Baltijas iedzīvotāju aptauja: cik daudz cilvēki maksā par elektrību un kā to taupa?

Baltijas valstīs iedzīvotāji kļūst par arvien apzinīgākiem elektroenerģijas lietotājiem – lielākā daļa ievieš dažādus taupīšanas paņēmienus, savukārt Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie elektroenerģijas patēriņa uzraudzībā starp trim kaimiņvalstīm. To atklāj uzņēmuma “Schneider Electric” veiktā aptauja, kurā noskaidrots, ka tikai 7% lietuviešu un 8% latviešu un igauņu izmanto elektrību, nemēģinot to taupīt.

Igauņi par elektrību tērē vairāk nekā latvieši un lietuvieši

Lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju elektrībai mēnesī tērē līdz 50 eiro – tā norādīja 59% latviešu, 58% lietuviešu un 41% igauņu. Līdz 100 eiro mēnesī maksā 26% latviešu un lietuviešu, kā arī 30% igauņu. Izdevumi līdz 200 eiro ir retāki – tos atzīmēja 5% latviešu un 8% lietuviešu, bet Igaunijā šis rādītājs ir gandrīz divreiz lielāks – 13%.

“Lai gan šī gada pirmajā pusē elektroenerģijas vidējā cena Igaunijā bija zemāka nekā Lietuvā un Latvijā, aptauja rāda, ka igauņiem ir lielākas elektroenerģijas vajadzības un izdevumi,” skaidro “Schneider Electric” komunikācijas un mārketinga vadītājs Latvijā Artūrs Zālītis.

4% aptaujāto Igaunijā norādīja, ka elektrībai mēnesī tērē 300 eiro vai vairāk, bet vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem šis rādītājs pieaug līdz 5%. Tikmēr Lietuvā un Latvijā tik augstus izdevumus norādīja tikai 1% respondentu.

Saskaņā ar “Schneider Electric” eksperta teikto, fakts, ka Igaunijas iedzīvotāju elektrības rēķini vidēji ir augstāki, kā uzrādīja aptaujas dati, galvenokārt skaidrojams ar atšķirībām nodokļu politikā un nozares regulējumos starp valstīm. Pirmkārt, pievienotās vērtības nodoklis, kas tiek piemērots gan elektroenerģijas cenai, gan tīkla maksām, Igaunijā ir par 3 procentpunktiem augstāks (24%) nekā Latvijā un Lietuvā (21%). Arī elektroenerģijas akcīzes nodokļi, tīkla maksas, kā arī papildu izmaksas, kas saistītas ar atjaunojamās enerģijas un tīkla attīstību, atšķiras un tiek iekļautas gala lietotāja rēķinā. Vēl viens faktors ir tas, ka Igaunija ir vistālāk uz ziemeļiem esošā Baltijas valsts, kas nozīmē augstākas apkures izmaksas – arī tas atspoguļojas elektrības rēķinos.

Populārākie elektroenerģijas taupīšanas veidi

Aptauja liecina, ka lielākā daļa Baltijas iedzīvotāju paļaujas uz vienkāršiem, bet efektīviem taupīšanas paradumiem: izslēdz ierīces, kad tās netiek lietotas, izvēlas energoefektīvas LED spuldzes un arvien biežāk patēriņa uzraudzībai izmanto viedās tehnoloģijas.

“Šie paradumi liecina, ka Baltijas valstīs cilvēki kļūst par arvien apzinīgākiem elektroenerģijas lietotājiem,” norāda A. Zālītis.

Lai samazinātu elektrības izmaksas, 77% lietuviešu, 69% latviešu un 69% igauņu izslēdz ierīces, kad tās netiek lietotas. Energoefektīvas spuldzes izmanto 67% lietuviešu, 62% latviešu un 53% igauņu. Gandrīz trešdaļa respondentu cenšas mazāk lietot energoietilpīgas ierīces.

Sievietes biežāk nekā vīrieši izslēdz neizmantotās ierīces un izvēlas LED spuldzes, savukārt cilvēki vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem ir visaktīvākie mobilo lietotņu izmantotāji elektroenerģijas patēriņa uzraudzībai.

Daļa lietuviešu izmanto papildu taupīšanas paņēmienus: taimerus, apkures temperatūras samazināšanu, ledusskapju izslēgšanu ceļojumu laikā vai sadzīves tehnikas darbināšanu naktī, kad tarifi ir zemāki. Daži pat izveido grafikus mājas ierīcēm, piemēram, ventilācijai, ūdens sildītājiem un dzesēšanas sistēmām.

Kur slēpjas lielākās iespējas ietaupīt?

Eksperts norāda, ka elektroenerģijas taupīšana jāsāk ar patēriņa mērīšanu – tomēr aptauja rāda, ka salīdzinoši maz cilvēku to dara. Igaunijā, lai arī patēriņš ir lielāks, iedzīvotāji ir visaktīvākie patēriņa uzraudzībā, izmantojot viedās lietotnes un skaitītājus – 33% salīdzinājumā ar 18% Latvijā un 14% Lietuvā.

A. Zālītis skaidro, ka līdz pat 70% elektrības rēķina var veidot apkures un dzesēšanas sistēmas, piemēram, siltumsūkņi un kondicionieri, bet ūdens sildītāji var veidot apmēram 12% no gada elektrības izdevumiem.

“Lai saprastu, cik daudz var ietaupīt, vispirms jāzina, cik daudz tiek patērēts. Daudzos mājokļos jau ir uzstādīti AS “Sadales tīkls” viedie elektrības skaitītāji, kas ļauj sekot līdzi kopējam patēriņam tiešsaistē. Lai iegūtu detalizētākus datus, iespējams uzstādīt vietējos apakšskaitītājus, kas parāda, kuras ierīces patērē visvairāk,” iesaka “Schneider Electric” eksperts.

Lai apgaismojumu un citas ierīces izmantotu efektīvāk, nezaudējot komfortu, var ieviest viedās vadības sistēmas – sensorus, taimerus un automātiskos slēdžus.

“Šādas sistēmas ieslēdz un izslēdz ierīces atbilstoši iepriekš iestatītiem nosacījumiem, palīdzot izvairīties no lieka enerģijas patēriņa. Ar viedajām ierīcēm – piemēram, elektroauto uzlādes staciju – lietotāji var automātiski izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas tarifu un ietaupīt vēl vairāk,” viņš skaidro.

Skatoties nākotnē, līdz ar atjaunojamo energoresursu strauju attīstību, elektroenerģijas tīkliem būs jāsaskaras ar biežākiem patēriņa pīķiem un cenu svārstībām.

“Tas neizbēgami mudinās elektroenerģijas piegādātājus un tīklu operatorus efektīvāk līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu. Savukārt patērētāji tiks mudināti mainīt savus paradumus – samazināt patēriņu pīķa stundās, bet ražojošie patērētāji – vairāk patērēt pašu saražoto enerģiju uz vietas, nevis nodot to tīklā,” uzsver A. Zālītis.