Apstiprinot jauno Sadales tīkla tarifu nākamajiem pieciem gadiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un Sadales tīkls uzsvēra ieguvumus mājsaimniecībām, proti, sadales tarifa mainīgā daļa samazināsies vidēji robežās no 7 līdz 20 procentiem. Taču elektrības gala cenu veido ne tikai sadales un pārvades pakalpojums, bet arī maksa par elektrību un obligāto iepirkuma komponenti, tātad ieguvums gala cenā būs procentuāli mazāks pie identiska elektrības patēriņa.
Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, naudas izteiksmē ieguvums būs neliels. Maksa par vienas kilovatstundas elektroenerģijas piegādi vienfāžu pieslēgumā samazināsies par 0,00332 eiro bez PVN. Tas nozīmē, ka, patērējot 100 kWh šādā pieslēgumā, rēķins varētu samazināties par 0,40 eiro (ieskaitot PVN). Savukārt ieguvums no tarifa izmaiņām pieslēgumiem ar dalīto zonu būs tikai par elektrības lietošanu naktīs un nedēļas nogalē. Par šajā laikā lietoto elektrību maksa par piegādi būs par 0,00663 eiro mazāka par vienu kilovatstundu nekā šobrīd.
Lielākie ieguvēji – nakts tarifa lietotāji
AS Sadales tīkls no 2020. gada 1. janvāra samazinās sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, kas būs spēkā nākamos piecus gadus – līdz 2024. gadam ieskaitot. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, ko 27. novembrī apstiprinājusi SPRK, paredz samazinātu diferencēto tarifu mainīgo komponenti – maksa par elektroenerģijas sadalīšanu samazināsies vidēji par 8 procentiem, vēsta Sadales tīkls. Savukārt komponente par pieslēguma maksas nodrošināšanu (fiksētā maksa) paliks nemainīga. Līdz ar to sadales pakalpojumu tarifi, pēc Sadales tīkli aprēķiniem, tādējādi samazināsies vidēji par 5,5 procentiem.
Piemēram, mājsaimniecībai ar vienas fāzes elektrotīkla pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 100 kWh (kilovatstundas) mēnesī, elektrības rēķinā maksa par elektroenerģijas sadalīšanu samazināsies par 6 procentiem. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, naudas izteiksmē tas varētu būt aptuveni 40 centu apmērā. Savukārt, ja mājsaimniecībai, kura apkurē izmanto siltumsūkni, ir 3 fāžu un 25 A elektrības pieslēgums un elektroenerģijas patēriņš mēnesī ir 1000 kWh, rēķins samazināsies par 7 procentiem jeb aptuveni 3,32 eiro, pēc Neatkarīgās aprēķiniem. Savukārt metālapstrādes uzņēmumam, kuram elektrotīkla pieslēgums ir vidējā sprieguma elektrotīklā ar jaudu 750 kW un mēnesī tiek patērētas 90 MWh (megavatstundas), rēķins mēnesī samazināsies par 6,9 procentiem.
Lielākie ieguvēji no tarifu mainīgās komponentes samazinājuma būs tie elektroenerģijas lietotāji, kuri elektrotīkla pieslēguma jaudu izmanto efektīvi, tas ir, patērē atbilstoši uzstādītajai jaudai, to maksimāli noslogojot, kā arī klienti, kuriem elektroenerģijas patēriņš ir nakts laikā un ir izvēlēts S3 tarifa plāns, uzsver Sadales tīkls. Lietojot elektroenerģiju nakts laikā, piemēram, attiecīgi noregulējot apsildes iekārtas un siltumsūkņus, lietojot veļas žāvētājus vai uzlādējot elektroautomobiļus, tiek atslogots elektrotīkls dienas laikā, kas nozīmē, ka AS Sadales tīkls ir iespēja nodrošināt jauniem klientiem elektrotīkla pieslēgumu ātrāk un lētāk, neizbūvējot papildu jaudas.
Klientu rēķinos sadales sistēmas pakalpojums gan veido tikai apmēram vienu trešo daļu izmaksu. Līdz ar to gala cenā procentuālās izmaiņas būs mazākas nekā sadales tarifā paredzētās izmaiņas, ja, protams, nemainīsies citas izmaksas. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, mājsaimniecība, kura mēnesī patērē 408 kWh vienfāžu pieslēgumā, šobrīd par elektrību maksā 56,57 eiro. Stājoties spēkā jaunajam tarifam, patērējot identisku apjomu elektrības, šai mājsaimniecībai būs jāmaksā 54,93 eiro. Līdz ar to ietaupījums varētu būt 1,62 eiro.
Elektrības cenai jāmazinās
Šā gada izskaņa iezīmē labvēlīgu cenu tendenci elektroenerģijas patērētājiem Latvijā, jo, kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, vidējā elektroenerģijas cena Latvijā gada laikā ir samazinājusies par 18 procentiem. Vidējās elektroenerģijas cenas pēdējā pusgadā katru mēnesi ir bijušas zemākas nekā attiecīgajā periodā pērn. 2018. gada novembrī mēneša vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool Spot biržas Latvijas reģionā bija 55,24 eiro par megavatstundu, savukārt šogad tā bija 45,26 eiro. Tas vieš cerības, ka arī elektrības tirgotāji varētu samazināt savas cenas jaunajiem piedāvājumiem.
Arī dabasgāzes lietošana būs lētāka
Tāpat mājsaimniecībām no 2020. gada 1. janvāra samazināsies Latvijas gāzes dabasgāzes tarifi, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2020. gada pirmajā pusgadā samazināsies par 6,8 procentiem – no 0,55436 eiro par kubikmetru līdz 0,51671 eiro par kubikmetru. Naudas izteiksmē, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, tas ir 0,0376 eiro par vienu kubikmetru jeb aptuveni 0,11 eiro par 3 kubikmetriem. Savukārt mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs saruks par 7 procentiem – no 0,51643 eiro par kubikmetru līdz 0,4805 eiro par kubikmetru.
Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs samazināsies par 10,2 procentiem – no 0,35399 eiro kubikmetrā līdz 0,31806 eiro kubikmetrā.
Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa nākamā gada pirmajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 2,14 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā – 8,02 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā – 12,83 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā – 19,57 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā – 29,06 eiro mēnesī.
Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā.
Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs:
– Tarifu samazināšana ir elektrifikāciju stimulējošs solis, jo atbilstoši SPRK pieņemtajam lēmumam, visiem klientiem tiek samazināta mainīgā komponente, kas veicinās elektroenerģijas patēriņu, lai pozitīvi ietekmētu gan valsts ekonomikas izaugsmi, gan infrastruktūras noslogošanu. Vienlaikus mēs saprotam, ka tarifam jābūt konkurētspējīgam starp Baltijas valstīm. Sevišķi tas attiecas uz lielajiem ražotājiem, kuriem jautājums par to, kur izvietot savas rūpnīcas, ir lielā mērā atkarīgs arī no elektroenerģijas izmaksām. Tarifi, ko mēs piedāvājam lieliem, energoietilpīgiem uzņēmumiem, ir pievilcīgāki nekā citās Baltijas valstīs. Ceram, ka šis solis vēl vairāk stimulēs Latvijas ekonomikas attīstību.