Cenas kāpj: jūlijā gaidāms inflācijas gada rekords
Gada laikā patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par trim procentiem, kas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem bijis teju divas reizes lielāks sadārdzinājums nekā ES un eirozonā vidēji. Eksperti prognozē, ka cenas turpinās Latvijā kāpt un šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka nekā pērn.
Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta ekonomists Ludis Neiders skaidroja, ka šogad patēriņa cenu kāpumu Latvijā ietekmē gan nodokļu un tarifu palielināšana, gan atalgojuma kāpums un ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Neražas gads uzsit pārtikas cenas
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka lielākā ietekme uz inflāciju jūnijā bija cenu kāpumam pārtikai, īpaši dārzeņiem, maksai par mājokli, alkoholam un tabakai, kā arī atpūtas un kultūras precēm un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs, izpētot pārtikas cenas lielveikalos jūnija otrajā nedēļā, secināja, ka salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā cenas ievērojami augušas miltiem un miltu izstrādājumiem, piena šokolādei, arī augļiem un dārzeņiem. Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati.
«Pagājušā gada sausuma dēļ dārzeņu ražas Latvijā bija mazākas un krājumi beidzās ātrāk. Tāpēc jau jūnija sākumā gandrīz visi veikalos nopērkamie dārzeņi bija importēti. Piemēram, sīpoli bija ievesti no Ēģiptes, kāposti – no Maķedonijas un Polijas, burkāni – no Izraēlas, bet kartupeļi no visas Eiropas,» skaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe.
Arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka pārtikas cenas augušas straujāk par vidējo inflāciju. «Tas daļēji izriet no pasaules izejvielu cenām, piemēram, pasaulē šopavasar ļoti strauji kāpa cūkgaļas cena, jo Ķīnā ražošanu krasi sašaurināja Āfrikas cūku mēris. Daļēji salīdzinoši straujo pārtikas sadārdzināšanos radījuši arī vietējie faktori, piemēram, dārzeņu cenu svārstības visbiežāk rada laika apstākļi reģionā. Šā gada maijā dārzeņu cenas sasniedza visu laiku augstāko līmeni, jūnijā palika gandrīz turpat. Turpretim maizes cenas ilgāku laiku bija ļoti stabilas. 2011.-2018. gadā šā produkta cenas mainījās maz, kaut arī izmaksas ražotājiem kāpa līdz ar algu pieaugumu. Acīmredzot kādā brīdī viņi to vairs nevarēja izturēt, un tirgus pārlēca jaunā līdzsvara līmenī. Maijā tās sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, bet jūnijā jau nedaudz samazinājās,» vērtēja P. Strautiņš.
Degviela palētinās gausi
Naftas cenas pasaulē jūnijā piedzīvoja visai ievērojamu kritumu – to vidējās cenas samazinājās par aptuveni desmit procentiem, liecina EM aplēses. Tajā pašā laikā Latvijā degvielas cenas mēneša laikā samazinājās vien par 1,6 procentiem, un tās joprojām bija par 0,8 procentiem augstākas nekā pērn jūnijā. Neskatoties uz to, Citadeles ekonomists uzskata, ka tieši degvielas cenu kritums ir bijis galvenais iemesls, kādēļ jūnijā nedaudz samazinājās arī kopējais inflācijas līmenis Latvijā (no 3,3% maijā līdz 3% jūnijā).
EM skaidro, ka mēneša pirmajā pusē naftas cenas pasaulē samazinājās līdz 60 ASV dolāriem par barelu. To ietekmēja informācija par ASV naftas ieguves pieauguma turpināšanos, kā arī reaģējot uz ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu, kurš palēninās globālās ekonomikas izaugsmi. Tāpat situāciju naftas tirgū ietekmēja neskaidrības par lielāko naftas ieguvēju vienošanos ierobežot ieguves apjomus. Tomēr mēneša otrajā pusē naftas cenas palielinājās līdz 66 ASV dolāriem par barelu. EM to skaidro ar uzbrukumiem tankkuģiem Omānas līcī un saspīlējumu starp ASV un Irānu.
Latvijā cenas raušas augšup straujāk
Eiropas Savienībā gada vidējā inflācija jūnijā bija 1,6 procenti – teju divas reizes mazāka nekā gada inflācija Latvijā (3,1 procents saskaņā ar Eurostat datiem), savukārt eirozonā patēriņa cenas kāpa vidēji par 1,3 procentiem.
Vēl augstāka gada inflācija nekā Latvijā bija vien divās ES valstīs – Rumānijā (3,9%) un Ungārijā (3,4%). Pārējās ES valstīs, tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā, patēriņa cenu kāpums bija daudz mērenāks – attiecīgi 2,6 un 2,4 procenti. Vismazākā gada inflācija jūnijā bijusi Grieķijā – tikai 0,2 procenti.
D.Gašpuitis lēš, ka jūlijā varētu būt šā gada augstākā inflācija. Pēc tam turpmākajos mēnešos tā pamazām norims. «Ar jūliju tiek samazināts dabasgāzes tarifs, un savu lomu nospēlēs arī akcīzes nodokļa samazinājums alkoholam, taču augustā rīdziniekus sagaida dārgāka siltumenerģija. Tāpat saglabāsies pārtikas cenu kāpums, pat neskatoties uz labāku ražas gadu nekā pērn,» prognozēja D. Gašpuitis.
Arī bankas Citadele ekonomista Mārtiņš Āboliņa prognozes pircējus neiepriecinās: proti, pēc viņa teiktā, turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāmas netipiski daudz un lielas cenu izmaiņas. Bez jau minētajām alkohola akcīzes, dabasgāzes tarifa un siltumenerģijas cenu izmaiņām septembrī gaidāms mācību maksas pieaugums atsevišķās Latvijas augstskolās.