Daļa ministru dzīvo no rokas mutē

Neskatoties uz dāsnajām algām un dažādiem papildu ienākumiem, trim valdības ministriem pērn nebija vispār nekādu uzkrājumu. Ja viņi pēkšņi paliktu bez ienākumiem, viņiem vajadzētu cerēt uz tuvinieku atbalstu vai prasīt sociālo pabalstu. Un tikai pusei no ministriem ir iekrājumi, kas pārsniedz sešu mēnešu algu, ko viņi saņem par ministra amata pildīšanu.

Amatpersonas un finansisti mudina iedzīvotājus veidot drošības spilvenu, lai gadījumos, kad nākas palikt bez darba un attiecīgi arī bez ienākumiem, varētu iztikt vismaz kādu laiku. Par optimālāko drošības spilvenu tiek uzskatīti iekrājumi aptuveni sešu mēnešu ienākumu apjomā. Sākoties krīzei, atklājās satraucoši fakti, proti, Latvijā 26 procentiem iedzīvotāju pietiek uzkrājumu tikai vienam mēnesim, 32 procentiem – līdz diviem mēnešiem, 22 procentiem respondentu pietiktu naudas 3 līdz 6 mēnešiem, bet vairāk nekā pusgadu ar saviem iekrājumiem varētu izdzīvot tikai 20 procentu iedzīvotāju. Šādu informāciju bija apkopojusi „Luminor” banka.

Valdības drošības spilvens

Pārlūkojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskotās valsts amatpersonu deklarācijas, redzams, ka trīs ministriem ‒ izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem ‒ pagājušajā gadā vispār nav bijuši nekādi uzkrājumi.

I. Šuplinskai īpašumā ir dzīvoklis Rēzeknē un 2005. gada izlaiduma vieglā automašīna „Honda CRV” (reģistrēta 2018. gadā). K. Gerhardam – 2011. gada izlaiduma vieglā automašīna „Nissan Pathfinder” (reģistrēta 2011. gadā), J. Pūcem ‒ 2014. gada izlaiduma vieglā automašīna „Toyota RAV4” (reģistrēta 2019. gadā).

Finansistu rekomendētie uzkrājumi vairāk nekā sešu mēnešu algas apjomā ir tikai sešiem Ministru kabineta locekļiem – tātad mazāk nekā pusei.

(Šajā aprēķinā ņemta vērā amatpersonu pērn saņemtā alga par ministra amata pildīšanu, bet ne citi ienākumi.) Savukārt iekrājumi 3 līdz 6 mēnešalgu apjomā ir iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam, tieslietu ministram Jānim Bordānam, veselības ministrei Ilze Viņķelei un satiksmes ministram Tālim Linkaitim. Tā kā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs amatā stājās šā gada martā, tad viņa drošības spilvena aprēķinā izmantots viņa pērnā gada uzkrājums attiecībā pret kopējiem ienākumiem. Tie liecina, viņš varētu iztikt trīs mēnešus.

Čaklākie krājēji

Vislielākie uzkrājumi pērn ir bijuši ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam ‒ 385 833 eiro, premjeram Krišjānim Kariņam ‒ 292 927 eiro, aizsardzības ministram Artim Pabrikam – 152 342 eiro. Šie valdības vīri bez regulāriem ienākumiem varētu izdzīvot pat vairākus gadus. Gandrīz visi ministri savus uzkrājumus glabā bankā, lielākoties kādā no Latvijā reģistrētajām bankām ‒ „Swedbank”, „SEB Bankā”, „Citadelē”, „Luminor”. J. Bordāns 12 tūkstošus eiro noguldījis Austrijas „Grazer Wechselseitige”, bet K. Kariņš 70 000 eiro glabā Beļģijas bankā KBC un aptuveni 169 tūkstošus ASV dolāru dažādās ASV finanšu iestādēs („PNC bank”, „Charles Schwab”, „Morgan Stanley”) .

Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča, vienīgā starp ministriem, ir iekrājusi arī skaidro naudu. Viņas amatpersonas deklarācijā uzrādīti 11 tūkstoši

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro