Eiropas Parlaments: pieeja sociālajiem medijiem jāļauj tikai no 16 gadiem

EP deputāti vēlas vērienīgu ES rīcību, lai aizsargātu nepilngadīgos internetā, visā ES atļaujot lietot sociālos medijus tikai no 16 gadiem un aizliedzot atkarību izraisošu praksi.

Trešdien Eiropas Parlaments, 483 deputātiem balsojot par, 93 balsojot pret un 86 deputātiem atturoties, pieņēma nenormatīvu ziņojumu, kurā paustas dziļas bažas par fiziskās un mentālās veselības apdraudējumiem, ar kuriem bērni un jaunieši saskaras tiešsaistē. Tajā arī aicināts stingrāk aizsargāt no manipulatīvām stratēģijām, kas var palielināt atkarību un kaitēt bērnu spējām koncentrēties un izmantot tiešsaistes saturu veselīgi.

Minimālais vecums sociālajos medijos
Lai palīdzētu vecākiem pārraudzīt bērnu aktivitāti digitālajā vidē un nodrošinātu, ka bērnu darbības tiešsaistē ir vecumam atbilstošas, Parlaments ir ierosinājis visā Eiropas Savienībā atļaut izmantot sociālos medijus, video koplietošanas platformas un mākslīgā intelekta (MI) pavadoņus tikai no 16 gadu vecuma. Šāda pieeja būtu atļauta arī no 13 gadu vecuma, bet tikai ar vecāku piekrišanu.

EP deputāti pauda atbalstu Komisijas darbam pie ES vecuma pārbaudes lietotnes un Eiropas digitālās identitātes maka, bet uzstāja, ka vecuma pārbaudes sistēmām jābūt precīzām un jāaizsargā nepilngadīgo privātums. Šādu sistēmu lietošana neatbrīvo platformas no pienākuma nodrošināt, ka to produkti ir droši un to dizains ir vecumam atbilstošs.

Lai veicinātu ES Digitālo pakalpojumu akta (DPA) un citu attiecīgo noteikumu ievērošanu, EP deputāti ir ierosinājuši noteikt, ka augstākā līmeņa vadītāji personīgi ir atbildīgi par nopietniem un pastāvīgiem neatbilstības gadījumiem, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību un vecuma pārbaudi.

Stingrāka Komisijas rīcība
Parlaments arī prasa:

aizliegt viskaitīgākās prakses un pēc noklusējuma nepilngadīgajiem izslēgt citas atkarību izraisošas funkcijas (tostarp bezgalīgo ritināšanu, automātisko atskaņošanu, pavilkšanu atsvaidzināšanai, pastāvīgas atlīdzības un manipulatīvu spēles elementu izmantošanu);
aizliegt tīmekļvietnes, kas neatbilst ES noteikumiem;
pieņemot Digitālā taisnīguma aktu, cīnīties pret tādām pārliecināšanas tehnoloģijām kā mērķorientēta reklāma, ietekmētāju mārketings, atkarību izraisošs dizains un maldinošas saskarnes;
aizliegt attiecībā uz nepilngadīgajiem izmantot uz iesaisti balstītas ieteikumu sistēmas;
piemērot DPA noteikumus tiešsaistes videoplatformām un aizliegt dārgumu lādes un citas uz nejaušības principu balstītas spēļu funkcijas (lietotņu valūtas, laimes ratus, maksāšanu par progresu);
nodrošināt, ka bērni un jaunieši netiek izmantoti komerciāliem mērķiem, tostarp aizliegt platformām piedāvāt finansiālus atlīdzību bērniem, kas darbojas kā ietekmētāji;
steidzami rīkoties, lai risinātu ētiskās un juridiskās problēmas, ko rada ģeneratīvā MI rīki, tostarp dziļviltojumu ģenerētāji, sarunboti pavadoņi, MI aģenti un MI darbinātas kailuma lietotnes, ar kurām bez piekrišanas rada manipulētus attēlus.
Ziņotāja Kristela Šaldemoze (S&D, Dānija) sacīja: “Es lepojos ar šo parlamentu, ka mēs varam kopīgi aizstāvēt nepilngadīgos tiešsaistē. Kopā ar stingru un konsekventu Digitālo pakalpojumu likuma piemērošanu šie pasākumi ievērojami paaugstinās bērnu aizsardzības līmeni. Beidzot mēs novelkam robežu. Mēs skaidri sakām platformām: jūsu pakalpojumi nav radīti bērniem. Un eksperiments ar to beidzas.”

Pamatinformācija
Ziņojums atsaucas uz pētījumu, kurā secināts, ka 97% jauniešu izmanto internetu katru dienu un 78 % jauniešu vecumā no 13 līdz 17 gadiem pārbauda savas ierīces vismaz reizi stundā. Cits pētījums liecina, ka katram ceturtajam jaunietim ir raksturīga problemātiska vai disfunkcionāla viedtālruņa lietošana, t. i., uzvedība, kas līdzinās atkarībai.

Saskaņā ar 2025. gada Eirobarometra aptaujas datiem vairāk nekā 90 % eiropiešu uzskata, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu bērnus tiešsaistē, jo īpaši saistībā ar sociālo mediju negatīvo ietekmi uz bērnu mentālo veselību (93 %), iebiedēšanu tiešsaistē (92 %) un nepieciešamību ierobežot piekļuvi vecumam neatbilstošam saturam (92 %).

Dalībvalstis jau sāk rīkoties un veic tādus pasākumus kā vecuma ierobežojumi un vecuma pārbaudes sistēmas.