FM: Preču eksportā izaugsmi sagaidām gada otrajā pusē
Jaunākie ārējās tirdzniecības dati liecina, ka 2024. gada janvārī Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1640 miljonus eiro, kas bija par 10,0% augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tomēr gada griezumā preču eksportā 10. mēnesi pēc kārtas joprojām vērojams neliels kritums, jo salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri preču eksporta vērtība samazinājās par 1,1%. Pozitīvi, ka eksporta kritums šā gada sākumā bijis būtiski zemāks nekā iepriekšējos mēnešos. Ja preču eksporta vērtība februārī saglabāsies pašreizējā līmenī, tad sagaidāms, ka nākamajā mēnesī preču eksportam gada griezumā būs neliels kāpums.
Tomēr ārējais pieprasījums joprojām saglabājas salīdzinoši vājš, un preču eksporta attīstības perspektīvas ir neskaidras. Jaunākās, šā gada februārī aktualizētās Eiropas Komisijas makroekonomiskās prognozes liecina, ka Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā palielināsies par 0,9%. ES tirgus veido trīs ceturtdaļas no kopējā Latvijas preču eksporta, līdz ar to ekonomiskā aktivitāte mūsu lielākajā eksporta tirgū ir svarīgs indikators, vērtējot turpmāko eksporta attīstību.
Lai arī ekonomiskā izaugsme ES 2024. gadā prognozēta augstāka nekā iepriekšējā gadā, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējām Eiropas Komisijas prognozēm, IKP šim gadam koriģēts uz leju. Tas apliecina, ka augstās inflācijas sekas, kā arī ģeopolitiskie satricinājumi turpina ietekmēt Eiropas ekonomiku. Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka varētu sākt procentu likmju samazinājumu tieši gada otrajā pusē, kas varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz mājsaimniecību un uzņēmēju aktivitāti. Atbilstoši prognozēm ES ekonomikas izaugsme paātrināsies šā gada otrajā pusē.
Vērtējot aktuālākos ES ekonomikas konfidences rādītājus, jāsecina, ka tie saglabājas zemā līmenī un ES ekonomikas sentimenta indikatora vērtība kopš 2022. gada jūlija atrodas zem 100 punktiem. Uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti ir pesimistisks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas ir īpaši svarīgas tieši Latvijas eksportētājiem.
Līdz ar to var secināt, ka Latvijas preču eksports šā gada pirmajā ceturksnī būs tuvu pērnā gada pirmā ceturkšņa līmenim, bet, sākot ar otro ceturksni, ir sagaidāms neliels eksports pieaugums, galvenokārt pērnā gada zemās bāzes dēļ. Savukārt 2024. gada otrajā pusē preču eksporta pieaugumam vajadzētu paātrināties.
Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, jāsecina, ka joprojām lielākajā daļā preču eksporta grupās vērojams kritums. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica minerālproduktu eksporta kritums par 12,4%, tādējādi izskaidrojot 1,6 procentpunktus no kopējā samazinājuma. Minerālproduktu eksporta kritumu noteica gāzes reeksporta samazinājums par 30,6% uz ES dalībvalstīm.
Būtisks eksporta kritums bija fiksēts arī mehānismiem un elektroiekārtām, kopumā par 7,5%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri. Eksporta struktūra šajā preču grupā ir ļoti sadrumstalota, tomēr kritums tika fiksēts pārsvarā elektoaparatūrai un citām elektroiekārtām.
Vienlaicīgi pozitīvi vērtējams lauksaimniecības un pārtikas eksporta preču pieaugums. par 6,0% salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri. Savukārt, augstāks farmaceitisko produktu, ēterisko eļļu un citu ķīmisko rūpniecības produkcijas eksports veicinājis ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta pieaugumu par 25,0%.
Preču importa kritums šā gada janvārī bija būtiski straujāks nekā preču eksports. Importa vērtība gada griezumā samazinājās par 15,3%, ko, tāpat kā eksportu, negatīvi ietekmēja mazāks minerālproduktu, kā arī mehānismu un elektroiekārtu imports. Preču importam samazinoties straujāk par eksportu, uzlabojās preču ārējās tirdzniecības bilance. Ja 2023. gada janvārī ārējā tirdzniecības bilance bija negatīva, veidojot 230 miljonus eiro, tad šā gada janvārī ārējā tirdzniecības bilance bija ar pārpalikumu 40 miljonu eiro apmērā.