Bezdarbnieka pabalsta samazināšana- aprēķina solis vai izmisums

Labklājības ministrija riskē pārkāpt tiesisko paļāvību, ierosinot jau no nākamā gada bezdarbnieka pabalstu maksāt īsāku laika posmu un samazinātā apmērā. Parasti šādos jautājumos, kas skar cilvēku tiesības uz sociālo apdrošināšanu, ir jāievēro pārejas periods, jo, maksājot nodokļus, šajā gadījumā sociālas iemaksas, cilvēki tic, ka slimības vai bezdarba gadījumā saņems pabalstu. Otrkārt, šis ierosinājums apliecina, ka papildu naudas labklājības jomai faktiski nav un bezdarbnieku pabalsta saīsināšana ir izmisuma solis, lai iegūtu vismaz kādus papildu miljonus eiro.

Labklājības ministrija ieplānojusi veikt izmaiņas bezdarbnieka pabalstu izmaksas kārtībā – gan mainot pabalsta apmēru, gan saīsinot tā izmaksas periodu. No nākamā gada plānots pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet astoņus. Savukārt pabalsta aprēķina izmaiņas plānots veikt šādi: pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās simt procentu apmērā no piešķirtā pabalsta (pašlaik 100 procentu apmērā izmaksā pabalstu trīs mēnešus), nākamos divus mēnešus maksās 75 procentu apmērā (pašlaik 75 procentu apmērā izmaksā trīs mēnešus), vēl divus mēnešus pabalstu izmaksās 50 procentu apmērā (tagad to 50 procentu apmērā maksā trīs mēnešus), bet pēdējos divus mēnešus maksās 45 procentu apmērā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča intervijā Neatkarīgajai skaidro, ka tā bija valdības konceptuālā vienošanās, jo «Labklājības ministrijai bija ārkārtīgi būtiski ieviest minimālā ienākuma plānu, palielinot minimālos ienākumus – proti, palielināt minimālās pensijas aprēķina bāzi no pašreizējiem 64 eiro uz 80 eiro, kā arī līdz 80 eiro palielināt arī sociālā nodrošinājuma pabalstu un veikt arī izmaiņas cilvēku ar invaliditāti pabalstu izmaksā». Lai to varētu izdarīt, tika panākta vienošanās samazināt bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas laiku un samazināt pabalsta izmaksājamo apmēru, mainot tā procentus. Ministre norāda, ka pašlaik vidēji bezdarbnieka pabalstu cilvēki saņem 4,5 mēnešus. Par šādu izmaiņu ierosinātāju labklājības ministre nosauc Finanšu ministriju. Uz jautājumu, vai Finanšu ministrija uzstādīja noteikumu: atrodiet, kur samazināt izdevumus, un tikai tā varēs atrast naudu minimālā ienākuma palielināšanai jeb uzreiz tieši no finansistiem nācis priekšlikumus apcirpt tieši bezdarbnieku pabalstus, R. Petraviča saka: «Tas nāca no Finanšu ministrijas, un tas, ko mēs darījām, mēs precizējām, kāda varētu tad būt šī pabalsta izmaksa un apmērs.»

Labklājības jomas budžets 2020. gadā kopumā palielināsies par 200 miljoniem eiro, tiesa, šī nauda ir paredzēta jau sen pieņemtu lēmumu izpildei, jo neviena no Labklājības ministrijas prioritātēm valdībā netika atbalstīta. «Mums bija jānosargā šis pieaugums vispirms, lai indeksācija 2020. gadā notiktu paredzētajā līmenī,» teica ministre. R. Petraviča apstiprināja, ka no papildus prasītajiem 60 miljoniem eiro labklājība nav saņēmusi nevienu eiro. Minimālo ienākumu koncepcijas ieviešanai bija nepieciešami 28 miljoni eiro, arī tie netika piešķirti. «Neapšaubāmi ir sāpīgi, jo pat minimālo ienākumu palielināšanai netika piešķirts finansējums, tomēr, no otras puses, mēs smagās pārrunās valdībā vienojāmies, ka finansējums ir jāatrod mediķu un skolotāju algām,» sacīja R. Petraviča. Papildu naudas nepiešķiršana, lai palielinātu minimālo pensiju, faktiski nostādīja Labklājības ministriju smagas izvēles priekšā – vai nu rast naudu, veicot izmaiņas kāda pabalsta piešķiršanā, vai atsakoties palielināt minimālos ienākumus. No bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa saīsināšanas labklājības joma iegūs 12 miljonus eiro. R. Petraviča uzsver, ka šīs izmaiņas neattieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri jau tagad saņem pabalstu un kuriem līdz gada beigām piešķirs bezdarbnieka pabalstu.

DATI

Bezdarbs un bezdarbnieki Latvijā

Bezdarba līmenis 2019. gada augusta beigās 5,9%

Kopš jūlija samazinājies par 0,1%

Reģistrēto bezdarbnieku skaits 54 390

Augstākais reģistrētais bezdarba līmenis ir Latgalē 13,6%

Zemākais Rīgas pilsētā 3,9%

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits

2018. gada jūnijā 31 528

2019. gada jūnijā 31 087

Vidējais pabalsta apmērs 2019. gada jūlijā 326,02 eiro

2018. gada jūlijā 306,32 eiro

Avots: VSAA