācija vietās, kur veicam pārmaiņas, katru dienu tiek nepārtraukti uzraudzīta,» uzsver dienestā. Kā piemēru izmaiņām var minēt Valmieru, kur no 1. jūlija trīs brigāžu vietā naktīs dežurē divas. Iepriekš katra brigāde devās vidēji uz vienu diviem izsaukumiem nakts laikā, bet tagad tā naktī dodas uz diviem izsaukumiem. Ierašanās laiks izsaukumos pērn un šā gada jūlijā joprojām vidēji ir septiņas minūtes. «Dienesta spēju ātri reaģēt uz izsaukumiem nosaka nevis tas, kur no rīta savu dežūru sāk brigāde, bet gan kopējā operatīvā situācija, kas mainās ik minūti, nakts laikā neviens pacients bez ātrās palīdzības nepaliks,» iedzīvotājus mierina ātrās palīdzības dienestā.