Augulis: Šobrīd jau 70% valsts galveno ceļu ir sakārtoti

Latvijas satiksmes ministrs, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts – ievēlēts arī 13. Saeimā, bijušais labklājības ministrs Uldis AUGULIS intervijā Neatkarīgajai raksturo ij Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) situāciju, ij savu, satiksmes, nozari, definē to, kas šajā jomā būtu darāms nākamajai valdībai.

– Vispirms jautāšu par politiku. Konkrēti – par to, kāpēc ZZS 13. Saeimas vēlēšanās startēja salīdzinoši neveiksmīgi. Kāpēc vinnēja populisms un saukļi, bet ne partija, kuras valdība manā uztverē, lai arī kalnus negāza, tomēr rīkojās salīdzinoši lietišķi.

– Lai kā būtu bijis, vaina ir jāskatās arī sevī. Ko esam darījuši pareizi, ko nepareizi… Protams, šajos laikos, kad mums ir elektroniskā vide, kad ir dažādi sociālie tīkli un citas iespējas, acīmredzot daudz vairāk bija jāpiestrādā tieši pie komunikācijas. Rādot un skaidrojot, ko un kā valdība veic.

Bet, ja skatāmies vēlēšanu rezultātus, tad ievēlēti ir visi ZZS ministri. Tas liecina, ka ministri no savas puses ir šo skaidrojošo darbu veikuši. Iespējams – nepietiekami. Protams, pirms jebkurām nākamajām vēlēšanām – vai tās būs parlamenta, vai pašvaldību, vai Eiroparlamenta vēlēšanas – šī stratēģija, manuprāt, ir stratēģiskāk jāpārdomā.

Šobrīd mēs redzam, ka ir populāri sabiedrībai daudz ko solīt, skaidri apzinoties, ka to nevar izpildīt. Jo tie politiskie spēki, kas šobrīd it kā ieguvuši mazliet lielāku pārsvaru pār citiem Saeimā iekļuvušajiem, faktiski meloja sabiedrībai… Acīmredzot populisms pasaulē šobrīd ir uz viļņa. Neskatoties uz to, kas ir izdarīts, kā esam auguši… Līdzīga situācija ir Zviedrijā. Populisti ir uzvarējuši vēlēšanās. Tas pats Itālijā. Un vēl daudz kur citur pasaulē.

Acīmredzot šī priekšvēlēšanu retorika ir kaut kādā veidā jāmaina. Tāpēc, lai mēs spētu uzrunāt sabiedrību daudz precīzāk. No otras puses – tiem, kas jau ir strādājuši valdībā, strādājuši ilgstoši, solīt kaut ko neizpildāmu ir diezgan sarežģīti. Un droši vien ministriem, kamēr tie ieskriesies Saeimas darbā, būs diezgan grūti iekļauties opozīcijas darbā. Jo es atceros to laiku, kad bija Valda Zatlera Rīkojums nr. 2 un kad mēs palikām opozīcijā. Pagāja vismaz pusgads, kamēr tu atslēdzies no tā ministra amata un sāc varbūt virzīt kādus jautājumus, kuri dažkārt ir pietiekami populistiski.

– Vai tiesa, ka ZZS savā priekšvēlēšanu kampaņā neturējās vienoti, kā veselums, bet fragmentējās?

– Acīmredzot tā bija viena no kļūdām, ka mēs savu priekšvēlēšanu kampaņu veicām katrā reģionā atsevišķi. ZZS tomēr bija jāiet ar plašu, lielu, kopīgu kampaņu. Nevis jāsaskaldās pa reģioniem. Manuprāt, tas nebija pareizi.

– Kā jūs pats rezumējot vērtējat ZZS, Māra Kučinska valdības darbu?

– Ja skatāmies to, kas ir izdarīts… Piemēram, transporta nozarē 2018. gads ir noslēdzies ar vislabākajiem rezultātiem pēdējo desmit gadu laikā. Skatoties jebkuru jomu – vai tā ir aviācija, vai tas ir dzelzceļš, kurš, salīdzinot ar aizpagājušo gadu, ir palielinājis savu apgrozījumu par apmēram 12 procentiem, veicis koncernā optimizāciju, uzlabojot darbinieku efektivitāti par 19,9 procentiem. Remontēto ceļu apjoms, arī sakārtoto ceļu apjoms ir lielākais, kāds faktiski bijis atjaunotās Latvijas laikā. Arī ostas pagājušo gadu ir noslēgušas ar lielāku pārkrauto kravu apjomu, nekā tas (neskatoties uz dažādiem argumentiem – kas nav pareizi un kā nav pareizi) bija 2017. gadā.

Tas liecina, ka izvēlētā politika, kādā veidā attīstīt Latvijas tautsaimniecību, bijusi pareiza. Un – visi šie darbi ir veikti tieši tāpēc, lai to attīstītu pēc iespējas vairāk. Satiksmes nozare ir pietiekami plaša. Tā aptver visu, sākot ar jūras pārvadājumiem, dzelzceļa pārvadājumiem, ceļiem, autopārvadājumiem, aviosatiksmi… Lidosta Rīga 2018. gadu ir pabeigusi ar septiņiem miljoniem pārvadāto pasažieru, kas ir rekordliels apjoms. To mēs kā stratēģiski iespējamu plānojām tikai 2021. vai 2022. gadā. Tā ka – šie attīstības, šie biznesa plāni tikuši būvēti pareizi.

– Bet viens no vairāku tagadējās pozīcijas partiju saukļiem pirms vēlēšanām bija – jaunie laiki. Vai šo partiju reālajā piedāvājumā, valdības deklarācijas uzmetumā u. tml. jūs saskatāt kādus jaunus laikus pēc būtības? Ne tikai vārda pēc.

– Tajās versijās, ko esmu redzējis, daudzās sadaļās teikts – turpināsim, darīsim tā, kā tas ir iesākts… Tas nozīmē, ka lielākoties jaunu piedāvājumu nav.

Ja skatāmies transporta nozari, tad vienīgais jaunais ir ideja – ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām, lai pēc tam tālāk varētu tās privatizēt. Manuprāt, tā būs nepārdomāta rīcība. Neizanalizējot, kāds tad no tā visa būs ieguvums. Mēs varam pazaudēt tās iespējas, kas mums šobrīd jau ir. Jo Latvijas ostu pārvaldības modelis savā laikā (manuprāt, tas bija 1994. gads, kad veidoja Ostu likumu) ir ņemts no pasaules labākajiem pārvaldības principiem. Piemēram, no tā, kā tas ir Roterdamas ostā. Nevar noliegt, ka Roterdamas osta ir viena no pasaulē lielākajām un efektīvākajām ostām. Varam mēģināt virzīt kādu citu modeli, bet – tad ir jābūt rezultātam. Man negribētos, lai Latvijas ostas tiek privatizētas un kaut kāda neveiksmīga biznesa laikā aiztaisītu ciet kuģu ceļus, ceļus uz termināļiem un pazaudētu visu, kas mums ir. Šobrīd šis piedāvājums ir, manuprāt, nepārdomāts.

– Ja jūs arī 13. Saeimā turpinātu būt ministrs, kādas būtu jūsu paša prioritātes? Galvenie darbi, galvenie akcenti? Citādi sakot – ko jūs liktu pie sirds nākamajam ministram?

– Mani varbūt pārsteidza tas, ka topošais ministrs publiski kādā raidījumā pateica, ka ceļi nav prioritāte. Manuprāt, ceļi ir un ceļiem jābūt prioritātei. Autoceļu sakārtošana ir mana prioritāte. Šobrīd valdībā ir iesniegts ceļu ilgtermiņa finansēšanas piedāvājums. Lai nodrošinātu to, ka Latvijas ceļi nevis brūk, bet tiek atjaunoti. Protams, vēl nav jaunas valdības, nav budžeta, lai arī šis jautājums ir skatāms kopā ar budžetu. Taču – ja šo jautājumu neizskata un ja tā nav prioritāte, tad es teikšu, ka šobrīd mēs tiecamies ceļus atjaunot, un man negribētos apstāties.

– Bet – vai ceļu tīkla kompleksas kvalitātes nodrošinājums ir programmatiski noteikts? Proti – vai attiecīgie resori zina, ko darīs rīt, parīt, lai visi ceļi beidzot būtu kārtībā…

– Ja skatāmies uz ceļiem, tad mums ir Transporta attīstības pamatnostādnes. Šobrīd top jaunas pamatnostādnes. Ir skaidri zināms, kas un kā jādara, lai mēs sasniegtu rezultātu. Piemēram – valsts galveno ceļu attīstība. Jo, ja mums ir iespēja papildus izmantot arī Kohēzijas fonda finansējumu, tad pēdējos gados valsts galveno ceļu sakārtošana bijusi ļoti strauja.

Šobrīd jau 70% valsts galveno ceļu ir sakārtoti. Jā, vienam lielam posmam līdz šim nebija finansējuma, bet, pārskatot finansēšanas iespējas, panācām, ka jau šogad sāksies ilgi gaidītā Sēnītes posma atjaunošana un arī posms pie Bērzkroga tiks sakārtots. Liels uzsvars pērn bija arī uz vietējo grants ceļu sakārtošanu, jo visu papildu panākto finansējumu novirzījām tieši lauku ceļiem.

Valsts ceļu sakārtošanā galvenais uzsvars liekams uz prognozējamu un ilgtspējīgu finansējumu. Gaidām budžetu, lai varētu virzīties uz priekšu šā plāna apstiprināšana. Katra diena, kad kavējamies izveidot valdību un apstiprināt budžetu, liecina, ka šos plānus varam pazaudēt.