Biedri pamet Bordāna kuģi, JKP var glābt tikai vadības maiņa
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) slavētā taisnīguma maska ir kritusi – vairāki konservatīvās partijas biedri atstājuši Jāņa Bordāna partiju, atklājot patiesību par to, kas notiek politiskā spēka iekšienē. Vairākas bijušo biedru “grēksūdzes” izgaismo Bordāna neiecietību, atklāj biedru pazemošanu, iespējams, pat vēlētāju krāpšanu un to, ka JKP valda pilnīgs demokrātijas trūkums. Partiju līdz šim pametuši vairāki biedri, un, kā tapis zināms, organizācijas sairšanas process aizvien turpinās.
Par partijas iekšienē valdošo situāciju publiski runājuši jau vairāki JKP biedri, atklājot, ka partiju cildinātas vērtības – demokrātija un tiesiskums – pašai partijai neko daudz nenozīmē. Par to ir pārliecināts arī bijušais Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš, intervijā žurnālistiem atklājot, ka partijā biedru viedoklis netiek ņemts vērā un būtībā partijas darbības virzienus lemj kaut kāda neliela saujiņa.
“Tā pat nav partijas valde, bet gan kaut kas ārpus valdes. Tas nozīmē, ka ārpus partijas ir kāds slepens bariņš, kurš ņem un visus izrīko. Ir kādi cilvēki ārpus partijas, kuru viedokļi tiek ņemti vērā. Partijas iekšienē notiek nepārtraukta melošana un mānīšanās. Nevar saprast, kurš melo vairāk – Bordāns vai Feldmans. Viņi ir tie, kuri nosaka toni partijā,” pauž Pildiņš.
Par to, ka JKP iekšienē vara koncentrējas ap pāris cilvēkiem, liecina arī fakts, ka tikusi ievēlēta Saeimā, JKP vadība nekavējoties aizmirsusi par tiem partijas biedriem, kas aģitējuši par JKP un darbojušies pēc vislabākās sirdsapziņas. “Man personīgi nebija interese tikt Saeimā, bet manā nodaļā bija divi cilvēki, kas gribēja būt deputātu palīgi,” norādīja Pildiņš, skaidrojot, ka viena interesente no deputātiem tā arī nav sagaidījusi atbildi.
Arī partiju pametušais uzņēmējs Renalds Bērziņš atklāj, ka JKP iekšienē valda komunistu režīms – par pretējo viedokli partijas biedri tiek vienkārši izslēgti, lai gan JKP pirms vēlēšanām sevi pieteica gluži kā demokrātijas sargu.
Arī bijušais JKP biedrs, pazīstamais mūziķis Aivars Lapšāns partijā iestājās, ticot, ka JKP ir demokrātisks un taisnīgs politiskais spēks, kas mainīs politisko vidi Latvijā, taču ar rūgtumu nācies secināt, ka JKP neinteresē pārmaiņas, par kurām tā it kā iestājas, bet varas sagrābšana, kurai der tikai paklausīgi JKP biedri bez sava personīgā viedokļa. “Manā ieskatā tas var liecināt, ka tādā veidā var izveidoties ļoti represīva partija. Iebīdīti Bordānam vajadzīgie cilvēki. Būs Bordānam padevīgi deputātu kandidāti,” žurnālistiem atklājis Lapšāns, kurš, līdz ko partijas spicei uzdevis jautājumus par to, kāpēc izvēlēti pakļāvīgie cilvēki, nevis gudrākie, no partijas tika izslēgts.
No partijas izslēgts vēl vairums citu biedru, tostarp bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un partijas bijusī preses sekretāre Aiga Aizpuriete. Tikpat daudzi partiju ir pametuši, tostarp JKP dibinātāja, ilggadējā valdes locekle, Talsu novada domes deputāte Inga Gluzda. Nesenā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” Gluzda atklāj, ka tagad Bordāns viņu spiež nolikt arī Talsu domes deputāta mandātu. Viņa to atsakās darīt un uzskata, ka mandāts būtu noliekams pašam Bordānam.
“Ierindas partijas biedram nedrīkst būt savs viedoklis, nedrīkst būt viedoklis, kurš neatbilst partijas vadītāja viedoklim. Faktiskā partijas vadība – tie ir Bordāns un Krišjānis Feldmans. Ilgu laiku uzskatīju, ka Feldmans ir vainīgs daudzās nebūšanās partijā, taču neilgi pirms izstāšanās no partijas, pērnā gada rudenī, sapratu, ka Feldmans neko nedara bez Bordāna akcepta. Bordāns ieņēmis ērtu pozu. Konfliktos vai neglaimojošās situācijās viņš paliek labais tēls, kurš ar Feldmana rokām izdara nelabos darbus,” laikrakstam notiekošo partijas iekšienē atklāj Gluzda.
Gluzda detalizēti atminas arī savu pēdējo sarunu aci pret aci ar partijas vadītāju. “Pēc domstarpībām Bordāns man atrakstīja, ka viņš varētu atbraukt uz Talsiem un mums vajadzētu par visu izrunāties. Atbildēju, ka es patiesi priecātos par to. Pagājušā gada 25. novembrī pirms izbraukšanas no Rīgas Bordāns man piezvanīja un pavaicāja, vai man nav pretenziju, ja Juris Jurašs arī brauks līdzi. Savā godīgumā pateicu, ka nav pretenziju un man tikai prieks par to [..]. Naivumā ticēju, ka viņi patiesi brauc izrunāties, bet izrādījās, ka brauciena mērķis ir pavisam cits. Saruna izvērtās deviņdesmito gadu kriminālās pasaules stilā. Bija grūti noticēt tam, ko redzēju. Jurašs nosēdās man pretim, Bordāns galda galā. Jurašs uzņēmās pozitīvā lomu, Bordāns – agresīvā. Viņa ķermeņa valoda, mīmika, runas tonis kaut kur atgādināja TV redzētos kriminālos personāžus. Nekrietni. Pienāca brīdis, kad nesavaldīju asaras, bet ne tādēļ, ka baidījos, – tās bija vilšanās asaras. Jurašs sēdēja absolūti mierīgs. Visu sarunas laiku mani nepameta sajūta, ka viņš nejutās ērti – brīžiem knibinājās ap telefonu, brīžiem likās neko nedzirdam. Kad Bordānam vaicāju, kādēļ Feldmans izplata melus par mani un kādēļ esmu atslēgta no informatīvās aprites, viņš atbildēja – bet tu palūdz, un tevi atvienos atpakaļ. Atbildēju, ka nevienam neko nelūgšu. Sapratu, ka viņiem bija svarīgi no manis izzināt, vai nākamajā dienā braukšu uz Rīgu, uz partijas sapulci, jo acīmredzot tas nebija vēlams. Pārliecinoši apliecināju, ka noteikti ieradīšos. Tad Bordāns, krēslā dīdoties, vaicāja: “Ceru, tu nedomā biedriem stāstīt, ka mūsu starpā ir nesaprašanās.” Vaicāju: “Kas tad būs?” “Tad tu piedzīvosi kaunu,” atbildēja Bordāns. Sapratu, ka viņa brauciena vienīgais mērķis bija mani pazemot, noniecināt. Ar to viņš vēlējās panākt, lai valdes un partijas sapulcēs klusēju.”
Vaicāta, kādu nākotni viņa saredz Bordāna partijai, Gluzda atbildēja: “Pašam Bordānam diezin vai pietiks godaprāta atsaukt sevi no partijas vadības, bet, ja partijas biedriem pietiktu drosmes to pieprasīt, tad partija varētu atkopties.”
Par to, ka Bordānam jānoliek mandāts, ir pārliecināts arī vairums citu bijušo JKP biedru, uzskatot, ka pārmaiņas partijā iespējamas vienīgi tad, ja mainīsies JKP vadība. Ja Bordāns to neizdarīs vai biedri uz tā neuzstās, partijas kuģim, visticamāk, būs lemts nogrimt…
Foto: F64