Degvīns un konjaks varētu kļūt lētāks
Reaģējot uz Igaunijas parlamenta lēmumu no 1. jūlija samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem par 25 procentiem, arī Latvijas parlaments šodien plāno izskatīt iespēju par 15 procentiem samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, bet alum un vīnam atstāt to nemainītu.
Finanšu ministrija prognozē, ka Igaunijas lēmums par akcīzes nodokļa likmes samazinājumu varētu negatīvi ietekmēt Latvijas valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā. Tāpēc, lai saglabātu nozares konkurētspēju un iekšējo tirgu, akcīzi stiprajam alkoholam piedāvāts samazināt vismaz par 15 procentiem. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi varētu samazināt līdz 32 miljoniem eiro.
Saskaņā ar pašreizējo projektu, nodokļa likmi plānots noteikt 1564 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban likme ir 1840 eiro, bet no nākamā gada 1. marta par 100 litriem absolūtā spirta to bija plānots palielināt līdz 2025 eiro.
«Šis pasākums plānots tikai kā īstermiņa risinājums, reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1. jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Šo soli speram tikai tāpēc, lai, paredzot būtisku ieņēmumu kritumu, stabilizētu un aizsargātu mūsu ekonomiku, valsts budžetu, komersantus,» nepieciešamās likuma izmaiņas pamato Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, atzīmējot, ka ilgtermiņā, iespējams, jārisina jautājums par nodokļu likmju harmonizāciju Baltijas līmenī.
Latvijas Alus darītāju apvienības izpilddirektors Pēteris Liniņš ir sašutis, ka akcīzes nodokļa samazināšana plānota tikai stiprajam alkoholam. Viņš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā vakar tika spriests par iespējamām akcīzes nodokļa izmaiņām, uzsvēra, ka tas radīs ļoti negatīvu ietekmi uz alus darītājiem.
P. Liniņš stāstīja, ka pērn alus tirdzniecība pierobežā veidoja 15% no kopējā nozares noieta. Līdz ar to, saglabājot akcīzi pašreizējā līmeni, samazināsies vai pat vispār izzudis alus tirdzniecība pierobežā, tāpēc uzņēmēji būs spiesti arī samazināt alus ražošanas apjomu. «Alu Latvijā ražo 57 alus darītavās, nodarbinot ļoti lielu darbinieku skaitu, maksājot milzīgus nodokļus. Kāds ir pamatojums risinājumu neattiecināt uz alu? Šobrīd pa nakti tapis priekšlikums, kas ar mums nav saskaņots,» teica P. Liniņš. 2018. gada martā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 50%, šā gada martā – vēl par 9%. Paredzēts celt akcīzes nodokli alum arī 2020. gadā.
Arī Latvijas alkohola nozares asociācijas pārstāvis Dāvis Vītols uzsvēra, ka pierobežā notirgotā alkohola, tostarp alus, apjoms ir liels. Tāpēc akcīzes nodokli vajadzētu samazināt visam alkoholam, arī alum.
Budžeta komisija nolēma aicināt Saeimu likumprojektu skatīt parlamenta sēdē, piešķirt tam steidzamību un arī lemt par pieņemšanu galīgajā lasījumā. Plānots, ka likuma izmaiņas stātos spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.