FM: Patēriņa cenu pieauguma temps turpina mazināties

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties. 2023. gada maijā patēriņa cenu indekss gada laikā palielinājās jau par 12,1%. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2022. gada aprīļa. Patēriņa cenas attīstās paredzami, un to dinamika saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē turpinās mazināties arī turpmāk. Šā gada jūnijā gada inflācija veidos jau viencipara skaitli, noslīdot nedaudz zem 10%. Savukārt, šā gada nogalē inflācija sasniegs 3% – 4% līmeni.

Vienlaikus jāatzīmē, ka patēriņa cenas Latvijā vēl nemazinās, tieši pretēji – tās turpina palielināties. Patēriņa cenu pieauguma tempa piebremzēšanos gada izteiksmē lielā mērā ietekmēja bāzes efekti. Savukārt, salīdzinājumā ar šā gada iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas pieauga par 1,2%, kas ir būtiski straujāks kāpums nekā iepriekšējos mēnešos. Cenu pieaugumu mēneša griezumā ietekmēja valsts atbalsta pasākumu atcelšana energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, kuri bija spēkā līdz aprīlim jeb līdz apkures sezonas beigām. Tā rezultātā elektroenerģija un siltumenerģija šā gada maijā sadārdzinājās attiecīgi par 28,0% un 8,4%. Jāatzīmē, ka energoresursu cenas, it īpaši gāzes cena, uzrāda lejupejošu dinamiku jau vairākus mēnešus pēc kārtas, tāpēc maijā daži elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmumi samazināja elektroenerģijas tarifus. Savukārt atsevišķi pašvaldību uzņēmumi samazināja siltumenerģijas tarifus. Tomēr šo tarifu samazinājums bija mazāks par valsts atbalstu elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifiem, kas bija spēkā līdz aprīļa beigām.

Netipiski augsts cenu kāpums mēneša griezumā (+26,4%) bija izmitināšanas pakalpojumiem, ko visticamāk ietekmēja pasaules hokeja čempionāta norise Rīgā. Tomēr šo cenu ietekme uz vidējo inflāciju bija minimāla, jo izmitināšanas pakalpojumu svars mājsaimniecības grozā ir ļoti mazs. Kopumā šo faktoru ietekme uz inflāciju ir īslaicīga un turpmāk mēneša inflāciju ietekmēs galvenokārt sezonālie faktori.

Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu sadārdzinājums par 17,9%, tādējādi izskaidrojot vairāk nekā trešdaļu no fiksētās inflācijas. Pārtikas cenām ir būtiska ietekme uz vidējo inflāciju, jo tā veido ceturto daļu no mājsaimniecības patēriņa groza. Pārtikas cenu pieaugums gada griezumā, tāpat kā vidējā inflācija, bremzējas, tomēr pārtikas inflācija ir būtiski augstāka par vidējo inflāciju, radot būtisku spiedienu uz mājsaimniecības izdevumiem, it īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Pārtikas cenas gan Eiropā, gan Latvijā sāka palielināties 2021. gada vidū. To lielā mērā ietekmēja pasaules ekonomikas atkopšanās no pandēmijas un augošs pieprasījums. Situācija 2022. gadā pasliktinājās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Svarīgi norādīt, ka Krievija ir lielākais kviešu eksportētājs pasaulē, veidojot ap 20% no kopējā pasaules eksporta. Savukārt Ukraina nodrošina ap 5% no globālā kviešu eksporta. Papildus tam jāatzīmē, ka Ukraina ieņem vienu no vadošajām lomām saulespuķu, kukurūzas un rapša eksporta tirgū visā pasaulē. Tādējādi karš Ukrainā būtiski ietekmēja šo preču eksportu, palielinot to cenu globālajos tirgos. Savukārt, ļoti straujš gāzes cenu lēciens būtiski ietekmēja minerālmēslu cenu, kas tiešā veidā ietekmēja pārtikas ražošanas izmaksas. Pieaugusī gāzes cena būtiski ietekmēja elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifus, tādējādi palielinot ražošanas izmaksas pārtikas ražotājiem, kā arī izmaksas mazumtirgotājiem.

Tomēr gāzes un naftas cenas jau ir būtiski samazinājušās kopš kara sākuma. Neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē kopš pērnā gada novembra uzrāda kritumu. Salīdzinājumā ar vidējo pārtikas cenu inflāciju eirozonā pārtikas cenu kāpums Latvijā ir būtiski augstāks. Lai arī dati par maiju vēl nav pieejami, tomēr aprīļa dati rāda, ka pārtikas gada inflācija eirozonā bija 15,0%, bet Latvijā – 20,4%. Ņemot vērā energoresursu, neapstrādātās pārtikas cenu dinamiku pasaules tirgos, kā arī pārtikas cenu tendences citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pašreiz pastāv visi priekšnosacījumi pārtikas cenu samazinājumam arī Latvijā.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro