Ģenerālprokuratūras iepirkums rada sankciju risku

Latvijas Republikas prokuratūra ir iepirkusi tādas videonovērošanas kameras, kas neatbilst valsts drošības iestāžu rekomendācijām. Turklāt problēmas var rasties finanšu iestādēm, kas apkalpojušas darījumus, jo abi ražotāji atrodas Amerikas Savienoto Valstu sankciju sarakstā. Tā secinājusi Ārlietu ministrija.

Ziņas par aizdomīgajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem prokuratūrā publiskoja trauksmes cēlājs, visticamāk, cilvēks no sistēmas iekšienes.

Bīstami finanšu iestādēm

Gada sākumā divos atsevišķos iepirkumos iegādātas novērošanas kameras prokuratūras ēku aprīkošanai: 35 kameras centrālajai mājai Kalpaka bulvārī un 164 kameras otrai ēkai – Aspazijas bulvārī. Summas kopumā nav lielas – 20,5 tūkstoši eiro firmai Eiroparks un 16,8 tūkstoši firmai Hansab.

Problēmu trauksmes cēlājs saskatīja konkursa specifikācijā. Piegādāt prasīts konkrēta ražotāja un konkrēta modeļa kameras ļoti īsos termiņos. Turklāt atklājies, ka šie ražotāji – Dahua Technology un Hikvision – abi atrodas ASV sankciju sarakstos par saistību ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Valdība šīs tehnoloģiju kompānijas iesaistījusi minoritāšu izspiegošanā.

Tālāk trauksmes cēlāja iegūtā informācija virzīta caur Latvijas Juristu apvienību, sasniedzot arī Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Viņš attiecīgi uzdevis atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm veikt pārbaudes.

Viss, kas attiecas uz stratēģisko partneri un sankcijām, Latvijas valdībā izraisa paaugstinātu stresu, un tam ir pamats arī šajā gadījumā. Konkrētās sankcijas formāli nav saistošas Latvijai, taču var radīt problēmas finanšu iestādēm, kas apkalpojušas darījumus – bankām un Valsts kasei, kurā prokuratūrai ir konts. Tas izriet no Ārlietu ministrijas sniegtā skaidrojuma Neatkarīgajai.

Sankcijas «var būt saistošas»

Konkrētajā gadījumā regulējumu noteic divi normatīvie akti: Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi. Var būt situācijas, kad Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO vai Eiropas Savienības vienas dalībvalsts noteiktas sankcijas tieši vai netieši ietekmē arī citas dalībvalstis. Attiecinot konkrētas normas uz konkrēto sankciju sarakstu, Ārlietu ministrija nāk pie slēdziena: «Neatkarīgās norādītajā dokumentā minētas ASV Komercdepartamenta (US Department of Commerce) sankcijas, uz kurām attiecināmas minētās tiesību aktu normas. Līdz ar to finanšu iestāde (banka) šādu minēto sankciju gadījumā ir tiesīga atbilstoši noteiktajiem kritērijiem pieņemt lēmumu, vai minētās sankcijas uz konkrēto darījumu ir attiecināmas un ievērojamas, t.i., vai uz darījumu vai klientu paredzami ierobežojumi. Līdz ar to atbilde ir, ka minētās sankcijas Latvijai nav tieši saistošas, taču var būt saistošas, piemēram, finanšu iestādei, ja tā konstatē, ka šādu sankciju neievērošanas gadījumā var iestāties būtiska ietekme uz attiecīgo iestādi vai finanšu un kapitāla tirgu.»

Drošības dienests saskaņojis

Latvijas Republikas prokuratūra, iepērkot uzņēmumu, kas pakļauti ASV sankcijām, tehnoloģijas, potenciālas problēmas radījusi ne tik daudz sev, kā finanšu iestādēm, kas piedalījušās darījumos. Noslēdzot līgumus, prokuratūra apzinājusies, ka, iespējams, rīkojas pretrunā valsts drošības iestāžu vispārējiem ieteikumiem attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem. Viens no rekomendāciju punktiem skaidri noteic, ka valsts un pašvaldību iepirkumos Ķīnas ražojumiem nevajadzētu dod priekšroku: «Vērtējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumus, nedot priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru izcelsmes vai mītnes valstīm ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību un to dalībvalstīm (piemēram, Krievijai, Ķīnai, Ziemeļkorejai, Irānai).» Prokuratūra nav vienīgā, kas šo rekomendāciju pārkāpj. Neatkarīgā nesen rakstīja, ka Latvijas iekšlietu resorā visa lietvedība jau gadiem tiek kārtota datorprogrammā ДоксВижн, kas izstrādāta Krievijā Kremļa vajadzībām.

Apzinoties, ka iecerētais iepirkums ir pretrunā rekomendācijām, prokuratūra konsultējusies ar Valsts drošības dienesta darbinieku, turklāt divas reizes, un tas atzinis, ka «būtisku iebildumu nav». Tagad – pretēji premjera birojam, juristu biedrībai un arī Ārlietu ministrijai – Ģenerālprokuratūra uzskata, ka ar tās iepirkumiem viss ir pilnīgā kārtībā un jautājumi par tiem ir «nekorekti, nesaprotami un nepamatoti».

Foto: F64