Ģenerālprokurors par arestētās mantas pārņemšanu no Meroni: Jūs varat atdot to, kā jums nav?

Neraugoties uz to, ka ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš Rīgas apgabaltiesa atcēlusi bijušo Šveices advokātu Rūdolfu Meroni no t.s Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldīšanas un uzlikusi par pienākumu viņam nodot to glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, arestētā manta no Meroni šī gada un divu mēnešu laikā nav pārņemta. Kā intervijā “Neatkarīgajai” atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns, Meroni nevar atdot to, kā viņam nav.

Viņš atzina, ka pie Meroni lietas blakus nav stāvējis. “Neesmu pat šķirstījis to lietu. Es nevaru jums atbildēt. Bet, ja mēs runājam par aktīviem, par firmām, kas Latvijā nav reģistrētas – nu, piedodiet, nevar Latvijā kaut ko arestēt, par to nedarot zināmu ārpus Latvijas. Meroni, cik es zinu, viņš kā bija [Aivara] Lemberga laikā, gan pēc tam turpināja pildīt [šajās firmās] direktora pienākumus, un punkts. Bet par atbildību vai vainīgumu jāskatās regulējums. Jābūt attiecīgajam tiesiskajam pamatam, lai korekti nodrošinātu pieņemto lēmumu izpildi. Mēs jau varam pieņemt jebkādus lēmumus, bet ir jānodrošina, lai tas lēmums būtu izpildāms,” sacīja Stukāns.

“Situācijā, kad mantai uzlikts arests, kad nonāk līdz tai izpildei un tiek konstatēts, ka attiecīgā priekšmeta vai mantas, vai tiesību nav, tad ar to viss arī beidzas. Tad gan var lemt par jautājumu, kur tas viss palika. Ja runājam par uzņēmumu vai tā akciju, vai patiesā labuma tiesību arestēšanu ne tikai Latvijā – tas ir ļoti tāds teorētisks, kā saka, pieņēmums. Uzņēmums ir dzīvs. Uzņēmums strādā. Ja mēs neļaujam uzņēmumam strādāt, tad tas bankrotē, izbeidz savu eksistenci. Mēs nevaram uzlikt par pienākumu uzturēt uzņēmumu, kamēr tiesas ilgstoši nevar izlemt par vainīgumu. Uzņēmums ir dzīvs organisms. Tas darbojas, un var gadīties tā, ka uz tiesas nolēmuma pieņemšanas vai izpildes brīdi uzņēmums vairs nepastāv. Par aktīvu pārvaldīšanu vairākas reizes ir iniciēta diskusija Tieslietu ministrijā. Diemžēl līdz šodienai nav Latvijas likumos regulējuma, kā pārvaldīt akcijas vai tiesības uzņēmumos, kuri ir iesaistīti kriminālprocesā,” vienlaikus atzina ģenerālprokurors.

Kā zināms, pērn 17. augustā Rīgas apgabaltiesa atcēla Meroni no kriminālprocesā arestētās mantas glabāšanas, par pamatu minot kriminālprocesu pret pašu Meroni par viņam uzticētās mantas iespējamu izšķērdēšanu.

Neraugoties uz to, ka ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš tiesas lēmuma, Nodrošinājuma valsts aģentūrai joprojām nav izdevies pārņemt arestēto mantu.

Par sekojošo situāciju jau iepriekš brīdināja politiķis Aivars Lembergs, skaidrojot, ka, pirmkārt, visu apgrūtina fakts, ka arestēta manta nemaz nav arestēta: “Prokurora lēmums par aresta uzlikšanu mantai 2007. gadā pieņemts Latvijā. Lai šis lēmums stātos spēkā ārzemēs, pamatojoties uz Latvijas prokurora lūgumu, attiecīgās valsts kompetentai valsts iestādei vai amatpersonai bija jāpieņem lēmums, ka Latvijā pieņemtais lēmums par mantas arestu stājas spēkā attiecīgajā valstī. Šo pienākumu ne Latvijas Ģenerālprokuratūra, ne tiesa nav izpildījusi līdz pat šim brīdim. Šī 13 gadus tiesiski absolūti nenormālā situācija varēja pastāvēt tikai tāpēc, ka Meroni nelikumīgo darbību piesedza Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss, ar kuru Meroni skaņoja visas savas blēdības.”