Cik daudz strādājošo var cerēt uz algas pielikumu

Saskaņā ar CV-Online pētījumu, šogad vidējā alga varētu augt aptuveni 6 līdz 7 procentu apmērā. Nozarēs un amatos, kur vidējā alga jau ir salīdzinoši augsta, pieaugums varētu būt mērenāks. Arī ekonomisti paredz algu kāpumu nākotnē. Tiesa, vairs ne tik straujos tempos kā līdz šim.

Saskaņā ar CV-Online veikto pētījumu par darba devēju plāniem, šogad atalgojuma pieaugumu darbiniekiem ieplānojuši vairāk nekā puse darba devēju, savukārt gandrīz 40 procentu uzņēmumu atalgojumu plāno saglabāt līdzšinējā līmenī.

Vairāk naudas tēriņiem

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 7,8 procentiem, sasniedzot 1083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt vidējā darba samaksa uz rokas bijusi 799 eiro (aprēķinā izmantojot darbavietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieaugusi par 7,5 procentiem.

2019. gada 2. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 13,4%. Veselības aizsardzības nozarē pieauga algas, bet sociālajā aprūpē bez izmitināšanas straujo pieaugumu ietekmēja darbinieku skaita samazinājums par 10%, kamēr darba samaksas fonds faktiski nemainījās. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10% arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (13,2%), kur vidējais atalgojums ir viszemākais valstī, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (12,5%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings; ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi; darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu), nekustamo īpašumu nozarē (12,0%), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (11,0%, straujāk – telekomunikācijas un informācijas pakalpojumos) un būvniecībā (10,9%).

Deviņās nozarēs vidējā darba samaksa lielāka par vidējo rādītāju valstī, tas ir, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes, transporta un uzglabāšanas un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarēs.

Vismazākā vidējā darba samaksa šā gada 2. ceturksnī bijusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītības, mākslas, izklaides un sporta nozarē.

Mērenāki tempi

Swedbank prognozē, ka šogad kopumā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7,5 procentiem. Līdzīgs, nedaudz lēnāks kāpums gaidāms arī algā pēc nodokļu nomaksas. «Bremzējoties ekonomikas izaugsmei, vairākas nozares, piemēram, būvniecība un apstrādes rūpniecība, arvien vairāk saskarsies ar pieprasījuma vājināšanos, kā rezultātā atsevišķi uzņēmumi varētu vēlēties mazināt darbinieku skaitu vai darba stundas, samazinot atalgojuma budžetu. Ņemot vērā sarūkošo iedzīvotāju skaitu, darbaspēka trūkums vairākās nozarēs joprojām būs liels izaicinājums, un pieprasītāko profesiju pārstāvjiem algu izaugsme joprojām saglabāsies strauja. Kopējais algu pieaugums mazliet atslābs. Redzēsim būtiskas atšķirības nozaru starpā,» uzsver Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka spēcīgs algu kāpums noteikti ir laba ziņa darba ņēmējiem un svarīgs priekšnosacījums migrācijas bilances stabilizēšanai, taču viņš pieļauj, ka pašreizējo atalgojuma pieauguma ātrumu, visticamāk, būs grūti noturēt. Šogad Latvijas ekonomika aug gandrīz uz pusi lēnāk nekā iepriekšējos divos gados, un otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,1%, savukārt situācija pasaules ekonomikā neliecina, ka izaugsme Latvijā tuvākajā laikā varētu strauji paātrināties. «Ar šādu ļoti mērenu pieaugumu ekonomikā gandrīz 8% algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs. Kādu brīdi tas var turpināties uz uzņēmumu peļņas, kā arī nākotnes investīciju rēķina, taču ne ilgstoši, un nākamajos gados algu kāpums, visticamāk, kļūs nedaudz lēnāks,» secina M. Āboliņš.

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka dziļa atdzišana darba tirgū nav gaidāma un algu kāpums tikai piebremzēsies, protams, ja vien pasaules ekonomikā neattīstīsies kāds no sliktākajiem scenārijiem. Arī nozaru uzņēmumu aptaujas liecina drīzāk par vēlmi palielināt strādājošo skaitu. Saskaņā ar Latvijas ekonomiskā noskaņojuma indeksu (Economic Sentiment Index), visas lielās nozares, izņemot celtniecību, paredz strādājošo skaita pieaugumu nākotnē. Nekādu satraukumu neizrāda patērētāji – mājsaimniecību gaidas par savas finansiālās situācijas izmaiņām nākamajos 12 mēnešos pēdējā gada laikā gandrīz nav mainījušās, tās ir pozitīvas.

«Strauja algu kāpuma turpināšanās lēnāka IKP pieauguma laikā rada sarežģītu situāciju daudziem uzņēmumiem un piņķerīgas dilemmas politikas veidotājiem. Algu līmenis pamazām izslēdz daļu uzņēmumu no darba tirgus. Taču ir uzņēmumi, kuru konkurētspējai ir vajadzīgs tāds algu līmenis, ar kuru Latvija nav konkurētnespējīga kā dzīvesvieta, zaudējot cilvēkus. Tas nekādā ziņā nav pārmetums šiem uzņēmumiem, to resursi ir ierobežoti, taču apliecina, ka darbaspēka ievešana var būt tikai daļa no risinājuma, jo pārāk cītīga algu pieauguma bremzēšana ar imigrāciju var izrādīties bezmērķīga arī no biznesa interešu viedokļa, jo neatrisina pamatproblēmu. Imigrācija ir vajadzīga un nākotnē kļūs arvien vajadzīgāka, bet plūsmai būs jāaug pakāpeniski,» teic P. Strautiņš.

Straujāk nekā oficiālā statistika

Arī CV-Online Latvia ik gadu prezentē algu un atlīdzību pētījumu, kas sniedz plašu ieskatu vidējās neto darba algas rādītājos, tostarp 160 dažādās amatu pozīcijās, 40 biznesa sektoros, pilsētās un reģionos. Pētījuma dati iegūti no CV-Online algu datu bāzes Algas.lv, analizējot informāciju par saņemto darba samaksu. Šogad bija jau sestais CV-Online Latvia pētījums. Tajā analizēta situācija 2018. gadā, kuru atklājuši vairāk nekā 24 000 darba ņēmēju.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 2018. gadā vidējā neto darba samaksa Latvijā ir pieaugusi līdzīgā tempā kā citus iepriekšējos gadus – kopumā par 6 procentiem, sasniedzot 948 eiro (2017. gadā attiecīgi – 894 eiro). 2018. gadā vidējās darba samaksas izmaiņas ietekmēja gan ekonomikas straujā izaugsme, kas karsēja darba tirgu, gan arī minimālās algas pieaugums un nodokļu reforma. CV-Online Latvia algu pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir aptuveni par 22 procentiem augstāka, nekā to atspoguļo oficiālās statistikas dati. Tomēr pētījums uzrāda arī pozitīvu tendenci – atšķirība ar katru gadu samazinās, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem.

Lielākais pieaugums – valsts un pašvaldības sektorā

Pēc uzņēmumu pārvaldes veida, neto darba alga visstraujāk gada laikā augusi valsts un pašvaldību sektorā, tostarp valsts kapitālsabiedrībās – par gandrīz 11 procentiem, sasniedzot 821 eiro, un vietējos privātā sektora uzņēmumos – par gandrīz 7 procentiem, sasniedzot 907 eiro. Tomēr lielākās faktiski izmaksātās algas joprojām saņem starptautiskos privātā sektora uzņēmumos strādājošie – vidēji 1057 eiro mēnesī. Tiesa, algas pieaugums bijis mērenāks – 4 procentu apmērā. Analizējot datus pēc uzņēmuma lieluma, straujākais atalgojuma pieaugums pērn līdzīgi kā citus gadus novērots lielos uzņēmumos – par 8 procentiem, sasniedzot 1026 eiro, un vidējos uzņēmumos – par vairāk nekā 7 procentiem, sasniedzot 996 eiro. Savukārt mazos uzņēmumos atalgojums joprojām ir zemākais valstī un arī pieaugums pērn ir bijis neliels – aptuveni 5 procentu robežās, sasniedzot 873 eiro.

Līdz ar izmaiņām Darba likumā, kur atalgojuma norādīšana darba sludinājumos ir obligāta, mazākiem uzņēmumiem ir daudz grūtāk konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem par kvalitatīvajiem kandidātiem tieši atalgojuma atšķirību dēļ.

Vispelnošākā – IT nozare

Analizējot pētījuma datus par biznesa nozarēm, redzams, ka pērn vidējā neto darba samaksa pieaugusi gandrīz visās nozarēs. Visstraujāk darba samaksa auga tādās nozarēs, kur vidējā darba samaksa ir salīdzinoši zema – veselības un sociālajā aprūpē – par gandrīz 13%, kā arī izglītībā – par gandrīz 9%. Straujš pieaugums par vairāk nekā 8% vērojams arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā. Vidējā neto darba samaksa pērn pieauga straujāk par vidējo rādītāju valstī arī tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, valsts un pašvaldību iestādes, nekustamais īpašums, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, elektroenerģija, gāzes apgāde un gaisa kondicionēšana, ieguves rūpniecība. Savukārt Latvijas galvenajā eksporta nozarē – apstrādes rūpniecībā – pieaugums sasniedza gandrīz 6%. Lielākās algas, gandrīz 1300 eiro neto mēnesī, saņem joprojām darbinieki IT jomā. Algu virs 1000 eiro saņem arī banku un finanšu pakalpojumu, ķīmiskās rūpniecības un farmācijas, telekomunikācijas, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozaru uzņēmumos strādājošie. Savukārt mazākās algas, zem 700 eiro, saņem izglītības, mākslas un kultūras, kā arī ēdināšanas jomās strādājošie.

Rīgā algas divkārt lielākas

Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, jāsecina, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras par 53%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Rīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus reģionos, lielākā atšķirība ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas varētu liecināt par iespējamo aplokšņu algu īpatsvaru, ir vērojama Pierīgā (44%) un Latgalē (35%).

Rīgā vidējā alga pērn pārsniedza 1000 eiro. Pierīgā, Jūrmalā tā bija 960 eiro, savukārt zemākās algas saņem Latgalē strādājošie, vidējai algai sasniedzot tikai 667 eiro. Kopumā var redzēt, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās Latvijas pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem. Tas skaidrojams ar to, ka reģionos aktīvi attīstītās uzņēmējdarbība un ir noturīgs pieprasījums pēc darbaspēka, un tajā pašā laikā liela daļa darba ņēmēju izvēlas strādāt Rīgā, kas liek reģionālajiem darba devējiem straujāk palielināt atalgojumu, lai noturētu un piesaistītu darbiniekus.

Aplūkojot ienākumu atšķirību starp dzimumiem, var redzēt, ka tā ir joprojām ievērojama, bet pēdējos gados tai ir tendence pakāpeniski samazināties. Pērn vīrieši pelnījuši vidēji 1081 eiro mēnesī, bet sievietes – 855 eiro, kas nozīmē, ka atšķirība ir 26%. Savukārt, analizējot vadības jomā strādājošo ienākumu atšķirību starp dzimumiem, redzams, ka tā jau ir krietni mazāka – 15 procentu apmērā.