FM: Apjomu kritumu apstrādes rūpniecībā ietekmē zemais pieprasījums vietējā un eksporta tirgos

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī samazinājušies par 5% pret pērnā gada pirmo ceturksni salīdzināmās cenās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Kritumu izraisīja ražoto apjomu samazinājumi tādās nozīmīgās nozarēs kā kokrūpniecība (-11,8%), būvmateriālu (-20,1%) un metālizstrādājumu (-10,8%) ražošana. Vairums ražotāju kā galveno iemeslu negatīvajām tendencēm min pieprasījuma trūkumu gan vietējā, gan eksporta tirgos. Pozitīvu pienesumu pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībai devušas tehniskās nozares, kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+54,2%) un elektrisko iekārtu (+17,3%) ražošana, kuru svars kopējā apstrādes rūpniecībā ar katru gadu palielinās.

Rūpniecība kopumā pirmajā ceturksnī kritusies par 5,9%, tajā skaitā elektroenerģijas un gāzes apgāde samazinājusies par 6%, bet ieguves rūpniecībā kritums par 26,3%.

Šā gada martā elektroenerģijas uz gāzes apgāde bijusi par 0,8% zemāka kā gadu iepriekš, bet nelielajā ieguves rūpniecības nozarē kritums par 28,5%, kopējai rūpniecībai samazinoties par 6,3%. Martā apstrādes rūpniecības izlaide sarukusi par 6,2%, lielāko negatīvo ietekmi veidojot kokrūpniecības nozarei, kurā kritums ir 19,3%. Kokrūpniekiem pērnā gada marts bijis sekmīgs mēnesis veidojot augstu bāzi, taču arī šā gada datus salīdzinot pret iepriekšējiem mēnešiem, kopš pērnā gada decembra katru mēnesi apjomi samazinājušies un patreiz ir zemākie kopš 2021. gada aprīļa.

Pārtikas nozare ir vienīgā no lielākajām nozarēm, kas šā gada martā saglabāja izaugsmi (+2,4%). Savukārt dzērienu ražošana martā samazinājusies par 1,9%, kas ir pirmais samazinājums kopš 2021. gada februāra. Jāpiemin, ka dzērienu ražošanas izmaksas augušas mērenākos tempos kā citās nozarēs, tām turpinot augt joprojām, kamēr vairumā citu nozaru ražošanas izmaksu pieaugumi mazinās.

Apstrādes rūpniecības ražošanas cenas gada griezumā joprojām pieaug, taču šā gada martā pirmo reizi kopš 2021. gada maija pieauguma temps samazinājies zem 10% robežas. Lielākie sadārdzinājumi martā bijuši būvmateriālu (+21,9%), poligrāfijas (+23%) un pārtikas (+17,7%) ražošanā, kā arī dzērienu ražošanā (+18,8%). Tikmēr sāk parādīties arī nozares, kurās ražošanas izmaksas samazinās, kā piemēram, ķīmiskā rūpniecībā (-4,5%) un metālu ražošanā (-1,9%).

Apgrozījuma apjomi apstrādes rūpniecībā pieauguši vien par 4,6%, ko ietekmēja vietējā tirgus apgrozījuma tempa samazinājums. Janvārī un februārī pieauguma temps vietējā tirgus apgrozījumā bijis attiecīgi 21,5% un 24,6%, bet martā tas samazinājies līdz 6,2%. Savukārt eksporta tirgū apgrozījuma pieaugums jau vairākus mēnešus stabilizējies zemā līmenī (martā (+4,5%)).

Elektroenerģija šā gada martā ražota par 83,5% vairāk kā gadu iepriekš, ko noteica augstā nokrišņu summa un gāzes cenas mērens samazinājums. Bagātīgie nokrišņi marta mēnesī veicināja hidroelektrostaciju saražotos apjomus par 59,5%. Koģenerācijas stacijās ražotie apjomi ir par 152,5% augstāki kā gadu iepriekš. Rezultātā eksporta apjomi martā vairāk kā divas reizes pārsniedz importa apjomus. Tikmēr šā gada pirmajā ceturksnī vēja elektrostacijās ražotie apjomi bijuši par 92% augstāki kā pērnā gada 1. cet., veidojot 4% no kopējiem saražotajiem apjomiem.

Aprīlī nedaudz pasliktinājies Eiropas Komisijas apkopotais konfidences indikators Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē, ko galvenokārt nosaka rūpnieku aptaujās norādītais pasūtījumu skaita samazinājums. Tajā skaitā eksporta pasūtījumu apjomi ir zemā līmenī, taču vairs nesarūk. Tajā pašā laikā saražoto preču krājumi saglabājas ierasti augstos apjomos. Arī kopējais Eiropas rūpniecības konfidences līmenis jau kopš pērnā gada februāra turpina samazināties gandrīz katru mēnesi, samazinoties pieprasījumam. Kopējais ekonomikas indekss gan Latvijā gan Eiropā pērnā gada ceturtajā ceturksnī uzrādīja atgūšanās pazīmes pēc krituma kopš 2022. gada februāra, taču šā gada sākumā konfidences līmenis Eiropā vairs nepieaug, bet Latvijā kopējā ekonomiskā konfidence samazinājusies tieši aprīlī.

Apstrādes rūpniecības tendences turpmākos mēnešus lielā mērā ietekmēs saražoto preču pieprasījuma dinamika gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Lai gan apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā mazinās, tomēr starp Baltijas valstīm samazinājums Latvijā ir vismazākais: Lietuvā martā apjomi sarukuši par 14,6%, bet Igaunijā par 11,9%.