Dzimstība kopš 2000. gada Latvijā būtiski nav mainījusies
Šā gada augustā reģistrētie 1699 jaundzimušie Latvijā iekļaujas pēdējo triju gadu laikā ļoti jūtamajā dzimstības sarukumā.
Dzimstība 2018. gada augustā ar 1699 jaundzimušajiem nonākusi turpat, kur bija 2000. gada augustā ar 1700 jaundzimušajiem. Šajā intervālā iekļaujas 20 augusti, kuros dzimstības līkne veido divus uzkalnus un vienu ieleju. Dzimstības tendenču novērtēšanai vissvarīgākais ir tieši tas, ar ko atšķiras viens un tas pats mēnesis dažādos gados. Vasaras mēnešos dzimstība vienmēr ir augstāka nekā ziemas mēnešos atbilstoši plaši izplatītiem cilvēku uzskatiem, ka ērtāk un drošāk sākt rūpēties par jaundzimušo ir siltā, nevis aukstā laikā. Šāda pārliecība ir daudz stabilāka nekā dzimstības izmaiņas, kuras virziens šā gadsimta laikā mainījies jau četras reizes.
Vispirms dzimstība gāja uz augšu un 2007. gada augustā aizsniedzās līdz 2182 jaundzimušajiem, bet 2010. gada augustā ar 1673 jaundzimušajiem jau bija zem izejas punkta līmeņa. Šīs bedres dibens tika aizsniegts jau 2011. gadā ar 1618 jaundzimušajiem. Sekoja atspēriens un lēciens līdz 1952 jaundzimušajiem 2015. gadā, pēc kura sākās slīdēšana uz leju. Šā gada augusta dati rāda slīdēšanas ātruma palielināšanos.
Ja dzimstības pieaugums tiek uzskatīts par mērķi, tad ļoti bēdīgi, ka augusts ar 1699 jaundzimušajiem tikai pavisam nedaudz pārspēj janvāri ar 1667 jaundzimušajiem. Tādā rakursā 2018. gads ļoti būtiski atšķiras pat no pavisam netālā 2017. gada, kad jaundzimušo skaits augustā bija par 190 bērniem lielāks nekā janvārī. Ja tāda atstarpe gada laikā sadilusi seškārtīgi no +190 līdz +32, tad jautājums, kur dzimstība nonāks šoziem. Ticamākā atbilde, ka tā izrādīsies zemāka nekā pagājušajā ziemā, bet ziemas sarukums būs mazāk uzkrītošs kā vasarā.
Aiz katra cilvēka dzimšanas un tās konkrētā brīža stāv nepārskatāmi gara dažādu apstākļu virkne, bet par ziemā dzimušajiem ir vairāk pamata teikt, ka viņu vecākiem tā bijusi spiesta lieta dažādās – pat pretējās – nozīmēs. Vienā gadījumā cilvēki ir izrēķinājuši, kāpēc viņiem vajadzīgs bērns par katru cenu un tūlīt, bet citos gadījumos cilvēki kļūst par vecākiem, pilnībā paļaujoties uz gadījumu, dabu vai Dievu. Vasarā dzimušo skaitliskais pārsvars pār ziemā dzimušajiem uzrāda cilvēkus, kuri var iekārtoties vai nu tā, vai savādāk: vai bērnam piedzimt šajā vai nākamajā vasarā, vai vispār kaut kad. Kopš 2016. gada manāmais dzimstības kritums nozīmē, ka šis «kaut kad» virzās uz «nekad».
Atteikšanās no bērnu radīšanas, ciktāl tā ir cilvēku izvēle, nenozīmē dzimstības krišanu līdz nullei. Ja netiek iedarbinātas represijas ar mērķi nepieļaut kādas cilvēku grupas saglabāšanos dabiskās ataudzes ceļā, tad dzimstība stabilizējas ziemas režīmā, kas dod caurmērā vienu bērnu uz diviem pieaugušajiem jeb uz vienu sievieti. Tad no populācijas lieluma atkarīgs, cik paaudžu laikā tā iznīkst pati.
Nav praksē sevi apliecinājušas pamācības, kā un ar kādu retoriku vai resursu pārdali panākt dzimstības pieaugumu. Kopš tagadējās Latvijas valdības izveidošanas par retoriku pilnīgi un par resursu pārdali priekšlikumu līmenī atbild Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un valdības nodibinātā Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks. Viņa vadībā izstrādātie priekšlikumi dzimstības veicināšanai no 2019. gada budžeta papildus prasītu 26 miljonus eiro. Viņš sola apspriest šīs naudas apgūšanas detalizāciju ar nākamo Latvijas valdību, tiklīdz būs iezīmējušās tās aprises. Ja nākamā valdošā koalīcija saglabās pēctecību no esošās, 26 miljonu piešķiršana šķiet visai droša kaut ar piepildi, ka valdība var izdarīt tā, lai ar vienu roku šādu naudu ģimenēm ar bērniem iedotu, bet ar otru roku – atņemtu.
Arnis Kluinis
Foto: NRA.lv