FM: Vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija zemāks nekā prognozēts

Atbilstoši Valsts kases datiem 2023. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts saglabājās 2022. gada līmenī – 1,4 miljardi eiro. Finanšu ministrija ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi un operatīvos Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2023. gada 4. ceturksnī. Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 0,9 miljardi eiro jeb 2,3% no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks, nekā tika prognozēts pagājušā gada oktobrī.

Deficīta samazinājumu pozitīvi ietekmēja mazāki izdevumi atbilstoši EKS metodoloģijai. Tostarp pagājušā gada janvāra energoatbalsta izdevumu pārcelšana uz 2022. gadu un atsevišķu valsts budžeta izdevumu atzīšana par avansa maksājumiem, kas tiks uzskaitīti pēc iegādāto vērtību saņemšanas nevis kā vispārējās valdības izdevumi 2023. gadā. Tāpat pērn tika veiktas mazākas iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā nekā iepriekš tika prognozēts, un mazāk tērēts sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Vienlaikus budžetā vairāk saņemts nenodokļu ieņēmumu (pamatā valsts kapitālsabiedrību dividendes un par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas maksas) un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem salīdzinājumā ar oktobra prognozi.

Atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2023. gada beigās vispārējās valdības parāds bija 17,5 miljardi eiro jeb 43,1% no IKP. Parāda pieaugumu pret IKP par 3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023. gada oktobrī prognozēto līmeni, ietekmēja IKP novērtējuma 2023. gadam izmaiņas, ņemot vērā IKP kritumu 2023. gada 4. ceturksnī. Oficiālie dati par pagājušā gada vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu būs pieejami šā gada aprīlī, kad tiks pabeigti aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem, tai skaitā par vispārējās valdības kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, un CSP iesniegs Eurostat vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju.

Kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,2 miljardiem eiro jeb 8,7%, salīdzinot ar 2022. gadu, un veido 15,5 miljardus eiro. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja nodokļu ieņēmumi. 2023. gadā tie iekasēti 12,6 miljarda eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 1 miljardu eiro jeb 9% augstāki nekā 2022. gadā. Augsts pieauguma temps 2023. gadā vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Pozitīva dinamika darba samaksas fondā sekmēja darbaspēka nodokļu ieņēmumu augstu pieauguma tempu visa gada griezumā. Tādējādi sociālās iemaksas pērn veidoja 4 miljardus eiro, pieaugot par 357,4 miljoniem eiro jeb 9,7%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija 2,5 miljardi eiro – par 238,3 miljoniem eiro jeb 10,5% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 3,9 miljardus eiro, pieaugot par 320,8 miljoniem eiro jeb 9%. Straujais PVN ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā pērnā gada vidējo inflāciju 8,9% apmērā. Augstās energoresursu cenas veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē gada sākumā. Savukārt ar uzņēmumu sadalāmās peļņas apmēra pieaugumu, tai skaitā lielākajos valsts uzņēmumos, saistāms straujais uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu kāpums 2023. gadā par 166,1 miljonu eiro jeb 43,8%. Lielākās šā nodokļa iemaksas vērojamas enerģētikas, mežsaimniecības, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozarēs.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 1,1 miljarda eiro apmērā 2023. gadā iekasēti par 219,2 miljoniem eiro jeb 25,9% vairāk nekā gadu iepriekš. To veicināja 2023. gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi. AS “Latvenergo” 2023. gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Jāatzīmē arī 2023. gada novembrī AS “Latvenergo” budžetā papildus iemaksātie 18,5 miljoni eiro elektroenerģijas sadales tarifu samazinājuma kompensācijām. Arī AS “Latvijas valsts meži” 2023. gada jūnijā dividendēs iemaksāja 162,5 miljonus eiro jeb par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Valsts nodevās 2023. gadā iekasēts par 48,8 miljoniem eiro jeb 29% vairāk nekā pirms gada, tostarp valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 44,4 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā pērn. Savukārt, procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem 2023. gadā pieauguši par 62,7 miljoniem eiro, kas saistāms ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai. Tās rezultātā, sākot ar 2022. gada 21. jūliju, tika veikta procentu likmju vairākkārtēja paaugstināšana.

Pagājušā gada decembrī kopbudžeta izdevumi kāpa par 12,8% salīdzinājumā ar decembri pirms gada un par 71% salīdzinājumā ar novembri. 2023. gadā kopā tie sasniedza 16,9 miljardu eiro apmēru, kas ir par 1,2 miljardiem eiro jeb 7,9% vairāk nekā 2022. gadā. Izdevumu apjomam turpinot kāpt gan valsts speciālajā budžetā, gan pašvaldību budžetā, bilances šajos budžeta līmeņos strauji samazinājās. Savukārt valsts pamatbudžetā 2023. gads noslēgts ar ievērojami zemāku deficītu 1,5 miljardu eiro apmērā, kas bija par 331,5 miljoniem eiro mazāks nekā gadu iepriekš. Tas pamatā skaidrojams ar 2022. gadā veiktajiem izdevumiem stratēģisko gāzes rezervju nodrošināšanai 430,4 miljonu eiro apmērā, kā arī ar būtiski zemākiem valdības tēriņiem 2023. gadā Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai. Taču ievērojami lielāks ES fondu finansējuma izlietojums 2023. gadā atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu kāpumā.

Valsts pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 2023. gadā 3,8 miljardu eiro apmērā pieauga par 173,9 miljoniem eiro jeb 4,8%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem pamatbudžeta izdevumiem ES fondu līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei. Kopumā 2023. gadā valsts pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju izdevumi ES fondu projektu īstenošanai 1,2 miljardu eiro apmērā auguši teju par trešdaļu jeb par 327,8 miljoniem eiro, kamēr izdevumi pamatfunkciju veikšanai 2,6 miljardu eiro apmērā bijuši par 153,9 miljoniem eiro jeb 5,7% mazāki nekā gadu iepriekš.

Pamatbudžeta kapitālie izdevumi 2023. gadā bija viens miljards – par 155 miljoniem eiro jeb 18% lielāki nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) auguši par 181,6 miljoniem eiro jeb 27,4%, 2023. gada janvārī novirzot 20,7 miljonus eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā un 63,7 miljonus eiro VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzīto projektu īstenošanai. Par 53,4 miljoniem eiro vairāk tērēti sakaru un datortehnikas iegādei, rekonstrukciju un būvniecības projektiem aizsardzības resorā, un par 15,7 miljoniem eiro lielāki izdevumi transportlīdzekļu iegādei bijuši iekšlietu resorā. Lielāko daļu pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieauguma veidoja pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai satiksmes nozarē, kur investēts par 93,7 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

  1. gadā būtiski pieauguši valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai, kas 1,6 miljardu eiro apmērā bija par 212,5 miljoniem eiro jeb 15,2% augstāki nekā gadu iepriekš. To veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī kopumā no 500 eiro līdz 620 eiro ar 2023. gada 1. janvāri, kā arī atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem.

Savukārt, valsts pamatbudžeta sociāla rakstura izdevumi 2023. gadā sarukuši par 111,5 miljoniem eiro jeb 14,9%. Izdevumu kritums skaidrojams ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022. gadā, kad tika izmaksāti vienreizējie pabalsti ģimenēm un senioriem energoresursu cenu pieauguma negatīvo efektu kompensācijai. Tāpat par 117,8 miljoniem eiro jeb 8,2% sarukuši pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas skaidrojams ar augstiem tēriņiem gāzes rezervju iegādei 2022. gada septembrī un oktobrī.

Valsts speciālajā budžetā, izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem sasniedzot teju 4 miljardus eiro, 2023. gadā vērojams izdevumu kāpums par 395,6 miljoniem eiro jeb 11,1%. Ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju, par 343,9 miljoniem eiro jeb 14% auguši izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 32,7 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki izdevumi invaliditātes pensijām. Jāatzīmē, ka izdevumi slimības pabalstiem 2023. gadā bijuši par 27,3 miljoniem eiro jeb 7,6% mazāki nekā pirms gada. Pozitīvi vērtējams straujais slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 25% salīdzinājumā ar 2022. gadu, kas saistāms ar plašo Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību gadu iepriekš. Taču, ja salīdzina ar 2019. gada (pirms pandēmijas), tad slimības pabalstu saņēmēju skaits 2023. gadā joprojām ir par 22% augstāks. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2023. gadā 156,1 miljona eiro apmērā pieauguši par 13,7 miljoniem eiro jeb 9,6%, jo pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensēja lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. Kopumā valsts speciālajā budžetā, lai gan vērojams pārpalikums 251,4 miljonu eiro apmērā, bilance, salīdzinot ar 2022. gadu, ir pasliktinājusies par 92,1 miljonu eiro.

Pašvaldību budžetā 2023. gads noslēgts ar deficītu 156 miljonu eiro apmērā, kas ir bilances pasliktinājums par 218,9 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 62,9 miljonu eiro pārpalikumu 2022. gadā. Neskatoties uz ieņēmumu kāpumu par 229,7 miljoniem eiro jeb 7,1%, izdevumi pašvaldību budžetā 2023. gadā pieauga ievērojami straujāk. Salīdzinot ar 2022. gadu, izdevumi bijuši par 448,6 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki, kas ir straujākais pieaugums starp budžeta līmeņiem. Pieaugums vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās, tostarp lielākais kāpums bijis izdevumiem atlīdzībai, kas 1,7 miljardu eiro apmērā bija par 234,7 miljoniem eiro jeb 16,4% augstāki nekā 2022. gadā. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam. Tāpat cenu kāpuma ietekmē pašvaldību budžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem 2023. gadā bija 832,5 miljoni eiro – par 112,9 miljoniem eiro jeb 15,7% lielāki nekā 2022. gadā. Tā pašvaldībās ievērojami vairāk tērēts par siltumenerģiju, ēdināšanu, kā arī par nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanu. Arī pašvaldību budžeta sociāla rakstura maksājumiem vērojams straujš izdevumu kāpums. Par 23,7 miljoniem eiro jeb 12% salīdzinājumā ar 2022. gadu izdevumi pieauga mājokļa pabalstiem, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Vairāk tērēts arī samaksai par aprūpi mājās un samaksai par sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem. Savukārt, kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā 573,6 miljonu eiro apmērā 2023. gadā auguši vien par 2,5% jeb 13,9 miljoniem eiro. Mazāk nekā pērn tērēts būvniecības projektiem un transporta būvēm, savukārt kapitālā remonta un rekonstrukciju projektiem izdots teju par 30 miljoniem eiro vairāk.

Izdevumi atbalsta pasākumiem kopbudžetā 2023. gadā bijuši būtiski zemākā apmērā nekā gadu iepriekš un no 2023. gadā plānotajiem 854,8 miljoniem eiro izlietoti 599 miljoni eiro, tostarp energoatbalstam 454,4 miljoni eiro. Nozīmīgu daļu no energoatbalsta šogad veido siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, savukārt 2023. gadā izmaksātie sociālie pabalsti bija mērķētāki un tika piešķirti atkarībā no ienākumu līmeņa. Izdevumi atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai 2023. gadā bija būtiski samazinājušies – izlietoti 76,8 miljoni eiro no 2023. gadā plānotajiem 100,8 miljoniem eiro. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam 2023. gadā izlietoti 67,9 miljoni eiro no plānotajiem 102 miljoniem eiro.

2023. gadā, noslēdzoties 2014.-2020. gada plānošanas periodam, veikti maksājumi 870 miljoni eiro Kohēzijas politikas ietvaros realizētos projektos, kas ir 96,8% no budžetā plānotā izdevumu apjoma. Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 168,1 miljona eiro apmērā. RailBaltica izdevumi 2023. gadā no valsts pamatbudžeta pieauguši vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar 2022. gadu, sasniedzot 161 miljonu eiro un sagaidāms, ka izdevumu apjoms šim projektam turpinās pieaugt arī turpmākajos gados.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro