Blaknes un komplikācijas indiešu izglītošanā

Latvijas augstskolas audzē ārvalstu studentu skaitu, fokusējoties uz teju neizsmeļamo studētgribētāju daudzumu no Indijas. Problēma tā, ka indiešu vidū ir arī viltus studenti, kuru vienīgais mērķis – ar studiju palīdzību nopirkt uzturēšanos Eiropā.

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās nesen savā tvitera kontā ievietoja fotogrāfiju ar papīra blāķi, uz kura augšējās lapas rakstīts «Atteikumi», un parakstu: «Šī kaudze ir tikai 9 dienu laikā ATTEIKTO indiešu «studētgribētāju» vīzu pieteikumu kaudze Latvijas vēstniecībā Indijā. Varat 3x minēt, kādi bija patiesie iemesli nokļūt LV…»

Skandāls Turības virtuvē

Par šiem patiesajiem mērķiem Neatkarīgā vēstīja jau pērn – Latvija Indijā, Pakistānā un vēl vairākās valstīs tiek reklamēta kā vārti uz Eiropu, bet studijas, īstas vai fiktīvas, šos vārtus palīdz atvērt. Tāpat no svara ir salīdzinoši zemā studiju maksa un dzīvošanas izmaksas. Bieži vien «studentiem» pat neesot jausmas, kur un ko viņi grasās «studēt», jo viņu vietā «studijas» noorganizējis vienīgais angļu valodas pratējs visā ciemā.

Šāda situācija iespējama, jo augstskolas nav pārlieku ieinteresētas nofiltrēt ārzemniekus, kurus interesē tikai termiņuzturēšanās atļauja, nevis mācības. Pēc tam viņi vairākus gadus sēž vienā un tajā pašā kursā, līdz tiek atskaitīti par nesekmību. Tad maina studiju programmas, maina augstskolas. Agrāk arī fiktīvi precējās. Dzīvo viņi uz vairākiem kopā īrētos mitekļos vai augstskolu kopmītnēs.

Nupat augstskolā Turība uzsprāga sadzīviska rakstura skandāls, jo kādai latvietei pacietības mērs ir pilns – viesstudenti pārvērtuši kopmītni par cūkkūti, naktīs trokšņo. Skandālam iegūstot publisku raksturu, latvietei pat tika pārmests rasisms, kaut gan patiesībā runa bija vienīgi par to, ka viesiem jāievēro Latvijā pieņemtās uzvedības normas. Bet ar telefonu safilmētās austrumnieku sadzīves ainiņas viņa no profila bija spiesta izņemt.

Universitāte reklamējas gaisā

Protams, sastopoties tik atšķirīgām kultūrām, pastāv risks, ka cietēji būs arī atbraucēji, vismaz kamēr viņu īpatsvars vietējā sabiedrībā ir neliels. Jelgavā bija gadījums, kad vietējie huligāni apzaga un piekāva indiešu studentu, un ar to arī viņa vēlme studēt Latvijā izsīka. Aizbrauca prom. Neskaitot ERASMUS apmaiņas programmas dalībniekus, Latvijas Lauksaimniecības universitātē šobrīd mācās 120 ārzemnieku – pamatā no Indijas. Tie ir apmēram 2% no kopējā studējošo skaita. Starptautiskās sadarbības centra vadītājs Voldemārs Bariss stāsta, ka augstskolas mērķis atbilstoši attīstības stratēģijai ir palielināt viesstudentu skaitu līdz 280 jeb 5%. Liecība par šādu apņemšanos atrodama jaunākajā Baltic Outlook žurnālā, kas tiek piedāvāts nacionālās aviokompānijas apkalpotajiem pasažieriem. «Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju Latvijas Universitāte», kas reitingos esot viena no labākajām Eiropā, aicina apgūt lauksaimniecību, mežzinātni, veterināriju, pārtikas ražošanu, informācijas tehnoloģijas utt. – Jelgavas pilsētā, kas tiek uzskatīta par Latvijas studentu galvaspilsētu. Un apakšā bilde ar laimīgiem, acīmredzami apmierinātiem ārzemniekiem.

Privātie eksportē naskāk

Lauksaimniecības universitātes nepieciešamība audzēt ārzemnieku skaitu izriet no diviem aspektiem – vietējo studentu skaits samazinās, plus ārzemnieki maksā dubultā. Jā, praksē esot gadījumi, kad students par gadu samaksā un tad pazūd, jo nemaz nav taisījies mācīties. Tāpēc augstskola tagad mēģinās pārorientēties uz Centrālāzijas klientūru. Piemēram, uzbeku studenti esot drošāka izvēle. Viņi pēc mācību beigām parasti atgriežas savā dzimtenē. Tādus sadzīviskus konfliktus kā Turībā vai kādus konfliktus uz etniska pamata jelgavnieki līdz šim neesot piedzīvojuši. Arī tas viens apskādētais indietis bija vienkārši ielu bandītu upuris. Taču augstskola rēķinās, ka, pieaugot ārzemnieku skaitam, arī kādi incidenti var gadīties. Tādā gadījumā nāksies sadarboties ar pašvaldības policiju.

Daudz lielāks ārvalstu studentu skaits koncentrējas Rīgas augstskolās. Turklāt tieši privātās juridisku personu dibinātas izglītības iestādes ir pirmrindnieces izglītības eksportā jeb ārzemnieku piesaistīšanā. Rīgas Ekonomikas augstskolā ārvalstu studentu īpatsvars šā gada sākumā bija 33%, Rīgas Aeronavigācijas institūtā 38%, bet Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola ISMA pamatā darbojas tieši ārzemnieku apkalpošanai – tur 70% studējošo ir ārzemnieki. Un šī augstskola jau pērn izpelnījās pārmetumus par «kebabu cepēju», nevis studentu ražošanu. Lielais vairums no Indijas, Uzbekistānas un Ukrainas.

Pirmās slūžas nestrādā

Priekšstatu par Latvijā iebraukušo studentu izcelsmi var smelties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikā. Kopējais spēkā esošo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo – tas ir, ārpus Eiropas Savienības esošo – valstu studentiem pēc pirmā pusgada bija 4762. Un Indija Latvijas izglītības augļu baudīšanā ir stabils līderis ar 1893 atļaujām.

Protams, interesants ir jautājums, cik daudziem potenciālajiem studētgribētājiem tiek atteikts. Pirmās slūžas ir pašas augstskolas, kas izsniedz ārzemniekiem studiju līgumu. Tikai pēc tam viņi piesakās Latvijas vēstniecībās. Valsts izglītības attīstības aģentūras direktores Ditas Traidās bildētā atteikumu kaudze liecina, ka augstskolas šo šķirošanas pienākumu izpilda nekvalitatīvi. Arī Somija viļņveidīgi saņem ārzemnieku pieteikumus studijām, bet tur kvalificējas vidēji pieci no 1000 gribētājiem. Kāda situācija ir Latvijas izglītības eksportā, parādīs informatīvais ziņojums, ko Izglītības un zinātnes ministrija gatavos nākamgad. Valsts stratēģiskais mērķis izglītībā – 10% ārzemnieku no kopējā studējošo skaita – pašlaik ir sasniegts, un augstskolām tagad vajadzētu pievērsties studiju un studējošo kvalitātes audzēšanai. Nevis indiešu masveida importam Eiropas Savienībā.