Ekonomikas ministrija virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu

Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību.Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju, tam pakārtota arī ārvalstu investoru ienākšana Latvijā. Lai tālāku attīstību nekas nevarētu bremzēt, Ekonomikas ministrija nolēmusi ar īpaša likuma palīdzību ELWIND projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Trauksmi ceļ dabas eksperti, jo vēja parkam iecerētajā zonā jūrā atklātas aizsargājamas dabas vērtības un pētījumu programma vēl nav pabeigta. Arī VARAM ministrija šādam likumprojektam iebilst, jo tas neatbilst Satversmei, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pirms pieciem gadiem Baltijas jūrā tika sākta Eiropas finansēta LIFE REEF pētījumu programma ar 4 miljonu eiro budžetu. Lai precīzi iezīmētu jaunas aizsargājamas jūras teritorijas, zinātnieki rūpīgi kartē zem ūdens ieraugāmo. Šajā vietā lielās platībās atklāts viens no ekoloģiski nozīmīgākajiem biotopu veidiem – akmens sēkļi. Rifi ir iecienīta vieta daudziem zemūdens organismiem. Tur mājo dažādas zivju sugas, bet tuvāk krastam uz akmeņiem aug arī videi nozīmīgas aļģes.

ELWIND projekta tuvumā Alku sēklī ieraudzītas arī unikālas zemūdens morēnas, kas kameras acij 25 metru dziļumā izskatās kā otrs Staburags.

Rifu platība ELWIND teritorijā sasniedz 75 kvadrātkilometrus. Akmens sēkļos barojas arī ūdensputni. Ornitologi šeit ziemas periodā konstatējuši gārgales, arī kākauļus, kas barību iegūst, nirstot pat 50-60 metru dziļumā.

Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone norāda: “Kad veicām bioloģiskās izpētes un videonovērojumus, tas viss apstiprinājās. Tas, ka tur apakšā ir Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi – akmens sēkļi jūrā, kas veic šo svarīgo ekosistēmas pakalpojumu funkcijas. Rezultātā ir izveidojušās ārkārtīgi interesantas ģeoloģiskas struktūras, kas ir tādas kā alas, tādi veidojumi, kur patīk gan zivīm paslēpties, gan tām gliemenēm augt, tas veido interesantāku to vidi. Savukārt zemūdens morēnas augstumā atrodam līdz kādiem 3 – 4 metriem. Izmēri vietām ir 60 m, vietām pat 100 metri. Tā kā garumā, platumā diezgan iespaidīgas morēnas māla struktūras, kas varētu teikt, Baltijas jūrai ir netipiski, bet mūsu piekrastē mēs (to) neesam līdz šim atraduši.”

Rifu platība “Elwind” teritorijā sasniedz 75 kvadrātkilometrus. Akmens sēkļos barojas arī ūdensputni. Ornitologi šeit ziemas periodā konstatējuši gārgales, arī kākauļus, kas barību iegūst, nirstot pat 50-60 metru dziļumā.

LIFE REEF pētnieks, ornitologs Pēteris Daknis uztraucas, ka vēja parks kaitēs putnu dzīvotnēm. “Tur ir tas efekts, ko mēs saucam par dzīvotnes zudumu. Ja šie putni ir iepriekš barojušies ziemā barotnes vietās, un tur parādās vēja parks. Vienkārši šī vieta vairs netiek izmantota, lai barotos. Un tas ir ziemošanas dzīvotnes zudums,” pauž Daknis.

Pētnieki konstatējuši ievērojamu skaitu mazo ķīru vasarās vietā, kur ieplānots vēja parks. “Mēs esam konstatējuši arī ļoti nozīmīgu skaitu mazos ķīrus vasarā šajā apkārtnē. “Tas, ko mēs uzskaišu laikā esam konstatējuši, 10 procentus no bioģeogrāfiskās populācijas uz vietas. Skaidrs, ka tas aktuālais skaits, kas tur iziet cauri ir daudz lielāks un tā var būt arī visa populācija kādā gadā. Un, piemēram, mazais ķīris ir augsta riska suga tieši sadursmē ar vēja rotoriem,”

LIFE REEF pētījumus plānots pabeigt pēc pusotra gada. Taču tajos atklātajam vairs nebūs svars, jo LIFE REEF izpētes zona pārklājas ar Latvijas – Igaunijas ELWIND Atkrastes vēja parkam iecerēto teritoriju.

Šeit Latvija kopā ar Igauniju plāno attīstīt kopīgu vērienīgu zaļās enerģijas parku. Latvija veiks visus priekšdarbus un sagatavos elektropārvades tīklu pieslēgumu. Ieguldītos simtus miljonus Latvija plāno atpelnīt izsolē, kurā projektu pārdotu kādam investoram.

Patlaban Ekonomikas ministrija nolēmusi ar īpaša likuma palīdzību ELWIND vēja parka projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Tas atļaus jūrā veikt saimniecisko darbību, neskatoties uz dabas vērtību atklāšanu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Tas, ko mēs gribam ar šo likumu panākt, mēs tik tiešām gribam iezīmēt skaidru politisku virzību. Un arī scenāriju un laika grafiku, kad šis projekts varētu tikt realizēts. Šis projekts ir ārkārtīgi nozīmīgs visam Kurzemes reģionam , arī visai Latvijai. Īpaši divām pilsētām Ventspilij un Liepājai. Mēs ar abām šīm pilsētām strādājam jau ar pakārtotiem investoriem. Tie ir ārvalstu investori. Kas runā par 500 miljardu lielām investīcijām. Kas ir pakārtots tieši ELWIND projektam, ja tas tiek īstenots Baltijas jūrā, tieši šajā reģionā.”

Kaut Latvijas Jūras telpiskais plānojums vēja parkus atļauj izbūvēt piecās vietās, Elwind teritorijas izvēle iepretim Pāvilostai, Jūrkalnei, Sārnatei balstīta kompānijas “Pondera” priekšizpētes ziņojumā, kurā bija izmantoti novecojuši un nekorekti dati, ko atzina arī mūsu amatpersonas. Tomēr ziņojumu akceptēja tobrīd “Nacionālās apvienības” vadītā Ekonomikas ministrija un zaļo gaismu deva arī Igaunijas valdība. Cita vieta šim vēja parkam Latvijas piekrastē patlaban vairs netiekot apspriesta, tā norāda saka projekta attīstītājs, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde skaidro, ka šobrīd jāatrisina ačgārnā situācija. “Mums ir Jūras plānojums. Kas ļoti skaidri iezīmē teritorijas, mēs varam pieteikties licencei tikai vēja parka izpētes teritorijās. Mēs paļaujamies uz šo dokumentu, kas tika izstrādāts pirms vairāk nekā septiņiem gadiem. Rezultāts ir tāds, ka acīmredzot, kaut tas tur nav bijis izdarīts līdz galam. Visi jau saprot, ka tā situācija nav normāla. Un tā ir jāatrisina. Jo vēja parks Latvijai ir stratēģiski nozīmīgs,” uzsver Štrovalde.

Ekonomikas ministrijas likumprojektu patlaban nesaskaņo neviena ministrija. Tam iebilst vairākas nevalstiskas organizācijas, būtiskas iebildes ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tā uzsver, ka nacionālo interešu objekta statusa noteikšana pirms LIFE REEF pētnieki ir beiguši darbu un pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma pabeigšanas ir uzskatāms par neatbilstošu Satversmei.

VARAM ministre Inga Bērziņa (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Un tikai tad, kad pabeigs šo IVN procedūra, tad varēs pateikt, cik tad īsti tās dabas vērtības ir nozīmīgas un, ja ir, tad, kādi ir kompensējošie mehānismi. Kas ir ļoti svarīgi.Tikko jau bija Satversmes tiesas spriedums attiecībā uz koku caurmēriem. Tur kā reize bija viens no pārmetumiem arī nekonsultēšanās ar sabiedrību. Šim Satversmes tiesas spriedumam ir nozīme arī tajā ziņā, cik daudz sabiedrība ir jāiesaista. Un tas būtu jādara arī šajā gadījumā attiecībā uz ELWIND projektu.”

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no ZZS, vaicāts, kā iecerējis pieņemt likumprojektu, lai noteiktu ELWIND par nacionālo interešu objektu, norāda, ka patlaban šis jautājums nav jāapspriež ar citām ministrijām.

“Bet šobrīd nav nekas tāds, ko, manā ieskatā, nevarētu atrisināt sarunu procesā. Un tomēr virzīt šo likumprojektu uz priekšu. Jo man ir svarīgi, lai visi investori, uzņēmēji saprot no valsts, ka ir konkrēta apņēmība virzīties uz priekšu. Te mums ir iespējas ne tikai energoneatkarību stiprināt, bet arī attīstīt uzņēmējdarbības vidi pilnīgi jaunu. Un arī vietējām kopienām gūt tiešu labumu no tām vēja turbīnām, kas atrodas 20 km attālumā no krasta.”

LIAA patlaban veic iepirkumus, lai Kurzemes piekrastē vēja parka iecerētajā zonā jūrā veiktu vairāk nekā 20 pētījumu. Būs ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, kas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai. Pētījumiem jau saņemts Eiropas finansējums – vairāk nekā 18 miljonu, šī nauda piešķirta uz pusēm ar Igauniju. Īpašā likuma atlikšana vai pat atcelšana, kas ELWIND projektam dotu nacionālo interešu objekta statusu, pēc attīstītāja domām varētu nest finansiālus, kā arī reputācijas zaudējumus Latvijai.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde uzsver, ka vai nu projekts tiek īstenots ar politisku lēmumu, vai arī tas netiek īstenots vispār. Pastāv arī investīciju risks. “Mēs zaudējam ne tikai Eiropas fondu piesaistīto līdzfinansējumu, mums arī igauņiem ir jāatmaksā visi zaudējumi, kas ir bijuši. Faktiski tas tāds starptautisks skandāls. Ja mēs esam kā Latvija uzņēmusies kopīga projekta īstenošanu kopā ar igauņiem, vismaz tik tālu, cik tas attiecas uz Ietekmes uz vidi novērtējumu. (..) Ja mēs igauņiem pateiksim, hei, mēs pārdomājām, tad , vai kāda valsts vēlēsies ar mums kādu kopīgu projektu, tas ir labs jautājums.”

Dabas eksperti savukārt norāda, ka jūrai un dabai nodarītais zaudējums var būt izmērāms arī ekonomiskos rādītājos. Akmens sēkļos būvniecību izvērst nedrīkst, jo, apberot akmeņus ar smiltīm, iet bojā liela daļa to iemītnieku. Vietas, kur atrasti akmens rifi, būtu nosakāmas kā īpaši aizsargājamas, jo laba jūras kvalitāte ir nepieciešama visiem, arī krastā dzīvojošajiem.

“Pastāv iespēja nopostīt šos te rifus, tas būtu zaudējums Baltijas jūrai. Negribētos to piedzīvot, ka mūsdienās, kad mēs spējam komunicēt ar visiem un mums ir tādas tehniskās iespējas, kad mēs visu varam izpētīt, kāpēc mums būvēt šos te parkus tādās vietās, kurās ir šīs te aizsargājamās vērtības,” norādīja Andersone.

Ja likumprojekts negūs atbalstu valdībā, ekonomikas ministrs Valainis ir gatavs to iesniegt Saeimā, kur sagaidāmas plašas debates.

Iebildumi pret īpašo likuma redakciju ir arī ārvalstu investoru padomei Latvijā. Tā raksta, ka patlaban nav skaidrības par valsts lēmumiem uz pārvades tīkla jaudu rezervēšanu, nav nodrošināta vienlīdzīga konkurence un nav respektētas vides, klimata un vietējo kopienu intereses.