Budžeta projektu drīkst pētīt jebkurš
Budžeta likuma projekts atklāj dažas tādas lietas, ko valsts aparāts parasti patur tikai savai zināšanai. Jebkurš interesents tagad drīkst pētīt budžeta likuma taisīšanas rakstisko atspoguļojumu Saeimas mājaslapā.
Budžeta likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai otrajā un līdz ar to arī galīgajā lasījumā. 175 lapas garo dokumentu aizsāk pats likums ar 57 pantiem, kam uzrādīta gan 1. lasījumā jau pieņemtā versija, gan opozīcijas un pašas koalīcijas iesniegtie labojumi, gan Saeimas budžeta komisijas piedāvājums Saeimas plenārsēdei, kā šos pantus izteikt galīgajā versijā. Tam visam nepieciešamas 50 lappuses. Tiesības uz konkrētu valsts naudas summu saņemšanu pašvaldībām un uzņēmumiem izvietotas budžeta likuma 12 pielikumos, kam pieteikti pieci grozījumi. Noslēgumā apkopoti 117 priekšlikumi grozīt valsts iestāžu finansējuma sadalījumus, vienai iestādei kaut ko atņemot, lai iedotu otrai. Budžeta komisija pamatā apstiprinājusi valdības lēmumus atbalstīt valdības priekšlikumus vēl pēdējā brīdī labot pašas valdības izstrādāto naudas sadalījumu, kas fiksēts budžeta 1. lasījumā, bet pāris gadījumos valdības un komisijas jeb koalīcijas domas dalījušās. Par opozīcijas iesniegto priekšlikumu noraidīšanu šaubu nav bijis.
Budžeta projektā uzmanību piesaista 11. pants, kas paredz «finanšu ministram pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību Hiponia likvidācijas dzēst valsts aizdevumu un ar to saistītos blakus prasījumus ne vairāk kā 29 370 000 eiro apmērā, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību». Tātad – praktiski 30 miljoni šurp vai turp, bet nav nekādu pazīmju, ka opozīcija būtu izrādījusi interesi, kas un kāpēc tiek aplaimoti ar valsts aizdevumu dzēšanu.
Viens no paņēmieniem, lai nepieļautu lieku jautājumu uzdošanu, ir svarīgo jeb naudas izteiksmē lielo lēmumu samaisīšana ar tādiem lēmumiem, kas naudas izteiksmē nenozīmē neko. Ir, lūk, ticis tieši 100. numurs likumprojekta labojumos pašas valdības priekšlikumam pārdalīt ne vairāk un ne mazāk kā 601 eiro no vienas Labklājības ministrijas programmas uz citu tās pašas ministrijas programmu ar absolūti cēlu mērķi, «lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinātu darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām». Kā gan šādā gadījumā pārmest valdībai, ka tā ignorē mediķu prasības, ja valdība nekautrējas pievērsties pat tik mazām summām, lai tikai mediķiem tiktu vairāk? Atklāts paliek jautājums par to, vai valsts izdevumi tikai par šo divu budžeta izdevumu sadaļu saplānošanu un pārplānošanu nav daudz tuvāki 6000 nekā 600 eiro. Neizbēgami, ka pie šādu labojumu veikšanas jāatalgo desmit Labklājības ministrijas un vēl citu iestāžu ierēdņi, ir jāuztur datori un datu apmaiņas sistēmas ar visiem sistēmu administratoriem utt.
Budžeta iestāžu finansējuma sadalījuma grozījumu sadaļu atklāj pati valdība ar visai negaidītu priekšlikumu par 984 282 eiro samazināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansējumu un par attiecīgo summu palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Parasti taču valdības ir rīkojušās tieši otrādi. Ja pietiek pacietības pētīt dokumentu tālāk, tad izrādās, ka Krišjāņa Kariņa valdība ne ar ko neatšķiras no iepriekšējām valdībām. Arī tagadējā valdība ir plosījusi sākotnēji 25 227 825 eiro apmērā iezīmētos līdzekļus nākamā gada neparedzētajiem izdevumiem ar tādu aizrautību, ka rodas šaubas, vai no šīs naudas jau pirms 2020. gada sākuma vispār kaut kas būs palicis pāri.
Valsts ieņēmumu un izdevumu kopapjomi pagaidām saglabāti jau iepriekš izziņotajā 9 894 133 419 eiro un 1 000 164 1058 eiro apmērā.