Covid-19 veicinājis kritiskās domāšanas attīstību sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas sabiedrība kļuvusi kritiskāk domājoša, bet mediji savu darbu dara ar lielāku atbildību. Pie šāda secinājuma, apspriežot dezinformācijas izplatību krīzes apstākļos, otrdien nonāca vairāku iestāžu pārstāvji.
Otrdien attālinātā Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē bija sapulcējušies to dienestu un iestāžu pārstāvji, kuriem ikdienā jāsaskaras ar ārvalstu un pašmāju izcelsmes dezinformāciju.
Noturība pret dezinformāciju aug
Vērtējot mediju darbu, Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas laikā mediju pārstāvji savu darbu veic ar lielāku atbildības izjūtu un gadījumu skaits, kad publiskajā informatīvajā telpā nonāk nepārbaudītas ziņas, krietni sarucis.
To, ka sabiedrības vēlme krīzes apstākļos patērēt drošas ziņas ir augusi, pamanījis arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (STRATCOM). Tā direktors Jānis Sārts uzskata, ka tas skaidrojams ar iepriekšējo pieredzi. “Ņemot vērā, ka šī nav pirmā reize, kad sabiedrība saskaras ar dezinformāciju, un salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, sabiedrība ir noturīgāka pret dezinformāciju,” saka J. Sārts. Viņš gan arī norāda, ka viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir relatīvi mazā valodas telpa, jo lielo valodu – franču un angļu informatīvajās telpās dezinformācijas ir vairāk.
Laužam savus burbuļus
Arī Aizsardzības ministriju pārstāvošais Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins atklāja, ka, pēc Aizsardzības ministrijas novērojumiem, cilvēki aizvien labprātāk šķērso ierasto informatīvo burbuļu robežas, lai pārliecinātos par informācijas patiesumu.
“Ir pieaugusi vēlme izrauties no saviem burbuļiem un pārbaudīt informāciju. Starp ekosistēmām sociālajos tīklos notiek lielāka informācijas apmaiņa. Mēs redzam, ka ir vēlme cilvēkiem noskaidrot avotu, nevis elementāri dalīties ar informāciju,” ziņoja K. Galkins.
Holma gan norādīja, ka līdz šim identificēti gadījumi, kad valdības komunikācijai ar sabiedrību vajadzētu būt argumentētākai un spēcīgākai, lai atspēkotu maldinošus vēstījumus. Kā piemēru eksperte minēja krīzes sākumā aktivizējušos dažādu homeopātisko līdzekļu popularizētājus, kas vēstīja par šo vielu spēju mazināt saslimšanas risku vai pat ārstēt jauno koronavīrusu. Šajā epizodē valdības un atbildīgo dienestu reakcija neesot bijusi pietiekami spēcīga.
Top instruments cīņai
Savukārt apakškomisiju vadošais Ainars Latkovskis pauda prieku, ka Iekšlietu ministrija arī krīzes apstākļos spējusi turpināt iesākto darbu, lai jau tuvākajā laikā likumos tiktu definēts dezinformācijas jēdziens un nostiprinātas tiesībsargājošo iestāžu tiesības vērsties pret šādiem gadījumiem.
STRATCOM pašlaik identificējis trīs dezinformatoru tipus. Vienkārši cilvēki, kas, darbojoties labā ticībā, izplata nepārbaudītus faktus – viņi darbojas Satversmes garantētās vārda brīvības robežās un apzinātā dezinformācijā nav vainojami. Pret atlikušajiem diviem valsts plāno vērsties, izmantojot topošo tiesisko pamatu: tie ir dažādi afēristi un citi spēlētāji, kas dezinformāciju izmanto savu interešu realizācijai, piemēram, finansiāla labuma gūšanai, un valstis (pamatā Krievija un Ķīna), kas to izmanto savu stratēģisko mērķu sasniegšanai.