Elektrības rēķinus audzē neloģiska konkurence
Strīdi par to, vai mājsaimniecībām rēķini par elektrību tuvākajā laikā palielināsies vai samazināsies, vēl nenorimst, taču ir identificēta problēma, kas veicina potenciālo rēķinu palielināšanos. Neloģiska un nevajadzīga atšķirīgu profilu uzņēmumu ‒ “Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” ‒ konkurēšana par lielajiem klientiem.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien pulcējās, lai noskaidrotu, vai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” iecerētās izmaiņas tarifos patiešām neradīs lielākus tēriņus pie sadales sistēmas operatora “Sadales tīkla” infrastruktūras pieslēgtajām mājsaimniecībām.
Šajā sadaļā, kurā piedalījās gan “Augstsprieguma tīkls” vadītājs Varis Boks, gan “Sadales tīkla” vadītājs Sandis Jansons un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis, sēdes sasaukšanas iniciators atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV) apstiprinājumu savām aizdomām par elektrības rēķinu palielināšanos neguva, taču komisiju uzmanīgu darīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa teiktais.
Viņš atgādināja, ka Ekonomikas ministrija jau maijā sniegusi SPRK atzinumu par tās izstrādāto metodiku, norādot, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pamatpienākums ir rūpēties par elektroenerģijas pārvades sistēmas drošu funkcionēšanu, tostarp nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu, stabilu sistēmas darbību, kā arī atbilstošu elektroenerģijas pārvadīšanu.
“Katram no elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ir sava loma ‒ sadalei ir sadales loma un pārvadei ir pārvades loma. Līdz ar to, ja šobrīd sistēma izveidojas tāda, ka pārvade sāk startēt mazumtirdzniecības lauciņā, tas pēc savas būtības jau neatbilst kopējai enerģētikas politikai,”
pauda J. Miezainis, uzsverot, ka pašreiz faktiski divas valsts kapitālsabiedrības, kurām pēc savas būtības ir divi dažādi uzdevumi enerģētikas jomā, sāk konkurēt.
Kā tas ietekmē pārvades tīklu un sadales tīklu operatoru mijiedarbību un gala patērētāja rēķinus un vai likumdevējam nav nepieciešams veikt kādas korekcijas normatīvajos aktos, atbildīgās komisijas sēdē tā arī nepaspēja noskaidrot, jo deputātiem bija jāsteidzas uz daļēji attālināto Saeimas ārkārtas sēdi, lai pieņemtu ziņojumu, kurā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tiek aicināts rīkot atkārtotas prezidenta vēlēšanas. Tādēļ R. Nemiro nolēma iesākto tēmu turpināt nākamajā atbildīgās komisijas sēdē.
Savukārt “Augstsprieguma tīkla” vadītājs V. Boks skaidroja, ka konkurence starp abiem uzņēmumiem izveidojusies organiski, jo uzņēmumi ekonomiski aprēķinājuši un izvērtējuši, cik pakalpojums maksā, darbojoties caur “Sadales tīklu”, un cik maksā, pieslēdzoties pie pārvades tīkla.
“Pieslēgšanās ir uzņēmuma investīcijas. Viņi sarēķina investīcijas, lai tās atmaksātos. Gala rezultātā divi uzņēmumi ir pārgājuši pa tiešo uz pārvadi, apejot “Sadales tīklu”. Es teiktu, ka tā ir aiziešana no šķērssubsīdijām, jo industriālajiem patērētājiem ir dota brīva iespēja izvērtēt, kas viņiem ir izdevīgāk. Nevaru daudz ko pārmest, jo aprēķins ir ekonomiski pamatots,” teica V. Boks, skaidrojot, ka pie “Sadales tīkla” šiem patērētājiem tiek uzlikts viss “Sadales tīkla” izmaksu apmērs, liekot šķērssubsidēt mājsaimniecības un mazos lietotājus.
“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs S. Jansons parlamentāriešus aicināja pieņemt lēmumus, kas koriģētu abu kapitālsabiedrību attiecības un kompetences. “Ir lietas, kuras mēs kopīgi varētu veikt efektīvāk, ar mazākām izmaksām un visu kopīgo tarifu stāstu samazināt,” pauda S. Jansons, piebilstot, ka jāveido diskusija, lai kopīgi varētu meklēt kādus risinājumus.