Epidemiologi analizē: vai visi nāves gadījumi ir Covid-19
Pašlaik Latvijā ir reģistrēti divi nāves gadījumi pacientiem ar Covid-19, tomēr aktualizējies jautājums, kā Latvijas atbildīgās iestādes reģistrē mirstību pacientiem ar Covid-19 – vai statistikā iekļauj pilnīgi visus gadījumus, kur cilvēks ir bijis inficējies ar Covid-19, vai tos, kur var skaidri, analizējot visu pieejamo informāciju, saskatīt, ka Covid-19 bijis nāves cēlonis.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norāda, ka šis jautājums nav vienkāršs un ar Pasaules veselības organizācijas ekspertiem joprojām notiek konsultācijas, kā atainot šo statistiku. Tomēr ierastā prakse ir katrā gadījumā izvērtēt, kādi ir konkrētā pacienta ar Covid-19 slimības gaita. Ja tā ir smaga, Covid-19 simptomi ir izteikti un vīrusa infekcijas dēļ ir komplikācijas, tad tiek uzskatīts, ka pacients nomiris ar Covid-19, un tas tiks atainots Covid-19 mirstības statistikā.
Otrdien Slimību profilakses un kontroles centrs saņēma Rīgas Austrumu slimnīcas ziņojumu par vēl vienu mirušu Covid-19 pacientu – 75 gadus vecu vīrieti. Iepriekš veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka saslimušais inficējās no ģimenes locekļa, kuram bija apstiprināta Covid-19 diagnoze. Šis ir viens no Covid-19 gadījumiem, kas epidemioloģiski saistīts ar infekcijas uzliesmojumu Jelgavā, kur saslimuši gan apbedīšanas biroja klienti, gan darbinieki. Mirušajam pacientam bija vairākas hroniskas saslimšanas, un, veselības stāvoklim pasliktinoties, viņš tika ievietots stacionārā, kur pēc nedēļas mira. Kopumā Latvijā pašlaik ir reģistrēti divi nāves gadījumi – 99 gadus veca sieviete un 75 gadus vecs vīrietis – šie abi cilvēki bija saslimuši ar Covid-19, abiem infekcija noritēja smagā klīniskā formā vecuma un nopietnu blakusslimību dēļ, un iestājās nāve. Vienā nāves gadījumā epidemiologi gaida patologanatoma slēdzienu par nāves cēloni, jo pacientam – patversmes Zilais krusts iemītniekam – nebija izteiktu saslimšanas pazīmju.
Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norāda, ka Pasaules veselības organizācijas nostāja ir tāda, ka noteicošais viedoklis par Covid-19 mirstības statistiku katrā valstī ir tās ekspertiem. «Vai nāves cēlonis ir saistīts ar Covid-19 vai nav tieši saistīts – nav vienkāršs jautājums,» uzsver J. Perevoščikovs, «vispārpieņemtā prakse ir šāda: ja cilvēkam ar Covid-19 bija smaga slimības norise, slimības gaita pasliktinājās, ja pacientam ārstēšanās procesā bija nepieciešama intensīvā terapija, kā arī ja viņš bija riska grupā – vecuma un hronisku saslimšanu dēļ -, šāda cilvēka nāvi reģistrēs kā nāves gadījumu ar Covid-19.» Faktiski noteicošais ir Covid-19 klātbūtne organismā un slimības klīniskā gaita. «Pie izteiktiem klīniskiem simptomiem nav nepieciešams veikt patologanatomisko izmeklēšanu, jo var pēc tā izdarīt secinājumus,» skaidro J. Perevoščikovs, «ja ir šaubas, tad būtu nepieciešams veikt pēcnāves sekciju.» Pirmās mirušās pacientes ar Covid-19 stāvoklis bija izteikti smags, paciente ārstējās intensīvajā terapijā, bet pacientam no patversmes netika konstatēti pat Covid-19 simptomi, lai arī viņš bija inficējies. «Viņam konstatēja vīrusa klātbūtni, jo testēja visus patversmes klientus, bet viņš nebija smagi slims, proti, Covid-19 simptomi nebija, bet tajā pašā laikā viņam bija vairākas blakus slimības,» epidemioloģijas izmeklēšanas aizkulises iezīmē epidemiologs. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu, kuri šo pacientu redzēja un viņam sniedza palīdzību, sniegtā informācija nevedināja domāt, ka primārais vai pat sekundārais nāves iemesls būtu Covid-19. Tomēr šajā situācijā nolemts veikt sekciju, lai varētu skaidri atbildēt uz jautājumu, kas ir nāves iemesls.
Katram nāves gadījumam ir primārais iemesls, norāda epidemiologs, pie jaunā koronavīrusa tas varētu būt smaga pneimonija, koronavīrusa provocēts infarkts vai insults, arī kāds cits veselības traucējums. «Ja iegūsim sekcijas rezultātus, redzēsim, kas ir primārais nāves cēlonis un kas ir blakus cēlonis, kas veicinājis slimības attīstību. Vairāku vīrusu slimību, piemēram, gripas, gadījumā cilvēki iet bojā šo vīrusu izraisītu vai provocētu slimību un komplikāciju dēļ,» paskaidro J. Perevoščikovs.
Pasaulē nāves gadījumu pacientiem ar Covid-19 skaits ir ļoti augsts – kopumā reģistrēti gandrīz 80 000, no tiem 52 498 Eiropas valstīs. Vislielākais nāves gadījumu skaits Eiropā ir Itālijā – 16 523, Spānijā – 13 055, Francijā – 8911, Lielbritānijā – 5273. Ārpus Eiropas lielākais mirušo ar Covid-19 skaits ir ASV – vairāk nekā 13 000. Turklāt Amerikas Savienotajās Valstīs ikdienu tiek reģistrēti vairāk nekā 1000 jaunu nāves gadījumu.