ENAP izmeklē 1,5 miljardu ASV dolāru pazušanu no Kazahstānas bankas
No pieciem līdz septiņiem miljardiem ASV dolāru – tik milzīgas summas no Kazahstānas lielākās bankas savulaik varētu būt nozadzis tās vadītājs Muhtars Ablazovs, kurš šobrīd slēpjas Francijā.
Tas notika pirms 10 gadiem, bet izmeklētāji joprojām turpina dzīt pēdas pazudušajai naudai. TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonākuši Kazahstānas dienestu dokumenti, kas apliecina – daļa nauda izgājusi arī caur bankām Latvijā. Mūsu policijas izmeklētāji plašāk nestāsta, vai un kādas izmeklēšanas darbības par Ablazova naudas atmazgāšanu pie mums notiek. Policijas priekšnieks Ints Ķuzis vien apstiprina, ka tādas esot.
Muhtars Ablazovs bijis gan Kazahstānas enerģētikas ministrs, gan sēdējis cietumā, gan vadījis Kazahstānas lielāko banku “BTA Bank”. Kad pēc globālās krīzes 2009.gadā Kazahstānas valsts to nacionalizēja, atklājās, ka no bankas pazudušas astronomiskas summas. Un daļa naudas uz ārvalstu ofšoriem aizskaitīta caur Latviju.
Ablazova ģimene aizbēga uz Eiropu. Viņš ieguva politisko patvērumu Lielbritānijā. Bet tagad dzīvo Francijā, no kurienes savā “Youtube” kanālā kā Kazahstānas režīma opozicionārs stāsta kā Kazahstānas līderi izsaimnieko valsti.
Kopš iespējamiem baņķiera noziegumiem pagājis vairāk nekā 10 gadu. Izmeklētāji Kazahstānā un citās valstīs joprojām mēģina saprast, kur un kā “BTA Bank” nauda pazudusi. Krievijā Ablazovu apsūdz par 4,5 miljardu eiro nozagšanu, Ukrainā ir lieta par 364 miljonu eiro izlaupīšanu. Bet Kazahstāna Ablazovu vaino finanšu noziegumos, kuru summa pārsniedz 4,6 miljardus eiro. “Nekā personīga” rīcībā nonākuši dokumenti un Ablazovam agrāk padoto sniegtās liecības, kas atklāj kā nauda atmazgāta Latvijā.
Kā atklāj Kazahstānas izmeklētāju 2017.gada septembrī veiktās “BTA Bank” darbinieku nopratināšanas, pārskaitījumi notikuši uz vairākiem ofšoriem izmantojot Latvijas bankas “BALTIKUMS” un “Trasta komercbanka”. Sadarbība ar abām Latvijas finanšu iestādēm esot notikusi kopš 2001. gada.
2006. gadā “BTB Banka” izsniedz kredītus virknei ofšoru, kopā – 725 miljoni dolāri:
- “RIMOS Ltd” – 120 miljoni USD;
- “Wintera holding Ltd” – 104 miljoni USD;
- “Highbond Associates Ltd” – 109 miljoni USD;
- “Toros Ltd” – 128 miljoni USD;
- “Starwood contracts Ltd” – 118 miljoni USD;
- “Netgold Services Ltd” – 146 miljoni USD.
Ablazova darbinieki stāsta, ka uz Kazahstānas galvaspilsētu Almati bieži devies “Trasta komercbanka” valdes priekšsēdētājs Viktors Ziemelis. Tikšanās ar bankas vadību regulāri notikušas no 2005. līdz 2008.gadam pārsvarā Ablazova kabinetā.
2009.gadā, kad Ablazovs jau slēpās Londonā, viņš satikās ar Ziemeli un “Trasta komercbankas” akcionāru Igoru Buimisteru. Sarunu Londonā pratināšanas laikā atceras kāds no bankas darbiniekiem, kurš tajā piedalījies. Tikšanās temats – kā atsaldēt 77 miljonus ASV dolāru lielu naudas pārvedumu no Kazahstānas uz “Trasta komercbankas” klienta Britu Virdžīnu salās reģistrēta ofšora konta.
Vienošanās bijusi tāda, ka “Trasta komercbanka” palīdzēs Ablazovam ”izrādīt pretdarbību “BTA bankas” naudas līdzekļu izmantošanas likumības izmeklēšanas gaitai”. Un tā vietā Ablazovs apņemas izpirkt “Trasta komercbankas” obligācijas par summu trīs miljoni eiro, izmantojot vienu no saviem ofšoriem. Vienkāršiem vārdiem runājot – no Ablazova baņķieri Rīgā pieprasījuši sākumā piecus miljonus. Tad summa nokaulēta līdz trim, lai, iespējams, ietekmētu par Latvijas banku darbu atbildīgos. Un starp kontiem iestrēgušos 77 miljonus atgūtu. Vai potenciālā kukuļu nauda kādam tālāk Latvijā nodota no dokumentiem nav iespējams izsecināt. Bet 77 miljonu jautājums gan esot atrisināts.
Tobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu vada Viesturs Burkāns. Viņš “Nekā personīga” atsakās komentēt Kazahstānas bankas lietu.
“Nekā personīga” noskaidroja, ka par it kā kukuļošanai paredzētās naudas pieprasīšanu un iespējamu tālāku izmantošanu KNAB netiek veikta izmeklēšana. Kā apliecināja KNAB – šie fakti tiek pārbaudīti Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Šī epizode kopā ar pārējiem materiāliem policijas lietvedībā ir kopš 2017.gada. Neoficiāli zināms, ka sūdzībās Latvijas policijai “BTA bank” pārstāvji norādījuši, ka tai nodarīti zaudējumi 1,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Un policijai pieprasīts Kazahstānas banku atzīt par cietušo. Bet tas nav noticis. Vai šim procesam policijā ir kāda virzība un par iespējamo noziegumu izdarīšanu arī aizdomās turamie, nav zināms.
Par izmeklēšanas materiālos aprakstītajiem darījumiem atbildīgais “Trasta komercbankas” agrākais vadītājs Ziemelis pēc neoficiālām ziņām mitinās Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emiratos. Uz “Nekā personīga” zvaniem viņš neatbildēja.
Kazahstānas izmeklētāju dokumentos minētā otrā banka “BALTIKUM”, kas šobrīd pārdēvēta par “ORANGE BANK” apliecināja, ka ar kazahu banku savulaik sadarbojušies.
“ORANGE BANK” atbilde “Nekā personīga”: “Pirms vairāk nekā 10 gadiem “BTA” kā lielākā Kazahstānas banka bija arī “Baltikums” korespondējošā banka, apkalpojot norēķinus starp Latviju un Kazahstānu. Tā bija normāla prakse un sadarbība, kāda notiek visā pasaulē. Pēc “BTA bankas” slēgšanas attiecībā uz klientu bankas operācijām “Baltikums” bankā nekādas pārbaudes nav notikušas un attiecībā uz “BTA” pret banku nekādu pretenziju nav bijis un nav.”
Nerunīgi ir arī banku uzraugi FKTK – minētie fakti esot nonākuši komisijas redzeslokā, bet tā nevarot atklāt informāciju par konkrētiem tirgus dalībniekiem. “Trasta komercbankā” iespējams notikušās noziedzīgās darbības skaidrot atsakās arī tās administrators Armands Rasa. Pēc Rasas teiktā viņam nepārtraukti notiekot sadarbība ar tiesību aizsardzības iestādēm, lai sekmētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu.
“Trasta komercbankas” administratora Armanda Rasas atbilde “Nekā personīga”:… informēju, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, neesmu tiesīgs publiski ne komentēt, ne apspriest konkrētus “Trasta komercbankas” klientus un to veiktos darījumus. Vienlaicīgi vēlos uzsvērt, ka “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesā nepārtraukti tiek veiktas darbības bankas iepriekš veikto darījumu pārbaudei un nepārtraukti notiek sadarbība ar tiesību aizsardzības iestādēm, lai sekmētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu.”
No vairākiem drošiem avotiem “Nekā personīga” kļuvis zināms, ka Kazahstānas baņķiera un “Trasta komercbankas” pārstāvju saruna Londonā un naudas pieprasīšana Latvijas amatpersonu ietekmēšanai varētu būt kalpojusi par vienu no iemesliem, lai sāktu lietu pret Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Iespējams, liecībās policijai viņu pieminējis kāds no agrākajiem “Trasta komercbankas” pārstāvjiem. Bet vai tas nozīmē, ka Ablazova nauda dota Latvijas Bankas vadītājam, šādu apstiprinājumu un pierādījumu raidījumam “Nekā personīga” nav.