Briseles projekts – vairāk varas sievietēm

Un arī vairāk ielu sievietēm, precīzāk – to nosaukumus visās Eiropas pilsētās. Eiropas Pilsoniskās sabiedrības balvu šogad saņem neliela organizācija no Itālijas, kas pirms septiņiem gadiem sāka pētīt Itālijas pilsētu un ciemu ielu nosaukumus. Tur daudzas ielas nodēvētas ievērojamu cilvēku vārdos, un izrādās, ka uz katriem 100 vīriešu vārdiem atrodas tikai 7,8 sieviešu vārdi. Un arī tie paši ir no Bībeles.

Ikgadējās pilsoniskās sabiedrības balvas piešķīrējs ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Latvijā mazpazīstamā, bet Briselē par svarīgu uzskatītā iestāde, kas apvieno dalībvalstu aktīvo pilsonisko sabiedrību: darba devēju un ņēmēju organizācijas, dažādas interešu grupas. Katru gadu balva tiek piešķirta citā pilsoniskās darbošanās jomā, un šī gada moto ir «Vairāk sieviešu Eiropas sabiedrībā un ekonomikā». Lai gan nacionālā līmenī un Eiropas Savienībā ir pieņemta kaudze visdažādāko dokumentu, kas teorijā garantē vienādas iespējas abiem dzimumiem visās jomās, praksē diskriminācija saglabājas. Arī Latvijā, kur sievietēm maksā mazāk nekā vīriešiem.

Sieviešu toponīmija

Sevišķi katoliskās tradīcijas zemēs iesakņojies uzskats, ka vīrietis gan jau labāk zinās, kā būt un ko darīt sievietei vai drīzāk nedarīt. Tāpēc arī itāļi nespēj vai negrib sagrabināt sieviešu vārdus, ko likt uz ielu plāksnītēm.
Organizācijas Sieviešu toponīmija veikums ir lielisks. Apzinot situāciju simtiem Itālijas komūnās, pētnieki ir sagatavojuši bagātīgu pārdomu materiālu lēmumu pieņēmējiem pašvaldībās, lai turpmāk viņi ielām un uz kartēm varētu piešķirt arī slavenu sieviešu vai vismaz sievišķīgus vārdus. Lai cilvēkiem no katra ielas stūra netiktu teikts, ka svarīgi un plāksnītes cienīgi ir tikai vīrieši. «Šī nav sieviešu problēma, ar ko būtu jācīnās tikai feministēm. Šī ir visas sabiedrības problēma,» apbalvošanas ceremonijā atzina viena no projekta pētniecēm Pia Erkolini.

Galvenajai balvai, kas ir lielāka arī naudas izteiksmē (14 000 eiro), sekoja vēl četras balvas. Otrā vieta piešķirta savās izpausmēs radikālai kustībai Poļu sieviešu streiks, kas 2016. gadā noorganizēja Melno pirmdienu ar protesta akcijām 160 pilsētās. Tā cīnās pret vispārēju abortu aizliegumu Polijā, arī pret reliģiskām dogmām. Organizē protestus un demonstrācijas. Dāmas, saņemot apbalvojumu, vēstīja, ka cīnās arī par LGBT tiesībām un valsti bez fašisma. Aizdomīgi skaļi vārdi, ja tādus attiecina uz Eiropas Savienības valsti.

Sievietes kodē

Trešo vietu konkursā saņēma nelielas organizācijas projekts no kādas nelielas pilsētiņas Bulgārijā. Tur pieaugušas sievietes māca bērniem lasīt nacionālās pasakas caur dzimumu līdztiesības prizmu. Lai bērni jau no mazotnes apšaubītu tajās ieliktās dzimumu lomas. Princese maiga un nevarīga, spēkavīrs spēcīgs un tādā garā. Vai sabiedrībai no tādas apstrīdošas pasaku lasīšanas ir kāds labums, pēc gadiem desmit varēs pateikt šie bērni, kuriem pasaku lasīšana pārvērsta smagā analītiskā pasākumā.

Savukārt ceturtajā un piektajā vietā konkursā ierindoti, iespējams, praktiski izmantojamākie projekti sieviešu sociālā statusa un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Somijā jau pirms pāris gadiem tika konstatēts akūts programmētāju trūkums, un pārsvarā tie bija vīrieši. Tad nu Somijas programmēšanas un e-biznesa asociācija uzsāka programmu Sieviete kodē. Mērķis bija piesaistīt nozarei sievietes no citām profesijām un kliedēt mītu, ka tik sarežģīta lieta kā programmēšana pa zobam ir tikai vīriešiem. Sākumā organizatori bija cerējuši, ka atsauksies vismaz kādas 100 sievietes, bet šobrīd tā jau ir 5000 programmētāju sieviešu liela kopiena. Un vēl simti gaida uz semināriem.

Pēdējais apbalvotai projekts ir savā ziņā līdzīgs. Brisele ir birokrātu pilsēta, taču arī te bieži vien priekšroka nepelnīti tiek dota vīriešiem. Beļģijas organizācija Brussels Binder tāpēc veido ekspertu sieviešu tīklu, un drīz taps arī interaktīva karte, lai šīs dāmas tiktu piesaistītas konferencēs, sēdēs, samitos un disputos ne retāk kā viņu konkurenti – vīrieši. Lai visos politikas veidošanas līmeņos būtu pilnvērtīga abu dzimumu pārstāvniecība.

Kā diskriminē Latvijā

Eiropas pilsoniskās sabiedrības balvai kopumā tika izvirzīti 177 projekti, tostarp viens no Latvijas – no organizācijas Centrs Marta – par tām pašām sabiedrības uzspiestajām dzimumu lomām, kuru dēļ puikas mēdzot izaugt par vardarbīgiem vīriešiem.

Latvijā dzimumu diskriminācijas problemātika lielā mērā tiek mākslīgi uzturēta, jo Eiropa patiešām to prasa, un saskaras ar prāvas sabiedrības daļas neizpratni. Sievietēm taču ir tiesības iet vēlēt un tapt ievēlētām, jau sen kā drīkst bikses valkāt. Precēties drīkst pēc savas gaumes un neprecēties. Arī armija mums ir viena no sievišķīgākajām NATO valstu vidū. Tomēr ir viena joma, kurā sieviešu diskriminācija Latvijā ir kliedzoša, un tas ir atalgojums. Latvijas sievietes, strādājot vienlīdzīgās pozīcijās ar vīriešiem, saņem par 16% mazāk. Tie ir aprēķini, ko pavasarī uz Sieviešu dienu veica banka Swedbank. Tātad, ja vīrietis saņem 1000 eiro, viņa kolēģe, kas dara to pašu darbu tādā pašā apjomā, saņem 840 eiro. Tas nav godīgi, un pret to ir vērts cīnīties.

Foto: EESK birojs