Darbinieki par prioritāti ilgtermiņā izvirzījuši prasmju pilnveidi, katrs ceturtais darbinieks apsver darbavietas maiņu

Darbinieki ilgtermiņā fokusējas uz profesionālo prasmju pilnveidi, lai veicinātu savu personīgo izaugsmi un spētu pielāgoties mūsdienu straujajam tempam un pārmaiņām darba tirgū, liecina nupat publicētas PwC aptaujas “Global Workforce Hopes and Fears 2024” rezultāti. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 56 000 darba ņēmēju 50 valstīs.

Darbinieki atzīst, ka iepriekšējos 12 mēnešos izjutuši arvien lielāku darba slodzi (45%) un straujāku darba vides pārmaiņu tempu. Gandrīz divas trešdaļas (62%) uzskata, ka pērn darbā pieredzējuši vairāk pārmaiņu nekā iepriekšējos 12 mēnešos, un divas piektdaļas (40%) atzīmē, ka lielā vai ļoti lielā mērā ir mainījušies viņu ikdienas darba uzdevumi. Interesanti, ka teju puse (44%) nesaprot notiekošo pārmaiņu jēgu.

Vairāk nekā ceturtdaļa (28%) respondentu norāda, ka nākamajos 12 mēnešos varētu nomainīt darbavietu. Tas ir daudz lielāks īpatsvars nekā 2022. gada darbinieku masveida migrācijas periodā (19%). Divas trešdaļas (67%) no tiem atzīst, ka iespēja pilnveidoties ir svarīgs faktors, lai viņi turpinātu darbu pie sava pašreizējā darba devēja vai pārietu pie jauna.

Darbinieki sagaida, ka mākslīgais intelekts uzlabos darba efektivitāti

Izjūtot arvien lielākas grūtības darbā, darbinieki pievēršas tādām jaunām tehnoloģijām kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (GenAI) – mākslīgā intelekta apakšjoma, kas koncentrējas uz jauna satura ģenerēšanu. 82% respondentu, kuri GenAI lieto ikdienā, paredz, ka tas nākamajos 12 mēnešos uzlabos viņu darbā pavadītā laika efektivitāti.

Darbinieki ir optimistiski noskaņoti arī par GenAI iespējām veicināt viņu izaugsmi. 49% visu mākslīgā intelekta lietotāju sagaida, ka tā rezultātā palielināsies algas – šī cerība ir vēl lielāka (76%) to darbinieku vidū, kuri lieto tehnoloģijas ikdienā. Vairāk nekā 70% mākslīgā intelekta lietotāju piekrīt, ka GenAI rīki radīs iespējas darbā būt radošākiem (73%) un uzlabos darba kvalitāti (72%).

Darbinieku galvenā prioritāte – prasmju pilnveide

Darbinieki augstu vērtē iespēju attīstīt prasmes, lai mazinātu savas bažas par nepatstāvību un veicinātu karjeras iespējas. Respondenti, kuri apgalvo, ka plāno mainīt darba devēju nākamo 12 mēnešu laikā, divreiz biežāk apsver jaunu prasmju apgūšanu nekā tie, kuri plāno palikt esošajā darbavietā (67% pret 36%), savukārt 51% daļēji vai piekrīt, ka viņu darbā vajadzīgās prasmes nākamajos piecos gados mainīsies (pretstatā 29% darbinieku, kuri darba devēju mainīt neplāno). Vienlaikus mazāk nekā puse (46%) aptaujāto darbinieku daļēji vai piekrīt, ka darba devējs nodrošina viņiem pietiekamas iespējas apgūt jaunas prasmes, kas noderēs karjerā. Ņemot vērā nemitīgi mainīgos darba apstākļus, aptaujā secināts, ka darbinieki ir vērīgi pret iespējām, kas tiek piedāvātas citur, un koncentrējas uz prasmju pilnveidi un mākslīgā intelekta izmantošanu.

Īpaša interese vērojama par mākslīgā intelekta ietekmi uz prasmju attīstību – 76% visu mākslīgā intelekta lietotāju uzskata, ka tas darbā radīs iespējas apgūt jaunas prasmes. Tomēr darba devējiem būs nepieciešams veikt apjomīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu apmācībās un piekļuvi jaunajām tehnoloģijām. Starp darbiniekiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav izmantojuši GenAI darbā, viena trešdaļa (33%) uzskata, ka viņiem nav iespēju izmantot šo tehnoloģiju savā ikdienā, kamēr 24% darbavietās nav pieejami šādi rīki, un 23% neprot tos izmantot.

Neskatoties uz pārmaiņu tempu, vērojams arī optimisms un interese par savu darbu. 60% darbinieku pauž vismaz mērenu apmierinātību ar savu darbu (pērn – 56%). Vairāk nekā puse (57%) darbinieku, kuriem svarīgs ir darba samaksas taisnīgums, piekrīt, ka viņu darba samaksa ir taisnīga. Dzīves dārdzības radītās grūtības kopš 2023. gada ir nedaudz mazinājušās – to darbinieku īpatsvars, kam ik mēnesi paliek pāri nauda, ir palielinājies līdz 45% (iepriekš – 38%). Tomēr vairāk nekā puse (52%) atzīst, ka joprojām kaut kādā mērā izjūt finansiālas grūtības.

“Tehnoloģijas fundamentāli mainījušas to, kā tiek veikti darba uzdevumi un kādas prasmes meklē darba devēji. Tādēļ darbinieki augstu vērtē uzņēmumus, kuri iegulda darbinieku prasmju pilnveidē, lai viņi joprojām būtu konkurētspējīgi un spētu efektīvi darboties digitālajā pasaulē. Uzņēmumiem savukārt jābūt proaktīviem kvalifikācijas celšanas jautājumos, prioritizējot darbinieku pieredzi, tā veiksmīgi paātrinot procesu transformāciju,” pētījuma rezultātus komentē PwC Latvija personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā Irēna Arbidāne.

Galvenie secinājumi
• Teju puse (45%) aptaujāto darba ņēmēju apgalvo, ka iepriekšējā gadā viņu darba slodze būtiski pieaugusi, un gandrīz divas trešdaļas (62%) atzīst, ka vienlaikus darbā paātrinājies pārmaiņu temps.
• Vairāk nekā ceturtdaļa (28%) darbinieku norāda, ka ir gatavi mainīt darba vietu nākamajos 12 mēnešos – tas ir lielāks īpatsvars nekā 2022. gadā darbinieku masveida migrācijas laikā (19%).
• Par prioritāti darbinieki ir izvirzījuši prasmju pilnveidošanu – mazāk nekā puse (46%) daļēji vai piekrīt, ka darba devējs viņiem nodrošina pietiekamas iespējas apgūt jaunas prasmes. Īpaši to novērtē nodarbinātie, kuri apsver iespēju pamest konkrēto darbavietu – divas trešdaļas (67%) atzīst, ka iespējas apgūt jaunas prasmes ir galvenais faktors jebkurā lēmumā par darba maiņu.
• Vairāk nekā 80% darbinieku, kuri ikdienā lieto ģeneratīvo mākslīgo intelektu (GenAI), uzskata, ka tas nākamajos 12 mēnešos uzlabos darba efektivitāti. Teju puse (49%) mākslīgā intelekta lietotāju sagaida, ka tas veicinās augstākas algas.
• Finansiālais spiediens nedaudz mazinās – to darbinieku īpatsvars, kam ik mēnesi paliek pāri nauda, palielinājies līdz 45% (pērn – 38%). Tomēr 52% atzīst, ka joprojām izjūt finansiālas grūtības.