Dzintars: Koalīcija ir iespiesta kompromisu spīlēs

«Tāds vēlēšanu rezultāts, kāds ir šodien, daudzos jautājumos mums sasien rokas: ne tikai mēs, bet visa koalīcija ir iespiesta kompromisu spīlēs. Vēlētāji no mums gaida vairāk, nekā mēs objektīvi šādos apstākļos varam īstenot. Līdz ar to nākamās Saeimas vēlēšanas ir ārkārtīgi svarīgas,» teic Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības (NA) līderis un Saeimas deputāts.

Kompromisi, kurus neizprot pat stabilākie NA atbalstītāji, var «izmaksāt» ļoti dārgi. Tomēr NA faktiski ir vienīgā konsekventā nacionāli konservatīvo ideju nesēja, un turpmākā piekāpšanās, kas robežojas ar pakļaušanos varaskāriem, toties «konservatīviem» politpulciņiem, var izraisīt nopietnas problēmas.

Cerot, ka tā nenotiks, šodien – saruna ar Raivi Dzintaru.

– Nacionālā apvienība tāda pieklususi… Neesat attapušies no vasaras brīvdienām?

– Varbūt publiski neesam rībinājuši bungas, bet darbs rit pilnā sparā. NA šobrīd ir pilnībā koncentrējusies uz nākamā gada valsts budžeta sarunām.

Mūsu taktika – atšķirībā no dažiem citiem koalīcijas kolēģiem – nebalstās mēģinājumos panākumus gūt, konfliktējot ar citām partijām. Drīzāk šajā nokaitētajā budžeta sarunu gaisotnē mēs cenšamies būt par vidutājiem, kuri aicina uz kompromisiem, tomēr vienlaikus uzstājam, ka jāņem vērā NA intereses: demogrāfija, kultūra un zinātne. Tās ir ilgtermiņa lietas, kas nes labumu tikai pēc gadiem, bet kuras neīstenojot mēs neredzam, ka Latvija nākotnē varētu eksistēt kā neatkarīga un plaukstoša valsts. Atbalsts kultūrai ir likumsakarīgs, jo tā ir joma, kuras sakarā mēs varam teikt, ka Latvija ir lielvalsts. Ja runājam par kultūras sektorā strādājošo atalgojumu, šīs jomas darbinieki nav adekvāti novērtēti – kā tas pienāktos lielvalstij. Mūsu mērķis ir panākt publisko sektoru atalgojuma ziņā. Attiecībā uz demogrāfiju: kopš 2012. gada arvien papildinās izdarīto darbu saraksts. Patlaban turpinām iesākto, paplašinām mājokļu pieejamību daudzbērnu ģimenēm, paplašinām Goda ģimeņu tvērumu, iekļaujot ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdus, attīstām programmu Ģimenei draudzīgs uzņēmums. Lai gan zinātne nav NA atbildības lauks, mums ir stingra pārliecība, ka zinātnē jāinvestē: būs izgudrojumi, valsts pelnīs. NA bija viena no pirmajām, kas uzstāja, ka šajā budžetā ir jāiekļauj būtisks zinātnes finansējuma pieaugums. Jāraugās, lai finansējums tiktu virzīts tur, kur ir reāli atklājumi un gaidāms pienesums tautsaimniecībai.

– Par zinātnes katastrofāli zemo finansējumu esam runājuši jau gadu desmitus, nekas nemainās. Bet tā, protams, nav tikai NA vaina.

– NA nekad nav vadījusi Izglītības un zinātnes ministriju. Tagad mēs paplašinām savu prioritāšu sarakstu un, veidojot nākamā gada budžetu, esam bijuši aktīvi, tāpēc esmu pārliecināts, ka jau no 2020. gada zinātnei būs vairāk līdzekļu. Bet situācija ir tāda: gan par ienākumiem, gan par izdevumiem ir jāpanāk vienprātība starp piecām partijām. Tā nav bijis iepriekšējās Saeimās, kopš NA ir ievēlēta – tagad ir ļoti liels partiju skaits. Tas ir sarežģīti.

– Jūsu partija atbalstīja izglītības ministres Šuplinskas (JKP) rosinājumu neapstiprināt amatā demokrātiski ievēlēto LU rektoru Indriķi Muižnieku, kaut arī pirms tam jūs uzklausījāt viņu (un ne tikai viņu vien), sapratāt un atbalstījāt viņa pozīciju.

– Šis jautājums bija jālemj MK sēdē, un NA deva ministriem rīcības brīvību. Nebija partijas kopēja lēmuma. Viedokļi partijā atšķīrās. No izglītības un zinātnes sektora cilvēkiem par Muižnieka kā LU vadītāja rīcību biju dzirdējis gan labas, gan sliktas atsauksmes. Līdz ar to man nebija pārliecības, ka Muižnieks ir labākais risinājums Latvijas Universitātei. Otrs arguments ir tāds: mums var patikt vai nepatikt Šuplinska un JKP, bet šobrīd valdība ir tāda, kāda tā ir, jo tādi bija Saeimas vēlēšanu rezultāti. Mēs esam uzticējuši Šuplinskai un JKP atbildēt par izglītības sektoru. Būtu grūti prasīt atbildību, ja stratēģiskos jautājumos mēs nerespektētu viņu viedokli.

– Tā ir politiska attieksme pret Muižnieka jautājumu, vēl sliktāk – tā ir «patīk – nepatīk» attieksme. Bet runa taču ir tikai par tiesiski juridiskiem jautājumiem, jo viņš rektora amatā tika ievēlēts leģitīmi, un to visi zina. Jācer, tiesa to atzīs. Ja nebūs ietekmēta…

– Jā, par šo jautājumu lai lemj tiesa. Tas, kas interesē mani kā partijas pārstāvi, ir: kāda ir LU pārvaldība, kādi ir rezultāti starptautiskajos augstskolu reitingos, cik efektīvs ir pārvaldības modelis – tad mēs varēsim veidot attieksmi. Šajā gadījumā mums nācās… ļaut ministriem pašiem izlemt – atbalstīt vai neatbalstīt Šuplinskas lēmumu.

– Paši izlēma? Viens no jūsu ministriem, kuram sirdsapziņa ir vēl mazliet dzīva, pēc tam taisnojās, sak, ko tad es varēju izdarīt. Tātad šis lēmums tomēr bija uzspiests?

– Nemāku neko teikt par uzspiešanu, jo mana pārliecība ir tāda: ja nav acīmredzamu pretargumentu to nedarīt, tad jābūt zināmai uzticībai nozares atbildīgajam ministram. Šajā gadījumā mēs neredzējām, ka nozare vienā balsī teiktu – nē, Muižnieks ir strādājis labi.

– Augstskolu rektoru vēstule, ZA vadības atbalsts – tas neko nenozīmēja? Kurš teica, ka Muižnieks ir strādājis slikti?

– Neesmu pilnvarots to atklāt.

– Acīmredzama ir šantāža no JKP puses: ja jūs neatbalstīsiet mūsu lēmumu nomest Muižnieku, mēs nebalsosim par budžetu.

– Par šādu uzstādījumu neesmu dzirdējis.

– Kāpēc tad daudzi zina par šo uzstādījumu?

– Varbūt kāds to arī zina, bet man JKP šādu ultimātu nav uzstādījusi. Piemēram, Valsts drošības dienesta vadītāja amats, manuprāt, JKP bija krietni principiālāks, tomēr viņu pozīcija palika izteiktā mazākumā. Šeit tas nebija tik skaidri.

– Ja Šuplinska izvirzīs vēl kādu tikpat plānprātīgu rosinājumu – jūs arī tāpat piekritīsiet, sak, mēs viņai uzticamies?

– Es nesteigtos šo lēmumu apzīmēt kā plānprātīgu.

– Es runāju par juridisko, nevis par «patīk – nepatīk» aspektu.

– Mūsu valstī ir zināma kārtība, kādā veidā risināt juridiskus jautājumus.

– Nesen Saeimas Izglītības komisijas ārkārtas sēdē, kur vajadzēja spriest par to, vai demokrātiski ievēlētu rektoru vajag apstiprināt valdībai, uzstājās arī NA deputāte Janīna Kursīte-Pakule, kura teica, ka viņai bijis kauns par to, kā NA «iznesa cauri» Indriķi Muižnieku.

– Es ļoti cienu arī šādus viedokļus. Tas ir apliecinājums tam, ka mūsu partijā ir iekšējā demokrātija un tajos jautājumos, kas neattiecas uz ideoloģiskajiem pamatiem, var līdzāspastāvēt dažādi viedokļi.

– Sabiedrībā ir visai noturīgs vērojums, ka JKP cenšas «apēst» Nacionālo apvienību. Un viņiem tas izdodas…

– Nepiekrītu. Pēdējos četros mēnešos NA reitingos ir apsteigusi JKP. Turklāt NA necenšas pierādīt, ka tā būtu labāka par JKP vai kādu citu. Tagad nav priekšvēlēšanu cīņu laiks, tagad mēs cenšamies panākt vēlamos rezultātus mums būtiskos jautājumos. Piemēram, gatavojam likuma grozījumus par bērniem nepieciešamo pieejamību bērnudārzos latviešu valodā. Šādos jautājumos JKP var būt sabiedrotais. Bet, piemēram, par «uzvaras pieminekļa» nojaukšanu viņi komisijā mūs tomēr neatbalstīja..

– Viņi vienkārši nobijās.

– Pieņemu, ka jūs nebalsojāt nedz par JKP, nedz par Attīstībai/Par!

– Protams, ka nebalsoju.

– Bet mums ir jāpieņem tas, ka pilsoņu kopums par šīm partijām balsoja, un mēs nevaram pieņemt likumus, nerēķinoties ar tām. Savukārt Nacionālajai apvienībai daudzi ir gribējuši dimdināt kapu zvanus jau kopš dzimšanas brīža, bet nekas nav sanācis. NA ir stabila vērtība Latvijas politikā. Vienās vēlēšanās vēlētāji balso par pārbaudītām vērtībām, nākamajās vēlēšanās uzvar «jaunie glābēji»… Piemēram, 10. Saeimas vēlēšanās uzvarēja nosacīti pārbaudīto vērtību nesēji, 11. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji bija «jaunie glābēji» – Zatlera Reformu partija. 12. Saeimas vēlēšanās – pārbaudītie, 13. Saeimas vēlēšanās – «jauno glābēju» uzvara… 14. Saeimas vēlēšanās vajadzētu uzvarēt pārbaudītajām vērtībām.

– Paskatīsimies. Bet tieši JKP ir ņirgājusies par NA, apmelojusi jūsu partiju, jūs tagad esat gatavi ar viņiem sadarboties. Kaut kā savādi…

– Mūsu partiju daudzi ir mēģinājuši apmētāt ar dubļiem. Ja mēs ne ar vienu no viņiem nesadarbotos, mums būtu jāsēž vieniem pašiem. Piekrītu, ka JKP ir mētājusies ar vārdiem, bet… kāds māls ir, ar to jāveido. Tāds ir vēlēšanu rezultāts.

– Bet jūs varat zaudēt nākamajās vēlēšanās pat to pozīciju, kas jums ir tagad. Vēlētāji nepiedos jūsu stājas un principu pamešanu novārtā.

– Cilvēku gaume ir dažāda. Šodien apspriežam tikai vienu konkrētu – Muižnieka kunga – jautājumu, kur mums viedokļi atšķiras.

– Nav runa par gaumi, bet par valsts un sabiedrības attīstību.

– Šobrīd mums ir jārēķinās ar to, ka JKP ir ievēlēta Saeimā. Bez JKP, tāpat kā bez Attīstībai/Par!, nav daudz iespēju izveidot valdību, ja neņem arī Saskaņu. Varbūt nākamajā parlamentā būs citādi.

– Palūkosimies uz administratīvi teritoriālo reformu (ATR). To jūs arī atbalstīsiet, jo «uzticaties ministram»? Lielākā daļa novadu to neatbalsta.

– Ja tu esi pirmais puisis mazā ciemā, tu negribēsi kļūt par otro vai trešo daudz lielākā ciemā… ATR nav jautājums, kurā mēs justos kāda ietekmēti un piespiesti. Uzskatām, ka novadiem jābūt lielākiem. Vietvalži, lai gūtu iedzīvotāju atbalstu, ceļ baseinus un futbola laukumus, bet rezultātā ir izniekota nauda – baseini un laukumi ir tukši. Ir nepieciešams pārredzēt lielāku laukumu. Kopš ATR ideju sākuma NA ir aktīvi komunicējusi ar ministru Pūci, daudzviet esam viņu pārliecinājuši par savu taisnību. Kopumā ATR ir valsts interesēs.

– Esmu runājusi ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, visi kā viens ir pret ATR.

– Katrs novada vadītājs centīsies pierādīt, ka tieši viņa novads ir jāsaglabā. Bet jāskatās, vai tas ir iedzīvotāju interesēs. Lūk, Siguldas pusē tie paši baseini: Mālpilī un Raganā ir pa baseinam, Inčukalnā un Siguldā arī. Ne visās minētajās vietās tie ir piepildīti. Katrs atsevišķs naudas izšķiešanas gadījums var maldīgi šķist sīkums, bet kopumā tās ir milzīgas garām palaistas iespējas ieguldīt efektīvāk, piemēram, bērnu izglītībā. Visi esam ieinteresēti, lai lielāki novadi spēj nodrošināt spēcīgas vidusskolas, kur atbilstoši bērna talantiem un spējām iespējams nodrošināt kādu attiecīgas specializācijas paralēlklasi. Ja mazas pašvaldības katra velk deķīti uz savu pusi, to nav iespējams nodrošināt.

– Runājot par izglītību… Ministre Šuplinska ir panākusi to, ka 1.-4. klašu skolēniem valsts vairs neapmaksās brīvpusdienas. Atņems bērnu pusdienu naudu, atdos to pedagogu algām, nu jau tagad runā – ka zinātnei. Izklausās amorāli.

– Nepieļauju domu, ka brīvpusdienas skolēniem tiks atņemtas. NA rosina, ka no valsts puses brīvpusdienu finansēšana jāturpina, liekot piedalīties arī pašvaldībām. Iespējams, ka pusdienas vajadzētu apmaksāt tām ģimenēm, kurām tas tiešām nepieciešams.

– Slidens jautājums: kuram apmaksāt, kuram – ne. Bērnu šķirošana!

– Ja kādam vajadzēs palīdzēt, tad tam jānotiek nemanāmi. Šis jautājums atrisināms organizatoriskā līmenī.

– Un ja nu daudzas pašvaldības to nespēs uzņemties? Kod, kurā pirktā gribi – visi sāp: ceļi un iekšpagalmi jāremontē, pirmsskolas iestāžu pedagogiem algas jāmaksā (tās, starp citu, savulaik arī pārcēla uz pašvaldību pleciem), savi vecie ļaudis jāatbalsta…

– Brīvpusdienas ir pašvaldības funkcija. Tā kā pašvaldības to nespēja izdarīt, NA savulaik panāca, ka šīs brīvpusdienas tomēr ir. Tagad ir mēģinājums šīs lietas sakārtot un naudu ieguldīt valsts funkcijās, piemēram, pedagogu atalgojumā.

– Kādi bija argumenti toreiz, kad NA iestājās par brīvpusdienu samaksas pārlikšanu uz valsts pleciem?

– Argumenti bija tādi, ka pašvaldības par to nemaksāja. Tas bija viens no daudzajiem pieprasījumiem, kurus NA demogrāfijas ultimāta ietvaros iesniedza valdībā: tur bija gan ģimenes pabalstu pieaugums, gan māmiņu algas pieaugums utt.

– Jūs sākumā minējāt, ka kultūra ir viena no NA prioritātēm. Bet jūsu izvirzītajam un atbalstītajam Valsts prezidentam nav kultūras padomnieka.

– Cerēsim, ka prezidents pats ir pietiekami kulturāls cilvēks… (Smejas.) Ja nopietni, viens no padomniekiem ir Jurģis Klotiņš (vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos – E.V.). Viņš bija viens no NA kandidātiem uz kultūras ministra amatu, viņš ir ļoti kompetents kultūras jautājumos, tāpēc esmu pārliecināts, ka tad, kad prezidentam būs kaut kas jālemj šajā jomā, Jurģis būs labs padomnieks. Pozitīvi ir tas, ka pieņemta padomniece arī zinātnes jautājumos – līdz šim nebija.

– Likumā rakstīts, ka ik gadu zinātnes finansējumam jāpalielinās par 0,25% no IKP. Pagaidām tas nenotiek.

– Šī likuma norma ilgstoši tiek ignorēta. Formāli viss ir kārtībā, jo budžeta likums ir svarīgāks… Tomēr tas ir ļoti slikts signāls, jo zinātne ilgstoši dzīvojusi tikai uz ES līdzekļiem. Tas neradīja stabilitāti, tāpēc ir vajadzīgs daudz nopietnāks valsts finansējums.

– Kādas būs NA prioritātes pēc budžeta pieņemšanas?

– Pāri visam kā vienmēr – latviska Latvija: turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā, stiprināt prasības valsts valodas publiskā lietojumā, informatīvās telpas aizsardzība. Tās ir lielās lietas. Bet ir arī ikdienišķāki, mazāki jautājumi. Piemēram, Krievijas impērijas slavinošu simbolu veikals tirdzniecības centrā Alfa: NA uz to nekavējoši reaģēja, nosūtot vēstuli Valsts drošības dienestam. Mums jābūt principiālākiem ne tikai savā vidē, bet arī starptautiskajā telpā: mēs cenšamies panākt, lai Latvijas delegācija kopā ar citām valstīm boikotētu EPPA pasākumus, protestējot pret Krievijas uzņemšanu šajā organizācijā. Strādājam arī par drošības infrastruktūras jautājumiem: mūsu zemi var izpirkt jebkurš Krievijas pilsonis, un Latvijai nav nekāda regulējuma, kā ar to tikt galā. Tāpēc pētām ārvalstu pieredzi šāda veida jautājumos.

Foto: F64