Gads kopš kara sākuma: pat jauniešu vidū sabiedrība ir sadalīta pēc valodas

Kopš kara sākuma Ukrainā ir pagājis gandrīz gads, un šis laiks ir licis mums kā sabiedrībai uzdot daudzus svarīgus jautājumus – vai ir pieņemami klusēt vai arī ikvienam ir jāiezīmē sava pozīcija? Vai ir jāturpina uzturēt saziņu ar tiem, ar kuriem mums ir atšķirīgi viedokļi? Un cik lielā mērā mēs esam gatavi aizstāvēt savus principus? “Šajos jautājumos mēs vērojam būtiskas atšķirības starp latviešiem un krieviski runājošajiem. Piemēram, 40% latviešu uzskata, ka influenceriem kā publiskām personībām bija jāiezīmē sava pozīcija jau brīdī, kad karš bija tikko sācies. Savukārt starp krieviski runājošajiem šāds viedoklis ir tikai 29%. Ir vērojamas arī būtiskas atšķirības uzvedībā,” komentē Latvijas universitātes pasniedzēja, doktorante un komunikācijas speciāliste Marija Vorkule.

Pētījuma dati liecina, ka latvieši biežāk norādīja to, ka influenceriem ir jāiezīmē sava pozīcija tādā principiālā jautājumā, kuru Ukrainā karojošo pusi viņi atbalsta. Krieviski runājošo vidū tādu bija par 11% mazāk – 29% pret 40%.

Turklāt neatkarīgi no valodas, jo vecāks ir cilvēks, jo prasīgās viņš ir: starp cilvēkiem vecumā no 18-24 gadiem šim apgalvojumam piekrita 29%, starp tiem, kuriem ir no 25 līdz 29 gadiem – 39%, bet starp 30-35 gadus veciem – 40%.

Kas notika, ja influenceris neatklāja savu pozīciju šajā jautājumā? Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņi nepārtrauca sekot un ka viņu attieksme pret šo influenceru nemainījās (44%), turklāt starp latviešiem tādu bija 39%, bet starp krieviski runājošajiem – 54%. Vēl 13% neko nedarīja, bet viņu domas par šo digitālā satura autoru pasliktinājās. “Tikai 7% Latvijas iedzīvotāju principiāli pārtrauca sekot influenceriem, kuri neiezīmēja savu pozīciju par karu. Un kaut arī šis skaitlis nav liels, ir vērojama interesanta tendence – latviski runājošajā auditorijā sekot pārtrauca 9%, bet krieviski runājošajā – 3%. Un tāpat, jo vecāks ir cilvēks, jo viņam šajā jautājumā bija kategoriskāka pozīcija,” komentē Latvijas universitātes pasniedzēja.

Taču jaunieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem nav īpaši aktīvi gatavi rīkoties, pat tad, ja nepiekrīt influencera pozīcijai. “Pēc pētījuma rezultātiem mēs redzam, ka 40% Latvijas jauniešu pārtrauktu sekot, ja nepiekristu influencera pozīcijai, taču, izrādījās, ka pasīvu lietotāju ir vairāk: 30% neko nedarīja un apgalvo, ka šis fakts nekādi neietekmēja viņu attieksmi pret blogeri, bet vēl 19% neko nedarīja, kaut arī viņu attieksme pasliktinājās. Tikai 2% respondentu attiecīgi uzrakstīja influencerim personiski, lai mainītu viņa viedokli, vai arī uzdeva jautājumu publiski (komentāros). Starp krieviski runājošajiem pasīvu cilvēku bija vēl vairāk: 58% neko darīja un tikai 31% pārtrauca sekot. Salīdzinājumam – latviešu vidū sekot pārtrauca gandrīz puse (46%),” skaidro M. Vorkule.

Iepriekš ir izskanējuši satraucoši pētījumu dati, kas liecina, ka daļa valsts iedzīvotāju nevēlas izteikt savu viedokli par politiskiem jautājumiem. No jauniem cilvēkiem varētu gaidīt lielāku apņēmību, taču mēs redzam, ka Latvijas krieviski runājošie jaunieši nesteidzas “izdarīt straujas kustības”. “Daudzi ieņem nogaidošu pozīciju, nesteidz uzbrukt komentāros, pārtraukt sekot vai pieprasīt izteikt savu pozīciju. Pēc socioloģisko pētījumu rezultātiem mēs redzam, ka absolūtais vairākums krieviski runājošu jauniešu nosoda Krieviju un atbalsta Ukrainu. Kādēļ tad viņi ir tik atturīgi? Es to skaidroju ar faktu, ka daudzi krieviski runājošie ir saskārušies un joprojām saskaras ar nopietniem konfliktiem ar gados vecākiem radiniekiem un paziņām, kuri atbalsta Krieviju, un viņiem ir arī iespēja un interese par Krievijas avotu (tostarp blogeru) piedāvāto informāciju. Rezultātā viņi ir daudz tolerantāki pret tiem, kuri ir nolēmuši paklusēt, un tiem, kuru pozīcijai nepiekrīt,” skaidro komunikācijas speciāliste.

Šā gada janvārī veiktais pētījums arī atklāja, ka Latvijas iedzīvotājiem nav raksturīgi iesaistīties aktīvās diskusijās komentāros vai arī rakstīt personiskas ziņas ar mērķi noskaidrot vai mainīt kāda pozīciju – šādi ir rīkojušies tikai 2-4% respondenti. Pārējie vai nu klusējot pārtrauca sekot, vai arī turpināja sekot influencerim, noklusējot savu viedokli.