Darbu sāk Andra Kulberga valdība

Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru kabineta sastāvā ir:

Ministru prezidents Andris Kulbergs;
aizsardzības ministrs Raivis Melnis;
ārlietu ministre Baiba Braže;
ekonomikas ministrs Viktors Valainis;
iekšlietu ministrs Jānis Dombrava;
finanšu ministrs Māris Kučinskis;
izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone;
klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs;
kultūras ministrs Nauris Puntulis;
labklājības ministrs Reinis Uzulnieks;
satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis;
tieslietu ministrs Edvards Smiltēns;
veselības ministrs Hosams Abu Meri;
viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars;
zemkopības ministrs Uldis Augulis.
Jauno valdību veido šādi politiskie spēki: “Apvienotais saraksts”, “Jaunā vienotība”, “Nacionālā apvienība” un “Zaļo un Zemnieku savienība”.

Jaunā valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.

Rūpējoties par sabiedrības drošību un noturību, jaunā valdība uzsver pilnu atbalstu aizsardzības un iekšlietu dienestiem, robežas nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzībai, valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Aizsardzībai tiks novirzīti 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), mērķtiecīgi attīstot pašmāju militāro industriju un tehnoloģijas kopā ar tuvākajiem sabiedrotajiem. Ministru kabinets turpinās strādāt pie tā, lai paplašinātu NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā, kā arī izvērtēs papildu Eiropas Savienības finansējuma novirzīšanu aizsardzībai. Tāpat valdība apņemas arī turpmāk sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai.

Valdības deklarācijā noteikta skaidra premjera uzraudzība par valsts nozīmes procesiem un lielo projektu vadību. Tiks īstenota tieša uzraudzība par vēlēšanu sagatavošanas procesu, nodrošinot drošu un tiesisku Saeimas vēlēšanu norisi. “Rail Baltica” projekta īstenošanai tiešā premjera vadībā izstrādās projekta tālākās virzības modeli. Savukārt saistībā ar “airBaltic” kā Latvijas ekonomikai nozīmīga uzņēmuma stabilizāciju līdz šā gada augustam paredzēts izvērtēt sagatavoto biznesa plānu un pieņemt lēmumu par turpmākajiem rīcības scenārijiem.

Sargājot tiesiskas un demokrātiskas valsts principus un tiesu varas neatkarību, jaunā valdība sola ar vislielāko likuma bardzību vērsties pret ekonomiskajiem noziegumiem, korupciju, karteļiem un sankciju pārkāpējiem.

Sociālajā jomā iecerēts paplašināt atbalstu ģimenēm, ieviest bāzes pensiju un palielināt veselības aprūpes finansējumu. Izglītības jomā valdība turpinās izglītības kvalitātes reformas, jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu un darbu pie pedagogu atalgojuma grafika īstenošanas.

Uzmanība tika pievērsta arī Latvijas ekonomiskās drošības un konkurētspējas pasaulē veicināšanai, tai skaitā, atbalstot mūsu valsts uzņēmēju mērķtiecīgu ieiešanu ārvalstu tirgos, izstrādājot stratēģisko ekonomiskās sadarbības piedāvājumu sadarbībai ar pasaules lielajām ekonomikām un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa konceptu.

Jaunā vadība arī pauž skaidru apņemšanos aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, īpaši aktualizējot ģeopolitiskajai situācijai atbilstošu finansējumu drošībai un aizsardzībai, reģionu un satiksmes infrastruktūras attīstībai, lauksaimniecības nozarei.

Koalīcijas partneri apņēmušies atbildīgi izturēties pret valsts budžeta iespējām un neatbalstīt Saeimā vai Ministru kabinetā tādus valsts budžetu ietekmējošus priekšlikumus, par kuriem nav panākta visu partneru vienprātība. Tāpat vienojušies nepieļaut atkāpšanos no jau sasniegtajiem standartiem cilvēktiesību jomā, vardarbības apkarošanā, dzimumu līdztiesības nodrošināšanā un ģimeņu tiesiskajā aizsardzībā.

Foto: Valsts kanceleja