Baltijas jūras zivis un zvejnieki kļūs par retumu
Šveicē reģistrētā organizācija Pasaules dabas fonds Latvijā izvērsusi kampaņu pret zivju ēšanu – tā sakrīt ar Eiropas Komisijas ieceri pilnībā aizliegt mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā, un arī brētliņu zvejas iespējas plānots būtiski samazināt. Tā vietā zvejniekiem tiek solītas kompensācijas un jauna kuģu griešanas programma.
Fonda īstenotā kampaņa Lai jūra čum un mudž pilnībā atbilst radikālo vegānu organizācijas Dzīvnieku brīvība plānam panākt Latvijā pēc iespējas plašāku dzīvnieku produktu lietošanas aizliegumu.
Māca neēst mencu
Uzsaukums uz galvaspilsētas ielās izvietotajiem plakātiem aicina: «Neēd Baltijas jūras mencu, ļauj tai uzturēt mūsu jūru tīru!» Savukārt fonda mājaslapā sniegts plašāks zivju neēšanas pamatojums:
«Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai Lai jūra čum un mudž un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. PDF kopā ar citām Eiropas Savienības vides organizācijām ir arī aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.» Zivju resursu uzskaitveži patiešām gadu no gada aicina samazināt nozveju. Parasti viņi piedāvā procentuāli ļoti krasu samazinājumu. Pērn šim gadam prasīja samazināt mencu zveju Baltijas jūras austrumu daļā par 41%. Pēc dalībvalstu sarunām ar Eiropas Komisiju kompromiss bija mīnus 15%. Tikmēr rietumvalstu zvejniekiem tika piešķirts 70% pieaugums. Daļēji tas ir objektīvi, jo rietumos menca jūtas labāk, daļēji tā ir lielo valstu politiskā ietekme. Taču šogad visa prognozēšana un kvotu plāni izrādījušies kļūdaini. Mencas iet bojā, un iemesls nav vis pārzveja, bet roņi, to ievazātie parazīti, kā arī globālās klimata izmaiņas. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits skaidro, ka dabīgā mirstība mencu populācijā sasniegusi 69%. Ūdens pārāk silts un pārāk salds sekmīgai nārstošanai. Izdzīvojušās zivis ir uz pusi liesākas, un, pat nosakot totālu zvejas aizliegumu, sugas atkopšanās gaidāma labākajā gadījumā pēc desmit gadiem.
Kuģus griezīs pēdējoreiz
Jebkādas izmaiņas dabā izraisa ķēdes reakciju, un pašlaik šīs ķēdes galā atrodas Latvijas zvejnieki. Viņi atbalsta mencu zvejas pārtraukšanu apmaiņā pret neizlietoto zvejas kvotu anulēšanu. Pēc Eiropas Komisijas aicinājuma Latvijas valdība jau ir ieviesusi bioloģisko resursu ārkārtas saglabāšanas pasākumu – aizliegumu līdz 1. septembrim zvejot mencas. Kompensācijām par kuģu dīkstāvi rezervēti divi miljoni eiro. Lauku atbalsta dienests jau izsludinājis pieteikšanos. Naudu varēs saņemt gan kuģa īpašnieks, gan apkalpe – 39 eiro par katru dīkstāves dienu. Problēma vienīgi tā, ka priekšnoteikums – līdz piespiedu dīkstāvei jūrā pavadītas vismaz 120 dienas – ar esošajiem zvejas liegumiem daudziem būs neizpildāms.
Taču ar nacionālo zvejas aizliegumu vēl nekas nebeigsies. Eiropas Komisijas plānos ir noteikt šādu aizliegumu līdz pat 31. decembrim. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apstiprina, ka pašlaik tiek gaidīts Eiropas Komisijas lēmums. Savukārt nākamajam gadam mencu nozveju nulles apjomā jau ierosinājuši zinātnieki. Inārijs Voits rezumē situāciju: «Mēs ejam uz mencu zvejas iznīcību.» Un Eiropas Savienība to atbalstīs ar zvejas kuģu sagriešanas programmu no 2021. gada.
Zvejniekiem jāpāriet uz zivapstrādi
Tas tiesa, ka Baltijas jūrā ir vēl citas zivis, un, piemēram, brētliņas, no kā top šprotes, joprojām ir ienesīgs rūpals. Taču iespēja pāriet no mencu zvejas uz brētliņām ir faktiski neiespējama. Kvotas tiek stingri sadalītas, un neviens zvejnieks savējās neatdos otram, jo tam pienākuši grūti laiki. Voits prognozē, ka vismaz piecas zvejas firmas aizies pa burbuli, bet ilgtermiņā arī citu sugu zveja Baltijas jūrā kļūs arvien grūtāka un nerentablāka. Vienīgais padoms kolēģiem – sākt nodarboties ar zivju apstrādi. Nedrīkstēs vairs Baltijas jūrā zvejot, varēs iepirkt okeāna zivis un taisīt miltus, eļļu, konservus, saldēt filejas. Kurzemē šis virziens jau tiekot attīstīts. Pašlaik Latvijas zvejnieku sazvejotās zivis, tāljūras lomu ieskaitot, tiek eksportētas uz 42 pasaules valstīm. Pērn produkcija pārdota 126 miljonu eiro vērtībā. Tātad šī ir vērtīga tautsaimniecības nozare, ko tā vienkārši nevajadzētu slēgt. Jo īpaši tādēļ, ka zivis ir ārkārtīgi vērtīga sastāvdaļa cilvēka ēdienkartē, un, no šāda viedokļa raugoties, Pasaules dabas fonda aicinājums par mencu un zuti – balso ar tukšu karoti, aizvērtu muti – ir nekorekts. Veselības ministrijas izstrādātajos veselīga uztura ieteikumos zivīm atvēlēta visai nozīmīga vieta. Pieaugušajiem, bērniem, veciem cilvēkiem tās ēst ieteicams vismaz divas reizes nedēļā. Grūtniecēm īpaši rekomendētas treknas zivis vismaz reizi nedēļā. Šādus ieteikumus ir arvien grūtāk izpildīt, jo vietējās zivis kļūst arvien nepieejamākas. Tostarp par strādnieku lasi dēvētās mencas.