FM: Bezdarba līmenis saglabājas stabili zems
Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes vājināšanos, bezdarba līmenis Latvijā trešajā ceturksnī ir saglabājies stabili zems, veidojot 6,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Šāds bezdarba līmenis ir ļoti tuvu vēsturiski zemākajiem rādītājiem, ka bija fiksēti laikā pirms finanšu krīzes, kā arī tikai par 0,5 procentpunktiem pārsniedz pirmspandēmijas, 2019. gada beigu līmeni. Tāpat bezdarba līmenis jau otro ceturksni pēc kārtas ir būtiski zemāks nekā Igaunijā, kur vēsturiski bezdarbs vienmēr ir bijis zemāks nekā Latvijā, bet tagad ir jūtami paaugstinājies, ekonomikai jau kopš 2022. gada piedzīvojot kritumu.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir nenozīmīgi palielinājies (0,1 procentpunkts), bet salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni bezdarbs ir par 0,4 procentpunktiem zemāks. Nedaudz operatīvākie, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrētā bezdarba līmeni, kas pieejami līdz novembra vidum, rāda, ka bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis arī oktobrī ir turpinājis samazināties un neliels pieaugums fiksēts tikai pagājušajā nedēļā. Tas visdrīzāk ir saistīts ar sezonāliem faktoriem un apstiprina, ka ārējā pieprasījuma vājināšanās un apstrādes rūpniecības sabremzēšanās darba tirgus rādītājos vēl nav apspoguļojusies.
Tomēr NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits palēnām ir sācis samazināties un atpaliek no 2021. un 2022. gada attiecīgo mēnešu rādītājiem. Arī uzņēmēju aptaujās darbaspēka trūkums kā darbību ierobežojošs faktors pēdējos mēnešos minēts retāk, īpaši apstrādes rūpniecības nozarē, signalizējot, ka šā gada pēdējos mēnešos un nākamā gada sākumā iespējams neliels bezdarba pieaugums.
Uz zināmu pieprasījuma atslābumu norāda arī nodarbinātības rādītāji, kur tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni gan ir palielinājies par 3,3 tūkstošiem jeb 0,4%, tomēr ir par 8,6 tūkstošiem jeb 1,0% mazāks nekā pirms gada. Šādu samazinājumu pamatā nosaka iedzīvotāju skaita samazināšanās 15-74 gadu vecuma grupā, tomēr zemāks ekonomiskās aktivitātes līmenis arī liek domāt, ka sava ietekme ir arī ekonomiskās attīstības palēninājumam. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmenis darba tirgū trešajā ceturksnī bijis 69,1%, un, lai gan salīdzinājumā ar gada pirmajiem ceturkšņiem, tas ir paaugstinājies, tas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada.
Kopumā trešā ceturkšņa dati rāda, ka situācija darba tirgū saglabājas līdzīga kā Finanšu ministrijas jūnija sākumā aktualizētajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas paredzēja, ka bezdarba līmenis šajā gadā kopumā būs samazinājies līdz 6,5%, salīdzinot ar 6,9% 2022. gadā, bet tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits nedaudz pieaugs, gadā vidēji sasniedzot 887 tūkstošus. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis aptuveni tādā pašā līmenī saglabāsies arī nākamajos trīs gados, bet tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šogad un nākamgad vēl saglabāsies stabils, bet no 2025. gada gaidāma neliela nodarbinātības samazināšanās, kas galvenokārt saistīta ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu.