Finanšu ministrijas ieguldījums nodokļu sloga palielināšanā

Finanšu ministrija publiskojusi savu daļu Krišjāņa Kariņa valdības plānā celt visus esošos, atjaunot bijušos un izdomāt jaunus nodokļus.

Finanšu ministrija 12. augustā informēja, ka iesniegusi valdībai priekšlikumus par nodokļu celšanu trijos virzienos. Pirmkārt, celt darbaspēka nodokļus. Otrkārt, celt nodokļus par automobiļu izmantošanu. Treškārt, celt tabakas un tai līdzīgu vielu akcīzes nodokļus.

Finanšu ministrijas priekšlikumi ir tikai daļa no K. Kariņa valdības kopējā plāna nodokļu celšanā atbilstoši apgalvojumam, ka nodokļu slogs Latvijā ir ārkārtīgi zems procentos attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Paralēli Finanšu ministrijai Tieslietu ministrija sagatavojusi pamatu nekustamā īpašuma nodokļa celšanai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā celt dabas resursu nodokli pārtikas iepakojumam. Pārtikas sadārdzināšanu apsveic Veselības ministrija, jo, atšķirībā no IKP un tā procentiem, Latvijas caurmēra iedzīvotāju liekais svars ir acīm redzams. Valsts nenodokļu ieņēmumu palielināšanai tiek gatavota elektrības cenu celšana, palielinot elektrības pārvades un piegādes tarifus, kas paaugstinās ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo elektrības “vērtību”.

Par darbaspēka nodokļa celšanas pamatojumu noteikta naudas novirzīšana medicīnai. Nodokļu celšanas pieteikumā gan solīts “ieviest… veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa likmes”. Tomēr turpat arī divi citi apgalvojumi, kas pretrunā ar šo apgalvojumu.

Viens, ka “lai minēto nodokļu likmju pārdales rezultātā novērstu darbaspēka nodokļu sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, paredzēts arī palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 eiro līdz 350 eiro mēnesī.” Ar to skaidri un gaiši pateikts, ka darbaspēka nodokļa sloga palielinājums netiks novērsts personām ar augstiem ienākumiem. Proti, slogs tiks palielināts personām ar augstiem ienākumiem virs 350 eiro mēnesī.

Otrs, ka “veikto nodokļu pasākumu kopējo izmaiņu rezultātā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir plus 66,2 miljoni eiro 2021. gadā, plus 140,1 miljons eiro 2022. gadā un plus 157,2 miljoni eiro 2023. gadā” attiecībā pret 2020. gada bāzi. Ja valsts ieņēmumi pieaugs “veikto nodokļu pasākumu kopējo izmaiņu rezultātā”, tad šīs izmaiņas nav nekas cits kā nodokļu sloga palielināšana.

Ir vērts pievērst uzmanību arī valodai, kādā aprakstīta nodokļu celšana: “Plānots, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, veiks VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% veselības apdrošināšanai. Veselības apdrošināšanas obligātais maksājums tiks noteikts piecu procentpunktu apmērā no VSAOI objekta un to vienkāršākas nodokļu administrēšanas dēļ saglabās kā VSAOI daļu, to attiecinot uz VSAOI darba ņēmēja daļu vai pašnodarbināto personu.”

Jautājums, vai kāds vispār var saprast šādu Finanšu ministrija ierēdņu sacerējumu? Protams, ka to saprast nevar un pilnīgi droši, ka neko no šādiem kalambūriem nesaprot Latvijas valdības ministri.

Šādā veidā Finanšu ministrija attīsta pozitīvo pieredzi, kas gūta ar iepriekšējo nodokļu reformu, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu. Proti, lai nodokļu maksātāji atkal pēc gada uzzinātu, ka viņiem par šo gadu jāpiemaksā tik, cik valstij vajag, jo nodokļu aprēķināšanas kārtība ir speciāli samudžināta, lai tā arī paliktu nezināms, cik tad īsti vajadzēja maksāt.

“Sekojot vides mērķiem, paredzētas izmaiņas arī transportlīdzekļu nodokļos un nodevās,” informē Finanšu ministrija. “Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis netiks palielināts, bet… CO₂ izmeši ir noteikti atbilstoši jaunajai CO₂ izmešu metodei,” skaidro ministrija. Cik nepārprotami “vides mērķi” ir CO₂ izmešu samazināšana, tik neapšaubāmi, ka “jaunā CO₂ izmešu metode” uzrādīs lielāku izmešu daudzumu, lai cilvēkiem būtu par to vairāk jāmaksā. Jo trūcīgāks cilvēks, jo vairāk viņam būs jāmaksā nodoklī par to, ka jo viņš nevar nopirkt jaunu automobili, kas atgādāts, pirmkārt, ar izziņām par mazu CO₂ izmešu daudzumu un, otrkārt, ar jaunām ierīcēm, kas vilto CO₂ datus automobiļu pārbaudēs. Bez šādām ierīcēm automašīna principā nevar atbilst ES noteiktajiem CO₂ ierobežojumiem. Vēl jo vairāk tas attiecas uz vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa atjaunošanu un atlaidi par jauno automobiļu reģistrēšanu. Tādējādi bagātie nemaksās vispār neko, bet tie, kuri spējīgi nopirkt vecu, labi ja vēl gadu ekspluatējamu auto par 500 eiro, samaksās par tā reģistrāciju, ja ne otrus 500 eiro, tad noteikti viņu dzīvē ļoti sāpīgu naudas summu. Mērķis ir, lai viņi vispār nevarētu atļauties auto nopirkt. Ir pieteikti veidi naudas vākšanai arī juridisko personu īpašumā esošiem automobiļiem.

Trešais nodokļu celšanas virziens, kam pievērsusies Finanšu ministrija, attiecas uz tabakas produktiem. Ierēdņi izrāda izcilas spējas pētīt šo tirgus segmentu un apraksta gari un plaši, kā vajadzētu “atteikties no pašreiz piemērojamās akcīzes nodokļa likmes e-šķidrumiem struktūras” un izveidot citu “struktūru”; kā “paredzēt ar akcīzes nodokli aplikt arī sastāvdaļas (propilenglikols, aromatizatori, augu izcelsmes glicerīns un nikotīna ekstrakti)” un kā “pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi karsējamai tabakai”. Kuri ar tabakas karsēšanu nenodarbosies, tiem jārēķinās ar cigarešu paciņas sadārdzināšanos legālajā tirgū par apmēram 15 eirocentiem gadā jeb 50 eirocentiem triju gadu periodā, kam K. Kariņa valdība sastādījusi nodokļu celšanas plānu.