Baltijas valstu uzņēmēji izjūt totālu uzticēšanās trūkumu

Baltijas valstu organizāciju svarīgākais stratēģiskās komunikācijas uzdevums nākamajos trijos gados ir uzticēšanās izveide un nostiprināšana. Latvijā to ir norādījuši 73 %, Lietuvā — 70 % un Igaunijā 80 % uzņēmēju. Tas ir noskaidrots pēc komunikācijas aģentūras „Olsen+Partners” pasūtījuma veiktajā 1535 Baltijas valstu uzņēmēju aptaujā.

Latvijas uzņēmēju otrais biežāk minētais uzdevums ir ilgtspējīga attīstība (38 % respondentu), bet trešais — biznesa un komunikācijas stratēģiju saskaņošana (35 %). Savukārt Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji otrajā vietā izvirzījuši biznesa mērķu un komunikācijas aktivitāšu saskaņošanas jautājumu (attiecīgi 48 % un 32 %), bet trešajā (42 % un 31 %) — ilgtspējīgo attīstību un sociālo atbildību.

„Uzticēšanās ir mūsdienu galvenā valūta. To apliecina fakts, ar cik lielu atrāvienu visu Baltijas valstu organizācijās priekšgalā izvirzās uzdevums cīnīties par uzticēšanos. Pandēmija un ģeopolitiskā situācija ir iedragājusi auditoriju uzticēšanos un ievērojami paplašinājusi organizāciju sociālās atbildības loku, aktualizējot dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas (DEI) principu, kā arī uzņēmumu vērtību svarīgumu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma komunikācijas stratēģiju ir svarīgi papildināt ar jauniem stratēģiskiem akcentiem,” norāda „Olsen+Partners” partnere Olga Kazaka, piebilsot, ka pastāv četri galvenie komponenti, kas veido mērķauditorijas uzticēšanos organizācijām.

Pirmkārt, tā ir kompetence, kas ietver organizācijas spējas, zināšanas, pieredzi, darbības rezultātus un reputāciju. Otrkārt, motīvi, tas ir, atbilde uz jautājumu, kā interesēs darbojas organizācija. Treškārt, tie ir līdzekļi, ar kādiem organizācija sasniedz mērķus. Šeit izpaužas organizācijas vērtības un sociālā atbildība. Ceturtais svarīgais uzticēšanās elements ir spēja uzņemties atbildību. „Organizācijām ir jāpārskata komunikācijas stratēģija un jāsaprot, vai tā darbojas visos četros uzticēšanos veidojošajos virzienos. Šie stratēģiski svarīgie vēstījumi mērķauditorijām ir jāsaskata organizācijas ikdienas komunikācijā,” stāsta Olga Kazaka.