Finanšu izlūkošanas dienests sagrauj ar ABLV saistīto labdarību

Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonda slēgšana ir ķēdes posms ASV organizētajā bankas “ABLV bank” iznīcināšanā. Izskatās, ka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa centīgi pilda pasūtījumu, lai arī cietumā ielikt abus baņķierus viņai pagaidām nav izdevies.

“Neuzdodot jautājumus, nepieprasot nekādu informāciju un neizrādot vēlmi uzzināt atbildes, Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis mūsu labdarības fonda darbību. Ir izdots rīkojums par pilnīgi visu fonda ziedojumu un līdzekļu iesaldēšanu,” tā fonda “Novum Riga Charitable Foundation” darbības apturēšanu piesaka Bernis un Fiļs. Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ar iesaldētajiem fonda līdzekļiem, ziedotāji aicināti vairs nepārskaitīt naudu, jo atbalsta programmas šādos apstākļos netiek turpinātas.

Pasūtījums – abus cietumā

Finanšu izlūkošanas dienests klusē. Pilnvērtīga skaidrojuma vietā dienesta mājaslapā atrodama vien Ilzes Znotiņas intervija ar virsrakstu “Ilze Znotiņa: Ar finanšu izlūkošanu viss ir kārtībā arī tagad”, kurā viņa citastarpā asi kritizē “ABLV bank” īstenoto pašlikvidācijas procesu.

Te vērts atgādināt, kāds tieši pasūtījums Latvijas valdībai tika atsūtīts no stratēģiskā partnera un izplatīts pa visiem iespējamajiem diplomātiskajiem kanāliem. Oficiāli – caur puķēm publiskos ASV vēstnieku paziņojumos, bet tiešā tekstā neoficiālā nepastarpinātā komunikācijā.

Latvijas politiķiem pavēlēts ielikt abus bankas īpašniekus cietumā, bet bankas pašlikvidācijas procesu nomainīt uz piespiedu likvidāciju.
Abām šīm prasībām Latvijas likumos joprojām trūkst tiesiska pamatojuma. Lai kādu ieliktu cietumā, jābūt notikušam noziegumam. Vismaz publiski par kādiem Berņa un Fiļa pastrādātiem noziegumiem nav zināms. Un arī iemesla bankai aizliegt pašlikvidāciju nav, jo tā ir spējīga norēķināties ar kreditoriem pilnā apmērā. Tikai šo procesu jau divus gadus bremzē uzraugošās iestādes un kā galvenā – Finanšu izlūkošanas dienests.

Cieš labdarības mērķi

Ar bankas “ABLV bank” īpašniekiem saistītā labdarības fonda līdzekļu iesaldēšana rada iespaidu, ka Ilze Znotiņa jebkādiem līdzekļiem, jebkādā veidā un par katru cenu cenšas kaitēt abiem baņķieriem.

Cena ir diezgan augsta, jo finansiālais kaitējums tiek nodarīts daudziem fonda labdarības mērķiem. “Novum Riga Charitable Foundation” ir viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem labdarības fondiem Latvijā. Tas dibināts vēl 2006. gadā ar sākotnējo nosaukumu “ABLV Charitable Foundation”. Šo gadu laikā atbalsts sniegts vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektiem, piešķirot tiem gandrīz 6 miljonus eiro. 2019. gadā atbalsts sasniedza 655 000 eiro. Kopš 2006. gada fondam ir sabiedriskā labuma statuss un tā darbību uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tātad ir zināmi arī visi ziedotāji. Fondā pieļauj, ka formāli tā naudas iesaldēšana ir saistīta ar kādiem ārzemju izcelsmes ziedojumiem iepriekšējos gados. Bet tādi nebija un arī tagad nav aizliegti. Turklāt arī citos labdarības fondos tiek pieņemti ziedojumi no ārzemēm. To, Neatkarīgajai apstiprināja, piemēram, fondā “ziedot.lv”. Tur pagājušajā gadā saņemti 12 ziedojumi virs 1000 eiro no ārvalstīm.

Ļaunprātīga varas izmantošana

Bagātiem cilvēkiem ir iespējas un reizēm arī vēlme nodarboties ar mecenātismu. “Novum Riga Charitable Foundation” gadījumā lielāko daļu līdzekļu ir ziedojuši tieši fonda dibinātāji un ar viņiem saistīti uzņēmumi. Visticamāk, tieši šis fakts ir galvenais pamatojums kontu iesaldēšanai. Lai kaitētu viņiem. Savā paziņojumā baņķieri raksta:

“Pēdējo divu gadu laikā daudziem mūsu darbiem, iniciatīvām un projektiem ir likti brīžiem pat šķietami nepārvarami šķēršļi. To var saukt par nevienlīdzīgu attieksmi vai vienkārši var uzdot jautājumu – vai tā ir patiesi taisnīga un tiesiska pieeja vai tomēr ļaunprātīga varas izmantošana?

Neskatoties uz notikušo, mēs turpināsim godīgu un atklātu cīņu par tiesībām šeit strādāt, ieguldīt un arī nodarboties ar labdarību. Jā, šķēršļu un apgrūtinājumu ir daudz, taču to, kuriem nepieciešama palīdzība, ir daudz vairāk.”

Fondā iesaldētie līdzekļi

Katrā fonda programmā ir uzkrāti ziedojumi noteiktiem mērķiem, un fondam ir saistības gan pret ziedotājiem, kuri šos ziedojumus ir veikuši, gan pret personām, kam šie mērķziedojumi ir paredzēti, tai skaitā:

-programmas “Palīdzēsim 21.11.” (palīdzība Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu bērniem) atlikums ir 146 350 EUR,
-programmas “Palīdzēsim dzirdēt!” (palīdzība vājdzirdīgiem bērniem) atlikums ir 206 104 EUR,
-programmas “Palīdzēsim Sergeja ģimenei” (palīdzība ģimenei, kas zaudējusi savu vienīgo apgādnieku) atlikums ir 5055 EUR,
-programmas “Kultūras žurnālistika” (palīdzība kultūras satura publikāciju veidošanai) atlikums ir 56 908 EUR,
-programmas “Jaunā Rīga” (palīdzība Rīgas pilsētas labiekārtošanai un kultūrvidei) atlikums ir 3 286 866 EUR,
-programmas “Atbalsts skatuves mākslas projektiem” (palīdzība skatuves mākslas videi Latvijā) atlikums ir 200 000 EUR.

Fonda līdzekļu iesaldēšana nozīmē, ka fondam netiek ļauts pildīt savu misiju un nodrošināt saņemto ziedojumu izlietojumu saskaņā ar šo ziedojumu mērķi, savukārt ziedotāju veiktie ziedojumi nesasniedz savu mērķi un to turpmākais izlietojums nav skaidrs.

Avots: www.novumriga.org

Ar fonda darbības apturēšanu saistītie ierobežotas pieejamības dokumenti – skatīt šeit