Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amatam izvirzītā Dombrovska runa EP
Publicējam Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amatam izvirzītā Valda Dombrovska runu noklausīšanās ievadā Briselē, Eiropas Parlamentā.
Godātie Eiropas Parlamenta deputāti,
Vispirms es vēlos pateikties par iespēju jūs uzrunāt, lai iezīmētu tuvāko piecu gadu laikā veicamos darbus Eiropas ekonomikas un cilvēku labā. Pēdējo piecu gadu laikā, kā Eiropas Komisijas viceprezidents, esmu strādājis ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Es pats esmu trīs reizes ticis ievēlēts kā Eiropas Parlamenta deputāts, līdz ar to sadarbību ar Eiropas Parlamentu es uztveru kā pašsaprotamu un neatņemamu sava darba daļu.
Šogad Latvija atzīmē 15 gadus Eiropas Savienībā un 5 gadus eirozonā. Kā finanšu ministrs es esmu aktīvi strādājis pie Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā. Savukārt kā Ministru prezidents es vadīju valsts pievienošanās procesu eirozonai.
Mana darba pieredze gan Latvijas valdībā, gan Eiropas institūcijās ir tikai stiprinājusi manu pārliecību, ka kopā mēs varam vairāk nekā katrs atsevišķi. Ka spēcīga un stabila Eiropas Savienība ir pamats arī dalībvalstu sekmīgai attīstībai.
«Pastāvēs, kas pārvērtīsies». Tā teica izcilais latviešu dzejnieks Jānis Rainis. Mums priekšā ir lielas pārmaiņas, virzība uz digitalizētu un klimata neitrālu ekonomiku, vienlaikus saglabājot Eiropas unikālo sociālās tirgus ekonomikas modeli.
Esmu gatavs uzņemties jaunos pienākumus, lai koordinētu darbu pie Eiropas ekonomikas, kas strādā cilvēku labā.
Godātie deputāti, tagad es turpināšu runāt angļu valodā.
Raugoties uz mūsdienu pasauli, mēs vairs nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka demokrātiskās vērtībās balstīta ekonomiskā un sociālā attīstība, starptautiskā sadarbība un integrētāki tirgi paliks uz stabila ceļa. Pasaule kļūst daudzpolārāka, nenoteiktāka un konfliktējošāka. Ir palielinājusies spriedze tirdzniecības attiecībās. Tas jau negatīvi ietekmē globālo ekonomiku. Eiropā vēl lielāku kaitējumu radīs breksits – īpaši scenārijs bez vienošanās.
Mūs skar arī lielāka mēroga problēmas. Viena no tām ir klimata pārmaiņas. Mums jāpieliek lielākas pūles, lai tās mazinātu. Un mums tas jādara tagad. To, kā mēs dzīvojam un strādājam, ietekmē jaunās tehnoloģijas. Lai konkurētu starptautiskā līmenī, Eiropai jābūt līderei digitalizācijas un inovatīvo tehnoloģiju jomā. Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā, kā arī iedzīvotāju novecošana nozīmē, ka mums jāpielāgo darba tirgi un sociālās aizsardzības sistēmas.
Visi šie apstākļi mainīs mūsu ekonomiku un sabiedrību pašos pamatos, un šajā situācijā būs vajadzīga atbilstoša politika. Tā nav “ierastā kārtība”. Tas viss skar Eiropas labklājību un mūsu sociālās tirgus ekonomikas modeli. Mums jāvada šī pārkārtošanās tā, lai Eiropas ekonomika darbotos visu cilvēku labā. Mums būs jādomā par ekonomikas, sociālo un ilgtspējības aspektu kā vienotu veselu.
Ja tikšu apstiprināts, tas kļūs par pamatu manam darbam nākamajos piecos gados. Tagad es pievērsīšos šiem punktiem sīkāk.
Pirmām kārtām, šajos arvien lielākas globālās nenoteiktības apstākļos mans mērķis ir stiprināt Eiropas ekonomisko suverenitāti. Es arī strādāšu, lai panāktu, ka mūsu ekonomikas un rūpniecības politika atbalsta zaļo un digitālo pārveidi. Mūsu sociālajai politikai jāiet līdzi šai pārveidei, lai mēs izveidotu iekļaujošāku sabiedrību.
Godātie deputāti!
ES ekonomika pasaulē ir jaudīgs spēks. Mūsu lielākā vērtība ir vienotais tirgus: tajā ir vairāk nekā 500 miljonu patērētāju, 22 miljoni uzņēmumu, un IKP ir vairāk nekā 15 triljoni eiro. Eiro ir veiksmīga starptautiska valūta; pēc ASV dolāra tā ir otrā maksājumos un valūtas rezervēs visvairāk izmantotā valūta. Mēs esam stiprinājuši ekonomisko un monetāro savienību. Dalība eirozonā, protams, ir atvērta valstīm, kuras vēlas pievienoties, – piemēram, Bulgārijai un Horvātijai.
Taču, lai palielinātu eirozonas politisko un ekonomisko nozīmi, mums jāturpina pie tā strādāt. Es gribu stiprināt mūsu spēju darboties neatkarīgi. ES kā stipra un stabila ekonomikas dalībniece ļaus mums veicināt noteikumos balstītu starptautisko kārtību un cīnīties ar reģionalizācijas tendenci pasaulē.
Mums jāpadziļina ekonomiskā un monetārā savienība. Eiropas ekonomisko suverenitāti balsta spēcīgas nacionālās ekonomikas. Tās ievieš reformas, lai ietu kopsolī ar pašreizējām pārmaiņām. Spēcīgas ekonomikas labos laikos izveido fiskālo rezervi, ko var izmantot vēlāk, kad ekonomikas temps palēninās.
Šī iemesla dēļ ir izveidoti Stabilitātes un izaugsmes pakta fiskālie noteikumi. Taču šie noteikumi ir kļuvuši pārāk sarežģīti. Mums būs vajadzīga padziļināta diskusija, lai redzētu, vai pastāv plaša vienprātība par to vienkāršošanu.
Lai novērstu un pārvarētu krīzes, ekonomiskajai suverenitātei vajadzīga stabila finansiālā jauda eirozonā. Tas nozīmē reformētu Eiropas Stabilizācijas mehānismu un eirozonas budžeta instrumentus, par kuriem Komisija ir iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus. Tie kļūs par pamatu, izstrādājot Eiropas bezdarba pabalstu pārapdrošināšanas shēmu. Ekonomiskā suverenitāte nav iespējama bez spēcīgas finanšu sistēmas.
Iepriekšējo pilnvaru laikā mēs būtiski pavirzījām uz priekšu ar banku savienību un kapitāla tirgu savienību. Eiropas banku sektors ir daudz stabilākā situācijā nekā tad, kad sākām darbu 2014. gadā. Bankas ir labāk kapitalizētas un noturīgākas likviditātes ziņā. Ieņēmumus nenesošu aizdevumu līmenis ir samazinājies vairāk nekā par pusi, lai gan dažās valstīs tas joprojām ir pārāk augsts.
Banku savienības izveide tagad ir jāpabeidz. Šī procesa ietvaros mums jāvienojas par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu – lai eiropieši būtu droši, ka noguldījumi ir vienādi aizsargāti neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas balsts. To inovācijas spējas un dotības ir nozīmīgas Eiropas ekonomiskās suverenitātes vērtības. Taču, lai paplašinātos, tie pārāk bieži pārvietojas uz ārzemēm. Kāpēc mūsu nākotnes līderi dodas prom? Viens no iemesliem ir tas, ka viņiem šeit ir grūti saņemt finanšu tirgus finansējumu. Tas ir viens no svarīgiem iemesliem, kuru dēļ mums ir vajadzīga kapitāla tirgu savienība.
Jaunā Komisija ierosinās veidot jaunu fondu, kas palīdzēs MVU tikt kotētiem biržā. Kopā ar kolēģiem es piedāvāšu stratēģiju, kā palīdzēt MVU risināt problēmas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo ekonomiku, digitalizāciju un pārmaiņām tirdzniecības modeļos. Turpmākajās nedēļās es sapulcēšu politikas veidotājus, nozares pārstāvjus un patērētājus, lai apkopotu idejas par mūsu kapitāla tirgu attīstību.
Eiropas suverenitātes apliecināšana ir saistīta arī ar atbildības uzņemšanos par mūsu finanšu sektora integritāti. Ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir uzticējusi man uzņemties vadošo lomu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Mana attieksme pret šo pienākumu ir ļoti nopietna, un es ar nepacietību gaidu iespēju sadarboties ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem. Mums jāstiprina uzraudzība un prasību izpilde, arī pāri robežām. Manuprāt, būtu ļoti vērtīgi uzticēt īpašus uzraudzības uzdevumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un šo uzdevumu koordināciju Savienības struktūrai.
Godātie deputāti!
Mans otrais mērķis būs izmantot fiskālo, ekonomikas un finanšu politiku, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārveidi.
Kā jūs zināt, mani kolēģi Franss Timmermanss un Margrēte Vestagere būs atbildīgi par pārmaiņu pārvaldību šajās divās jomās, un es ceru uz labu sadarbību ar viņiem.
Lai finansētu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, Eiropai vajadzīgas milzīgas investīcijas – triljoni eiro nākamo desmitgažu laikā. Mums būs vajadzīgs gan publiskais, gan privātais finansējums. Lai veicinātu privātās investīcijas, mums jārada regulatīvi stimuli un jāizmanto ES budžeta iespējas, kuras ļaus piesaistīt vēl vairāk privāto līdzekļu.
No regulējuma viedokļa raugoties, Eiropas Savienība bija pirmais reģions, kurš ieviesa saistošus tiesību aktus par ilgtspējīgu finansējumu. Tagad mums jāvienojas par vienotu ES klasifikācijas sistēmu jeb taksonomiju, kura palīdzēs noteikt, kas ir ilgtspējīgs. Mums arī jāizstrādā standarti “zaļajām” obligācijām un ekomarķējumam.
Paralēli mums kā pamats jāizmanto Investīciju plāns Eiropai. Kopā ar kolēģiem es sagatavošu Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu, kas nākamajā desmitgadē ilgtspējīgās investīcijās ļaus piesaistīt 1 triljonu eiro. Es strādāšu kopā ar Eiropas Investīciju banku, lai to pārvērstu par mūsu klimata banku. Mēs gribam, lai līdz 2025. gadam puse no tās kopējā finansējuma tiktu novirzīta klimatam.
Godātie deputāti!
Daudzas desmitgades Eiropa ir bijusi pasaules mēroga rūpniecības līdere. Lai turpinātu atrasties līderpozīcijās, ņemot vērā gaidāmos izaicinājumus, mums jāsaglabā Eiropas augstais ražīgums un konkurētspēja. Tāpēc es kopā ar kolēģiem izveidošu ilgtermiņa stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Eiropa turpina pastāvēt kā rūpnieciska lielvara.
Svarīga loma ir tirdzniecības politikai. Tā var sekmēt mūsu plašāko mērķu sasniegšanu ekonomikas, tehnoloģijas, pārejas uz zaļo ekonomiku, ilgtspējas vai darba tiesību jomā. ES ir pasaules lielākā eksportētāja un importētāja.
Tai jāturpina pildīt pasaules līmeņa standartu noteicējas loma, piedāvājot plašu atvērtas un taisnīgas tirdzniecības programmu. Tas ir īpaši aktuāli jaunu tehnoloģiju attīstības laikā. Tām ir milzīgs potenciāls finanšu jomā – piemēram, sniedzot patērētajiem labāku un ātrāku piekļuvi finansējumam.
Es ierosināšu jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā. Labs piemērs ir ātrie maksājumi. Tai pašā laikā mums jānovērš tādi riski kā negodīga konkurence, kiberdrošība un draudi finanšu stabilitātei. Piemēram, Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāda kā “Libra”. Es plānoju ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.
Godātie deputāti!
Zaļo un digitālo pārveidi ir iespējams sekmīgi īstenot tikai tad, ja tā tiek skatīta kā sociāli taisnīga. Tas nenotiks automātiski. Tāpēc mans trešais mērķis ir panākt, lai mūsu sociālā politika ietu kopsolī ar šīm pārmaiņām. Tādējādi mēs palīdzēsim uzlabot cilvēku dzīvi un panāksim, lai neviens netiktu atstāts novārtā. Mēs nāksim klajā ar rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvai īstenošanai visā Eiropas Savienībā. Mēs arī ierosināsim konkrētiem jautājumiem veltītus priekšlikumus, un sāksim ar regulējumu par minimālajām algām.
Mums jāturpina izmantot Eiropas semestra sniegtās iespējas. Sociālie apsvērumi jau veido gandrīz pusi konkrētām valstīm adresēto ieteikumu. Es plānoju turpināt koncentrēties uz šiem apsvērumiem mūsu nākotnes ekonomikas pārvaldības sistēmā. Lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, semestra mērķos integrēsim arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Līdzšinējo pilnvaru laikā mēs atsākām sociālo dialogu Eiropas Savienībā. Lai īstenotu digitālo un zaļo pārveidi un ieviestu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, liela nozīme būs sociālo partneru pilnīgai iesaistīšanai.
Iekļaujoša un ilgtspējīga izaugsme nozīmē arī Eiropas reģionu ekonomiskās konverģences un kohēzijas nodrošināšanu. ES struktūrfondi var palīdzēt mums sasniegt vides un inovācijas mērķus, kā arī nodrošināt prasmju pilnveidi un mūžizglītību. Mēs arī palīdzēsim atbalstīt cilvēkus un reģionus, kurus visvairāk ietekmē zaļā pārveide, – izveidosim jaunu Taisnīgas pārkārtošanās fondu.
Un visbeidzot – sociālais taisnīgums nepastāv bez taisnīguma nodokļu jomā. Šī Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam. Kā vienu no prioritātēm es turpināšu cīņu pret nodokļu apiešanu, kā to darīju iepriekšējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti. Starptautiskie uzņēmumi ir efektīvi jāapliek ar nodokļiem, lai mūsu iedzīvotājiem un MVU nebūtu jāuzņemas netaisnīgs nodokļu slogs.
Godātie deputāti!
Kā Eiropas Komisijas loceklis un priekšsēdētāja vietnieks vienmēr esmu strādājis, ievērojot koleģialitātes principu. Nākotnē būs tieši tāpat. Iepriekšējo piecu gadu laikā esmu cieši sadarbojies ar Eiropas Parlamentu. Ja pagodināsiet mani ar savu uzticēšanos, es labprāt turpināšu šo auglīgo sadarbību.
ES un pasaule atrodas uz tādu pārmaiņu sliekšņa, kas ir vienas no lielākajām vēsturē. Mūsu mērķis joprojām ir tas pats: panākt, lai ekonomika strādā cilvēku labā.
Paldies jums par uzmanību! Labprāt atbildēšu uz jūsu jautājumiem.
Foto: F64