Degvielas cenas lejupslīdi bremzē nodokļu slogs

Naftas cenas pasaulē pēdējos mēnešos piedzīvojušas ievērojamu kritumu, dažu brīdi naftas cenai pasaules biržās pat noslīdot zem nulles. Savukārt degvielas cena Latvijā nekad nenokritīsies tik zemu, lai varētu uzskatīt, ka tā gandrīz vai tiek dāvināta autobraucējiem. Par katru pārdoto degvielas litru nodokļos vien šobrīd pircējs samaksā aptuveni 60 centus.

Gadu mija autobraucējiem atnesa degvielas sadārdzināšanos. 2020. gada 1. janvārī tika paaugstināta akcīzes nodokļa likme benzīnam un dīzeļdegvielai. Stājās spēkā arī prasība, kas paredz, ka minimālais biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai ir jāpalielina līdz 7 procentiem (no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim), bet 95. markas benzīnam – līdz 10 procentiem iepriekšējo 5 procentu vietā. Šo faktoru ietekmē degvielas cena sadārdzinājās par aptuveni 6 centiem litrā.

Tai paša laikā naftas cenu kritums ir samazinājis degvielas cenas. Piemēram, Nestes degvielas uzpildes stacijās no 22. janvāra līdz vakardienai 95. markas benzīns un dīzeļdegviela ir palētinājusies vidēji par 38 centiem litrā, Circle K degvielas uzpildes stacijās – vidēji par 39 centiem litrā benzīnam, bet par 38 centiem litrā dīzeļdegvielai.

Ar degvielu pilda valsts maku

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs Neatkarīgajai skaidro, ka ierastos apstākļos degvielas produktu iepirkuma cena veido 35 procentus no kopējās degvielas cenas. Lielāko daļu jeb 55 procentus veido dažādi nodokļi – akcīze, PVN un nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu. Savukārt aptuveni 10 procenti ir mazumtirgotāja uzcenojums, ar ko tiek nosegtas ar degvielas mazumtirdzniecības nodrošināšanu saistītās izmaksas, piemēram, darba algas, degvielas kvalitātes kontrole, degvielas uzpildes staciju un termināļu uzturēšana un apkalpošana. Šobrīd nodokļi un nodevu apmērs benzīna gala cenā ir aptuveni 67 procenti, dīzeļdegvielas gala cenā – 61 procents, liecina Circle K aprēķini.

Degvielas tirgotāja Virši aprēķini ir līdzīgi, proti, pie pašreizējām degvielas cenām nodokļu (akcīzes, PVN) īpatsvars degvielas gala cenā veidojot aptuveni 65 procentus benzīnam un 60 procentus dīzeļdegvielai. Arī pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija aprēķiniem, pārdodot degvielu par 1 eiro litrā degvielas uzpildes stacijā, nodokļos aiziet vairāk nekā 60 procenti. Lielāko nodokļu daļu veido tieši akcīzes nodoklis – no 2020. gada 1. janvāra benzīnam tie ir 0,509 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielai – 0,414 eiro litrā. Tāpat degvielas cenā ir ietverta nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu, pievienotās vērtības nodoklis. Arī jaunā prasība par biopiejaukuma īpatsvara palielināšanu benzīnam un dīzeļdegvielai sadārdzina gala cenu.

Savukārt degvielas pārdevējiem ir jāsedz tirdzniecības izmaksas, piemēram, naftas produktu iegādes, loģistikas un degvielas uzglabāšanas izmaksas, kā arī degvielas iekārtu un uzpildes staciju uzturēšanu, darbinieku atalgojumu un citas izmaksas savas darbības nodrošināšanai, Neatkarīgajai uzsver Virši pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs.

Latvijai draud pircēju zaudēšana

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams vienādot akcīzes nodokļa likmes degvielai ar Lietuvas likmēm. «Tikai tā varēsim konkurēt ar Lietuvas degvielas tirgu un no 2020. gada 1. maija arī ar Igauniju,» pauž I. Ligere.

Lietuvā akcīzes nodokļa likme ir par 4 centiem litrā zemāka nekā Latvijā. Savukārt Igaunijas parlaments lēmis no 2020. gada 1. maija samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai par 12 centiem litrā, tā likmi vienādojot ar Lietuvu.

«Līdz šim starpvalstu konkurencē zaudējām Lietuvai, bet no 1. maija vai tad, kad atkal būs atvērtas robežas, zaudēsim arī Igaunijai. Tas nozīmē, ja līdz šim Igaunijas iedzīvotāji pierobežā izvēlējās uzpildīties Latvijā, tad tas mainīsies un Latvijas iedzīvotāji brauks pildīties uz Igauniju,» teic I. Ligere. Viņasprāt, ir nepieciešams rīkoties un akcīzi samazināt vismaz līdz Lietuvas likmēm, ja gribam operatīvi atgūties pēc Covid-19 izraisītās krīzes. «Ja to nedarīsim, tad lietuvieši un igauņi būs mums soli priekšā, mēs zaudēsim vēl lielāku savu tirgus daļu par labu kaimiņvalstīm, kā arī kavēsim atgūšanos pēc Covid-19,» norāda I. Ligere.

Pēc LDTA aplēsēm, 2019. gadā degvielas realizācijas pieaugums salīdzinājumā pret 2018. gadu bijis vien par 0,11 procentiem (2018. gadā – 1,18 procenti), kamēr Lietuvā tas ir svārstījies no pieciem procentiem dīzeļdegvielai, bet līdz deviņiem procentiem benzīnam. Latvijas akcīzes nodokļa politika veicina Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju transportlīdzekļu uzpildīšanu Lietuvā. Jau 2018. gadā, mums paaugstinot akcīzes nodokli, daļa komersantu un privātpersonu pierobežā izvēlējās uzpildīties Lietuvā, nevis Latvijā. Savukārt līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu Latvijā no 2020. gada 1. janvāra benzīna realizācija pirmajos divos mēnešos kritusies par 5,17 procentiem un par 9,22 procentiem kritusies realizācija dīzeļdegvielai, stāsta I. Ligere.

Par naftas pārdošanu ir gatavi piemaksāt

Šis nedēļas pirmdiena atnesa pārsteigumu daudziem naftas tirgotājiem, proti, naftas cenas pasaules biržās noslīdēja zem nulles, un jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu. Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu, ziņo LETA. Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātavas ir pilnas, pircēju ir maz. «Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt,» teicis ClipperData analītiķis Mets Smits.

ASV naftas cena jūnija piegādēm saruka par 18% – līdz 20,43 dolāriem par barelu. Eiropas galvenās jēlnaftas markas Brent cena jūnija piegādēm samazinājās par 9% – līdz 25,57 dolāriem par barelu. «Protams, šis mirklis ir vēsturisks un nespētu vēl labāk ilustrēt cenu utopiju, kurā [naftas] tirgus ir bijis kopš marta, kad kļuva acīmredzams pārmērīgā piedāvājuma problēmas pilnais mērogs,» sacījusi Rystad Energy naftas tirgu analītiķe Luīze Diksone. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

***

Gatis Titovs, Circle K degvielas kategorijas vadītājs:

– Kā mazumtirgotājs nevaram izteikt prognozes par degvielas cenām, jo tās ietekmē daudzi dažādi un neparedzami faktori. Pēdējās dienās degvielas biržas cena ir nokritusi, pateicoties tam, ka ASV iegūtās naftas uzglabāšanas kapacitāte ir sasniegusi kritisku robežu. Taču, ņemot vērā, ka nevaram prognozēt situācijas attīstību, nevaram minēt konkrētu ietekmi uz turpmāko naftas produktu iepirkuma cenu, degvielas cenām Latvijā, kā arī konkurences apstākļiem.

Arnis Andrianovs, Virši pārdošanas daļas vadītājs:

– Šobrīd naftas produktu biržas cenas sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, kas ietekmē arī degvielas cenas Latvijā. Pēdējo reizi dīzeļdegvielas cena zem 1 eiro litrā bija 2017. gadā, savukārt benzīna cena 1 eiro līmenim pēdējo reizi pietuvojās 2016. gadā. To, vai samazinājums turpināsies ilgtermiņā, lokāli ir grūti prognozēt, jo degvielas cenas ir atkarīgas no globāliem procesiem pasaulē, piemēram, Covid-19 izplatīšanās ietekmes uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem globālajos tirgos, OPEC lēmumiem, no ģeopolitiskās situācijas un citiem procesiem.