Caur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas

Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju. Iesaistītajiem uzņēmumiem vēl jāsaņem drošības un vides dienestu atļaujas, taču nepārvarams risks ir tas, ka urānu plānots vest caur Krievijas teritoriju.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā kodolkara draudi agresoram palīdzējuši bremzēt Rietumvalstu palīdzību. Draudi attiecas gan uz kodolieroču pielietošanu, gan kodolkatastrofas izraisīšanu, izmantojot Ukrainas atomelektrostacijas Černobiļā un Zaporižjē. Tomēr līdz pat šī gada pavasarim pret Krievijas valstij piederošo kodolenerģijas uzņēmumu Rosatom nekādas sankcijas nebija piemērotas.

Krievija ir viena no lielākajiem kodoldegvielas un tās izejvielu piegādātājiem gan Eiropai, gan ASV. Taču pagājušajā nedēļā ASV spēra pirmo soli krievu atomenerģijas nozares sankcionēšanā: aizliedza bagātinātā urāna importu. Eiropa apsver sekot šim piemēram. Tas nozīmē, ka Eiropas atomenerģijas nozarei jāpalielina savas urāna bagātināšanas jaudas un jāmeklē jauni izejvielu piegādātāji, lai mazinātu šīs nozares atkarību no Krievijas. Latvijas iestādēs iesniegts plāns Uzbekistānas urāna rūdu vest uz Franciju caur Latviju.

“Ir šī radioaktivitāte, kā dēļ arī jāsaņem mūsu licences. Šī krava ir arī bīstamo kravu sarakstā, kas ir 7. klase – radioaktīvie materiāli. Šis ir urāna rūdas koncentrāts. Tas ir dabiskais materiāls. Sākumā tiek iegūta urāna rūda, tālāk tā tiek sasmalcināta, ķīmiski apstrādāta, žāvēta. Tiek iegūts urāna oksīds. Un tālāk tas tiek izmantots, pārvests, kur to bagātina un iegūst kodoldegvielu, ko izmanto atomelektrostacijās enerģijas iegūšanai,” norāda Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Centrs uzsver, ka šim materiālam radioaktivitāte ir zema, taču tā pārvadājumus regulē starptautiski noteikumi. Koncentrāts jāved īpašās, aizzīmogotās mucās, kuras ievieto konteinerā. Apmēram reizi mēnesī paredzēts vest 30 šādus konteinerus.

Lai saņemtu licences cilvēkiem, kas nodarbojas ar pārvadāšanu, jābūt apmācītiem rīcībai avāriju gadījumā. Licenci vēl nav pieprasījis “Ldz Cargo”, kas kravu vedīs pa dzelzceļu, bet to jau ir saņēmis “Rīgas universālais terminālis”, kas to pārkraus kuģī. Pieteikumu iesniedzis arī Francijas jūras pārvadātāja meitasuzņēmums Latvijā “CMA CGM LATVIA”. Visu tranzīta ķēdi kopā organizē ekspeditors “Railway Logistics Service”.

“No mūsu puses bažu nav. Par pašu procesu osta informēta ir. Nav gluži ar lāpstu berama krava, bet no otras puses tas nav arī nekas tāds ļoti specifisks, ja neskaita to, ka tam ir daudz lielāka stratēģiska nozīme, stratēģiska interese,” raidījumam norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Urāns nāks no Uzbekistānas valsts uzņēmums “NAVOIYURAN”, bet galamērķis ir Francija. Ziņas masu medijos liecina, ka Francijas kodolenerģijas kompānija “Orano” pagājušajā gadā paziņoja par daudzmiljonu investījijām urāna ieguvē Uzbekistānā, tomēr uzņēmums šīs nedēļas laikā neapstiprināja, vai tas ir plānotās urāna rūdas koncentrāta galamērķis.

“Šis un līdzīgi jautājumi vienmēr ir drošības iestāžu uzmanības lokā, un nepieciešamības gadījumā viņi informē arī Saeimas komisiju.Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pirmkārt, tā ir mūsu drošība. Galu galā tā, pēc jūsu teiktā, ies cauri Krievijas Federācijas teritorijai,” saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV)

Valsts drošības dienests uzskata, ka visi pārvadājumi caur Krieviju saistīti ar augstu sankciju pārkāpšanas risku. Tomēr dienests arī uzsver, ka pagaidām importēt urāna rūdu no Krievijas Eiropā nav aizliegts. Izņēmums ir tikai izejvielas no Ukrainas okupētajām teritorijām.

“Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā jebkāda veida kravu pārvadājumi caur Krieviju ir saistīti ar augstu Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanas risku. Pašreizējos apstākļos ikviens darījums, kas tiek veikts ar NVS valstīm, būtu rūpīgi jāvērtē, lai pārliecinātos, ka tas netiek izmantots kā piesegs sankciju apiešanai. Vienlaikus šādu darījumu un pārvadājumu izpēte ir sarežģīta, jo iesaistītas valstis, kurās ES sankcijas nav saistošas,” komentē Valsts drošības dienests.

Patlaban ES sankcijās nav ietverts aizliegums importēt urāna rūdu no Krievijas. Saskaņā ar ES regulām šobrīd jebkāda veida rūdu, tajā skaitā urāna, ir aizliegts importēt vienīgi no Ukrainas okupētajām teritorijām: Sevastopoles, Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjes.

Dienesta ieskatā nav izslēdzami mēģinājumi šādas izcelsmes rūdu ievest Latvijā, piemēram, izmantojot viltotus pavaddokumentus, kuros rūdai norādīta cita, ES sankciju režīma prasībām atbilstoša izcelsmes vieta.

VDD vērš uzmanību, ka preču importa kontroli veic muita, kurai ir noteiktas procedūras un metodes, lai pārbaudītu preču izcelsmi. Ņemot vērā minēto, ar jautājumiem saistībā ar preču izcelsmes pārbaudīšanu aicinām vērsties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē. Papildus vēršam uzmanību, ka sankcijām pakļautu preču ievešanas mēģinājumu atklāšana ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kompetencē.

Pagājušajā gadā Radiācijas drošības centrs sniedzis konsultācijas uzņēmumiem, kas interesējušies arī par urāna rūdas pārvadājumiem no Kazahstānas.