Fiasko piedzīvo kārtējais “antilemberga likums” – to atzīst par antikonstitucionālu

Politiķa Aivara Lemberga politiskais oponents Jānis Bordāns (JKP) ar savas vadītās Tieslietu ministrijas starpniecību cauri Saeimai neveiksmīgi mēģināja “izdzīt cauri” kārtējo tā dēvēto antilemberga likumu, kura mērķis bija noteikt aizliegumu ieņemt pašvaldības domes priekšsēdētāja amatu personām, kurām ar drošības līdzekli noteikts konkrētas nodarbošanās aizliegums. Kā uzsvēra eksperti – šāda rīcība nedara godu mūsu likumdošanai.

Pieaicināti eksperti likuma grozījumus vērtēja kā antikonstitucionālus, kā rezultātā tomēr komisijas deputātu vairākums atbalstīja opozīcijas parlamentārieša Viktora Valaiņa priekšlikumus, kas paredz atteikties no attiecīgās likumprojektā iestrādātās normas.

“Šī ir politiska cīņa ar vienu [konkrētu pašvaldības] deputātu, kas nekādu godu Tieslietu ministrijai nedara. Gluži otrādi, tas parāda tās politisko vājumu un neko citu,” pauda Valainis.

Tam piekrita arī Latvijas pašvaldību savienības vecākais padomnieks Dr. phys. un Dr. oec. Māris Pūķis, norādot, ka pastāv nevainīguma prezumpcija, līdz ar to minētās normas ieviešana darīs Latvijai kaunu. “Tādā veidā mēs apšaubām to, ka deputātiem var būt konkrēta attieksme pret konkrētu vadītāju un pret ierobežojumiem. Ja ir noteiktie ierobežojumi, kas saistīti ar domes lietām, tas ierobežo domes darbu un tie nav deputātiem nezināmi jautājumi. Par tiem deputāti var paust savu attieksmi, un šo attieksmi viņiem vajag ļaut paust. Šādu normu ieviešana ir pilnīgi lieka. Tas, ka šī norma tika savā laikā izdomāta attiecībā pret vienu personu [domāts A. Lembergs], arī tas nedara godu mūsu likumdošanai. Tādēļ būtu atbalstāms priekšlikums izslēgt šo normu,” teica Pūķis.

“Man radās tāds iespaids, ka Tieslietu ministrijas pārstāvjiem vispār nav priekšstats par demokrātijas procesu, par to, par ko mēs vispār šeit runājam, ka dome ir vēlēts orgāns, tāds pats kā Saeima, tikai zemāka līmeņa. Tie ir tautas izvēlētie pārstāvji konkrētā teritorijā, un lietot tādus izteicienus, kā “tendenciozi izvirzīti”, tad jau visai tautai var būt tendence neticēt tiesai, jo tās spriedumi neatbilst tautas priekšstatam par taisnīguma principiem, piemēram, runājot kaut vai par Zolitūdes lietu. .. Modelējot situāciju, jūs varētu ielikt, piemēram, Juraša kungu pašvaldības līmenī. Ja ar viņu notiktu tas pats, ja viņam būtu iespēja kļūt par domes priekšsēdētāju un pēkšņi parādītos krimināllieta, tad atkal viss beigtos lielā ātrumā ar Satversmes tiesu, lai pierādītu, ka viņš visu var un drīkst,” uzsvēra deputāte Regīna Ločmele (S).