Diemžēl Latvijā nav piepildījušās dzimstības prognozes šim gadam, kas ļāva Labklājības ministrijai samazināt izdevumus valsts sociālajiem pabalstiem, novirzot 4,6 miljonus eiro pabalstu naudu citiem mērķiem.
Valdība vakar atbalstīja budžeta izdevumu pārdali, kā rezultātā daudzas labklājības programmas iegūs papildu finansējumu. Diskutējams jautājums, kāpēc šīs un ne citas, taču uz to atbildi valdības dokumenti nesniedz.
Lielākā naudas summa pāries uz valsts sociālās aprūpes centriem – tie ir 2,6 miljoni eiro. Vairāk nekā pusmiljonu eiro no šīs naudas Labklājības ministrija plānojusi piešķirt valsts sociālās aprūpes centros nodarbināto motivēšanai jeb prēmiju izmaksai.
Tāpat sociālās aprūpes centriem tiks piešķirta nauda neatliekamu sakārtošanas pasākumu īstenošanai – 329 000 eiro, vides pieejamības sakārtošanai – 617 391 eiro, kā arī ugunsdrošības prasību nodrošināšanai – 764 000 eiro, piemēram, atsevišķos pansionātos risinās apkures jautājumu. Visi šie ieguldījumi ir svarīgi, taču, visticamāk, ir bijuši atstāti bez finansējuma ierobežoto resursu dēļ. Savukārt prēmiju piešķiršana sociālās aprūpes centru darbiniekiem saistīta ar šī rudens streiku par mazajām algām pansionātos.
Par pārdalīto naudu būs iespējams samazināt rindas uz sociālo rehabilitāciju. Sociālās aprūpes centru nodarbināto motivēšanai 173 763 eiro novirzīs arī no pasākuma Alternatīvo ģimenes aprūpes formu attīstība, kur nauda bija paredzēta pabalsta palielināšanai audžuģimenei bērna uzturam, lai nodrošinātu to ne mazāku par divkāršu normatīvajā aktā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Un arī tas vēl nav viss – sociālās aprūpes centru darbinieku algām novirzīs arī centram Dardedze piešķirtos līdzekļus projekta Bērna māja līdzfinansēšanai – 65 000 eiro, kā arī 850 000 eiro no specializēto audžuģimeņu atbalsta programmas (ne tikai prēmēšanai, bet arī datortehnikas atjaunošanai). No šiem līdzekļiem daļa – 36 300 eiro – nonāks arī Veselības un darbspēju ārstu valsts komisijā datortehnikai un programmatūrai.
Par pārdalīto naudu būs iespējams samazināt rindas uz sociālo rehabilitāciju. Arī Sociālās integrācijas valsts aģentūra tiks pie naudas – 260 120 eiro, no tiem 100 000 eiro – vides pieejamībai, bet 141 486 eiro – datortehnikai. Labklājības ministrija aprēķinājusi neizmantoto finansējumu arī psihosociālās rehabilitācijas nodrošināšanā – neizmantoti ir 200 000 eiro. Šo naudu novirzīs programmai, lai samazinātu rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tāpat neizmantota ir nauda, kas bija paredzēta sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no psihoaktīvajām vielām atkarīgajiem, arī šī dotācija – 170 488 eiro – nonāks tehnisko palīglīdzekļu budžetā.
Par šo tā saukto apropriācijas pārdali vēl jālemj Saeimas Budžeta komisijai, taču Fiskālās disciplīnas padome jau secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.
«Jebkurš izdevumu ietaupījums šajās ar likumu aizsargātajās budžeta programmās samazina maksimālos izdevumu apmērus 2018. gadam, tā izdevumu pārdalīšana izraisa Fiskālās disciplīnas likuma prasību pārkāpumu. Likums viegli ļauj palielināt izdevumus šajās programmās, ja veidojas šāda nepieciešamība, taču arī ietaupījumi šajās programmās tikpat automātiski jāparedz kā budžeta maksimālo izdevumu samazinājums,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Foto: F64