Festivālu “Vīnes klasika” noslēgs Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms”
VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Vīnes klasika” noslēguma koncertiem šī gada 23. un 25. februārī “Lielajā ģildē”, kur būs klausāmi Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms” un “Kyrie” reminorā. Izpildījumā piedalīsies “Latvijas Radio koris”, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” kopā ar izciliem Latvijas solistiem – soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini, mecosoprānu Ievu Paršu, tenoru Artjomu Safronovu un basu Edgaru Ošleju. Pie diriģenta pults – Sigvards Kļava.
Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms” ir viens no mūzikas literatūras noslēpumainākajiem un apbrīnotākajiem skaņdarbiem, kas cauri laikiem aizkustinājis cilvēku sirdis un rosinājis uz klusinātām pārdomām par dzīvi, nāvi un mūžību. Ģēnija pēdējo skaņdarbu apvijušas leģendas un diskusijas par tā tapšanu, un cik daudz no sarakstītā pieder pašam Volfgangam Amadejam Mocartam. Šaubas atkāpjas brīdī, kad šī partitūra atdzīvojas skaņās un ir skaidrs, ka komponista ģēnijs šeit bijis klātesošs.
Arī Volfganga Amadeja Mocarta ‘‘Kyrie’’ reminorā rašanās impulss joprojām ir mīkla. Tiek uzskatīts, ka tā, visticamāk, bija paredzēta kā pirmā daļa apjomīgai Mesai, kas tā arī palika nepabeigta. Komponists savā lūgšanā ar cildenu garu un trīsošām gaidām skaņās atklāj, ka dievišķais atrodams katrā būtnē. Komponista biogrāfs Alfrēds Einšteins šo kompozīciju dēvēja par ‘‘pietiekamu, lai cilvēks pazemībā nokristu ceļos.’’
“Tas ir skaņdarbs – cilvēces muzikālā ģēnija viena no visaugstākajām virsotnēm, bet tie daudzie noslēpumi, kas ar to saistās, liek mums kaut kādā veidā ar milzīgu spēku un bijību mēģināt tuvoties šim skaņdarbam. “Rekviēmu” mēs spēlēsim tieši tajās dienās, kad pirms diviem gadiem sākās tās šausmīgās kara ainas un tā prātam neaptveramā traģēdija. Jautājums šodien katram cilvēkam – kas ir mans “Rekviēms”? Varbūt tā patosaini un plakātiski tas skan, bet es tiešām, un sevišķi caur šo mūziku, izjūtu šo sāpi ārkārtīgi personīgi,” Sigvards Kļava.
Festivāla “Vīnes klasika” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
14. februārī “Dzintaru koncertzālē” festivālu atklās koncertprogramma Johannesa Brāmsa “Mīlas valši”. “Latvijas Radio koris” un diriģents Sigvards Kļava koncertprogrammu dēvē par ideālās mīlestības meklējumu ceļu. Koncertā, mājas muzicēšanas atmosfērā, līdzās Johannesa Brāmsa saskanīgākajiem kora sabalsojumiem skanēs arī Franča Šūberta klaviermūzika četrām rokām Agneses Egliņas un Riharda Plešanova izpildījumā.
16. februārī “Dzintaru koncertzālē” festivālu turpinās Johannesa Brāmsa vijoļsonātes Vinetas Sareikas un Amandīnes Savarī izpildījumā. Vijolniece Vineta Sareika – spoža gan solistes ampluā, gan ansambļa saspēlē, viņa pieder pasaules mūziķu elitei. Šajā koncertprogrammā viņa no jauna tiksies ar Amandīni Savarī – vienu no spožākajām jaunās paaudzes franču pianistēm. Kopīgi izpētījušas un spoži ieskaņojušas Edvarda Grīga un Volfganga Amadeja Mocarta vijoļsonātes, nu abas mūziķes pievērsīsies Johannesa Brāmsa daiļradei.
17. februārī “Lielajā ģildē” izskanēs koncertprogramma “Haidna “Filozofs” un Bēthovena “Pastorālā simfonija””. Koncertā uzstāsies izcilais vijolnieks Tomass Gulds, sitaminstrumentālists Bernhards Šimpelsbergers un kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Programmā Ludviga van Bēthovena Sestā simfonija – “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par dzīvi laukos”, Jozefa Haidna 22. – “Filozofu” simfonija un Johannesa Berauera žilbinošais dubultkoncerts “NoWhere NowHere”.
18. februārī “Lielajā ģildē” uz skatuves kāps vijolnieks Daniils Bulajevs un kamerorķestris “Davinspiro Camerata”. Programmā Volfganga Amadeja Mocarta Piektais koncerts vijolei un orķestrim Lamažorā, Jozefa Haidna Simfonija Domažorā un Ludviga van Bēthovena 9.sonāte jeb “Kreicera” sonāte.
22.februārī “Lielajā ģildē” ar savu solokoncertu uzstāsies virtuozais pianists Vestards Šimkus. Programmā Ludviga van Bēthovena 33 variācijas par Antona Diabelli tēmu op. 120.
Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.