FM: Ekonomikas izaugsme Latvijā trešajā ceturksnī strauji atjaunojusies, perspektīvas atkal apdraud COVID-19

Latvijas ekonomikai atgūstoties no iepriekšējos mēnešos piedzīvotās COVID-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrādījis nepieredzēti strauju kāpumu, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 6,6% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

Tās, tāpat kā otrajā ceturksnī fiksētais kritums, ir straujākās ekonomiskas izaugsmes svārstības pēdējo desmitgažu laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP ir samazinājies par 3,1%, taču kritums bijis gandrīz trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad ekonomika bija sarukusi par 8,9%.

Par strauju izaugsmes atjaunošanos jau signalizēja iepriekš pieejamie dati par bezdarba samazināšanos, reģistrēto bezdarbnieku skaitam laikā no jūnija beigām līdz septembra beigām samazinoties par 10% un bezdarba līmenim ceturkšņa laikā krītoties no 8,6% līdz 7,7%. IKP ātrais novērtējums parāda, ka ražošanas nozares salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājušās par 0,4%, bet būtiska loma bijusi arī pakalpojumu nozarēm, kur kritums gada griezumā par 4,8% bijis divreiz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī.

Labu atgūšanos trešajā ceturksnī parādījusi apstrādes rūpniecības nozare, kur izlaides apjomi ceturkšņa pirmajos divos mēnešos atgriezušies pagājušā gada līmenī, lielā mērā pateicoties apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei – kokapstrādei. Detalizētāki dati par pārējām ražošanas nozarēm vēl nav pieejami, bet IKP ātrā novērtējuma rezultāti norāda arī uz pozitīviem rezultātiem būvniecības nozarē, kur gada pirmajā pusē bija sasniegts 5,3% pieaugums, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

No pakalpojumu nozarēm smaga situācija joprojām saglabājas transportā, kur līdzšinējā ap 30% tempā turpina kristies Krievijas kravu tranzīta apjomi, un aviopārvadājumi un starptautiskie pasažieru autopārvadājumi joprojām ir ļoti ierobežoti. Savukārt mazumtirdzniecībā, pircējiem steidzoties atgūt iepriekš nokavēto, pārdošanas apjomi strauji auguši un nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 4,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni.

Lai gan Latvijas ekonomika pirmo COVID-19 krīzes vilni ir pārvarējusi daudz labāk, nekā tika sagaidīts, un ekonomikas kritums arī 2020. gadā kopumā būs mazāks par jūnijā prognozētajiem 7%, tālākās attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas. Pasaulē, tai skaitā Eiropā un arī Latvijā jau no augusta atkal pieaug COVID-19 saslimšanu skaits un pēdējās nedēļās situācija daudzās valstīs jau ir kļuvusi dramatiska. 28. oktobrī par stingriem ierobežojumiem infekcijas samazināšanai paziņoja eirozonas lielākās valstis Vācija un Francija, kas līdz ar saslimstības pieaugumu neizbēgami atstās ietekmi uz ekonomikas attīstību, un ļoti ticama pašlaik jau izskatās jaunas recesijas iespēja Eiropā.

Eiropas Komisijas veidotais ESI konfidences indekss Eiropas Savienības valstīm kopumā pēc piecu mēnešu kāpuma oktobrī vairs nav palielinājies, saglabājoties septembra līmenī un joprojām atpaliekot no ilgtermiņa vidējā rādītāja. Latvijā ESI indekss jau pat ir samazinājies, pasliktinoties gan rūpnieku, gan būvnieku, gan pakalpojumu sektora uzņēmēju noskaņojumam. Vēl viens apsteidzošais rādītājs – privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais PMI indekss – eirozonai oktobrī ir samazinājies zem 50 atzīmes, signalizējot ekonomikas lejupslīdi. Ja apstrādes rūpniecībā vēl saglabājies visai straujš pieaugums, pakalpojumu sektorā indekss jau otro mēnesi norāda uz kritumu. Nelabvēlīgā situācijas attīstība pēdējās dienās izraisījusi arī straujas svārstības pasaules izejvielu un fondu tirgos, vēl vairāk palielinot nenoteiktību un nestabilitāti, un skaidrs, ka gan Latvijas, gan pasaules ekonomikas tālākās perspektīvas būs atkarīgas no tā, cik ātri un ar cik iespējami maziem zaudējumiem izdosies ierobežot vīrusa izplatību, vienlaikus maksimāli atbalstot krīzes skartās nozares un iedzīvotājus.

Komentāri