Finanšu disciplīna vai skandināvu minimālisms: kā cilvēki uzkrāj dažādās pasaules daļās?

Lai gan lielākā daļa no mums tiecas pēc finansiālās drošības un stabilitātes, iespējams, reti iedomājamies, ka dažādās kultūrās un valstīs pastāv unikālas uzkrājumu veidošanas metodes, kas atšķiras atkarībā no sociālekonomiskā konteksta. Par to, kā cilvēki uzkrāj naudu dažādās pasaules vietās un ko no tā varam mācīties, skaidro Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Japāņi un finanšu disciplīna

Japāna ir plaši pazīstama ar savu uzkrājumu kultūru, kas ir dziļi iesakņojusies tās dzīvesveidā. Šī valsts pagātnē ir piedzīvojusi daudzas ekonomiskas problēmas, kuru dēļ uzkrājumi ir kļuvuši par nepieciešamu ieradumu, lai nodrošinātu finansiālo drošību un labklājību. Japāņi pēc savas dabas ir taupīgi, un viņiem piemīt spēcīga mērenības izjūta. Pat ja viņi pelna vairāk, viņi mēdz piekopt minimālistisku dzīvesveidu, izvairoties no pārmērīgas patērēšanas un cenšoties sabalansēt ienākumus un izdevumus.

Viena no populārākajām taupīšanas metodēm šajā valstī ir “kakeibo”, kas no japāņu valodas tulkojumā nozīmē “mājas grāmatvedība”. Tā ir tradicionāla grāmatvedības metode, kas ietver rūpīgu iknedēļas izdevumu uzskaiti. Katra mēneša sākumā tiek izvirzīts finansiālais mērķis, ar ko sākas visa plānošana. Šī metode ne tikai ļauj ietaupīt, bet arī veicina izpratni un atbildīgu attieksmi pret naudu, tādējādi saglabājot finanšu disciplīnu.

Skandināvu minimālisms
“Hygge” ir dāņu un norvēģu dzīves filozofija, kas uzsver komfortu, mājīgumu un spēju rast laimi ikdienas sīkumos. Šī pieeja atspoguļojas arī skandināvu taupīšanas paradumos, kas bieži balstās uz minimālismu, apdomīgumu un ilgtermiņa plānošanu.

“Minimālisms ir dziļi iesakņojies skandināvu kultūrā. Cilvēki bieži izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti, pērkot mazāk, bet kvalitatīvākas lietas, kas kalpo ilgāk. Tas palīdz samazināt nevajadzīgās izmaksas un ietaupīt naudu. Skandināvi arī cenšas patērēt apzināti, proti, pērk tikai to, kas patiešām nepieciešams, un izvairās no impulsīviem pirkumiem,” norāda Luminor bankas finanšu eksperte.

Pateicoties atbildīgai finanšu pārvaldībai, daudzas skandināvu ģimenes regulāri plāno savu budžetu, uzrauga izdevumus un veido uzkrājumus nākotnei. Tas ietver ne tikai krājkontus, bet arī ieguldījumus pensiju fondos un citos ilgtermiņa finanšu instrumentos.

Vācieši: apdomīgi par finanšu riskiem

Vācieši ir pazīstami ar savu disciplīnu un stingriem taupīšanas ieradumiem. Galvenokārt viņi dod priekšroku uzkrājumiem bankas kontos un ieguldījumiem drošos finanšu instrumentos, piemēram, obligācijās. Vienlaikus vāciešiem patīk plānot savas finanses ilgtermiņā, lai izvairītos no iespējamiem finanšu riskiem.

“Atšķirībā no vāciešiem šo rūpīgo un racionālo pieeju finansēm latvieši piekopj diezgan kūtri. Bankas novērojumi liecina, ka cilvēki vairumā gadījumu izvairās veikt ilgtermiņa ieguldījumus, piemēram, akcijās. Pērn veiktajā bankā arī iezīmējas tendence, ka tikai 9% izvēlas investīcijas kā uzkrājuma metodi, aboslūti lielākajai daļai paļaujoties uz pensiju 2. un 3. līmeņiem. Luminor dati liecina, ka vispopulārākais uzkrājumu rīks klientu vidū ir krājkonts – to cilvēku skaits, kuri izmanto šo rīku, ir ļoti stabils un pēdējā gada laika ir pieaudzis par 5%, turklāt līdzekļi uz to tiek pārskaitīti uzreiz pēc atalgojuma saņemšanas. Tas ir ļoti pozitīvi, jo liecina par apzinātu un disciplinētu drošības spilvena veidošanas kultūru. Tāpat atlikumi krājkontos pēdējo gadu laikā ir pieauguši par 25%. Kopumā mēs noteikti daudz ko varam mācīties no citām kultūrām, veidojot savu finanšu disciplīnu un rūpējoties par savu labklājību nākotnē, it sevišķi izmantojot pelnošākus ilgtermiņa ieguldījumus,” saka Jekaterina Ziniča.