Ministrs Kaspars Gerhards: “Ir paveikts apjomīgs darbs, īstenojot Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsta programmu. Esam panākuši to, ka šobrīd kapitālsabiedrības statuss piešķirts jau 11 uzņēmumiem, ir noslēgti 13 līgumi par ieguldījumu veikšanu 3,7 milj. euro apmērā, kā arī līdz 2019. gadam plānots izveidot vairāk nekā 100 jaunas darbavietas.”
Ministrs sniedza ieskatu arī par VARAM izstrādātajiem normatīvo aktu grozījumiem, kas attiecināmi uz Latgales un Rēzeknes speciālajām ekonomiskajām zonām. Proti, ir paredzēts papildināt normatīvos aktus ar iespēju iekļaut tiešo nodokļu atvieglojumus par ilgtermiņa ieguldījumiem vai paredzamajām algu izmaksām.
“Līdz ar to varu teikt, ka VARAM ir paveicis apjomīgu darbu salīdzinoši īsā laika posmā, lai nodrošinātu pašvaldībām pieejamu atbalsta mehānismu izaugsmes un reģionālās attīstības veicināšanai. Šobrīd ir vitāli svarīgi, lai ikviena pašvaldība iesaistītos un spētu saskatīt veidus, kā pārdomāti un tālredzīgi šīs iespējas izmantot. Jo vairāk pašvaldības iesaistīsies un izmantos šo atbalsta mehānismu, jo vairāk darbavietas kopīgiem spēkiem mēs spēsim radīt. Kā arī ne mazāk svarīgi ir tas, ka ar šo programmu iespējams atjaunot arvien vairāk degradēto teritoriju, veidojot uzņēmējdarbībai draudzīgu un pieejamu vidi. Tur, kur būs pieejams darbs, tur arī būs iedzīvotāji,” uzsvēra ministrs K.Gerhards.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits sniedza plašāku un detalizētāku ieskatu par Latgales plānu, tai skaitā VARAM pārraudzībā esošo Eiropas Savienības fondu aktivitāšu ieviešanas aktualitātēm un specifiskā atbalsta mērķa Nr. 5.6.2 projektu ieviešanas progresu Latgales programmas ietvaros.
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē tika diskutēts par vairākiem Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām aktuāliem jautājumiem, tai skaitā par Latgales programmas 2010.-2019. gadam 8.pielikuma “Projekti Latgalē un Alūksnes novadā” apstiprināšanu, par Latvijas simtgades aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” Latgales reģionā, par grozījumiem Latgales plānošanas reģiona 2018.gada budžetā, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem.
Tika arī uzsvērts, ka no VARAM puses īpaša uzmanība pievērsta tieši Latgales reģiona izaugsmes veicināšanai, lai mazinātu reģionālās atšķirības valstī. 2018.gada 18.septembra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021. gadam, kas ietver plašākus un pieejamākus atbalsta mehānismus Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, kas ir viena no lielākajām Austrumeiropā. Un jau šobrīd uzņēmēji var saņemt valsts atbalstu, tai skaitā uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļu atlaides kopumā līdz pat 80% apmērā.
Arī citos reģionos tiek realizēti vairāki projekti – kopā visos Latvijas reģionos uzņēmējdarbības infrastruktūrai ir apstiprināti vai vēl vērtēšanā projekti par gandrīz 200 milj. EUR ar plānoto 5000 jaunu darba vietu izveidi un vairāk kā 300 milj. EUR piesaistītājām investīcijām. Daļa no šiem plāniem jau ir realizēta – šobrīd pabeigti vairāki projekti un ir jau pirmie sasniegtie rezultāti – izveidotas 733 jaunas darba vietas un piesaistīti 90 milj. EUR privāto investīciju.
Sanāksmes sākumā ministram Kasparam Gerhardam tika pasniegts augstākais Latgales plānošanas reģiona apbalvojums – Atzinības raksts par nozīmīgu ilgstošu ieguldījumu Latgales reģiona attīstībā, par atbalstu Rīcības plāna Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei izstrādei un realizācijai. Augstāko atzinības rakstu ministram pasniedza Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne. Saņemot atzinības rakstu, K.Gerhards izteica pateicību Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem: “Esmu gandarīts, ka vairāku gadu garumā mēs esam kopīgiem spēkiem spējuši paveikt tik daudz Latgales reģiona izaugsmes veicināšanai. Neapšaubāmi Latgales reģions ir visstraujāk augošais reģions – un tas nebūtu bijis iespējams, ja Latgalē nestrādātu tik profesionāli cilvēki, kas savu darbu veic atbildīgi, pārdomāti un tālredzīgi. Taču visvairāk mani priecē tas, ka Latgalē cilvēki savā darbā iegulda arī savu sirdi un dvēseli, rūpējoties kā par pašu reģionu un tā iedzīvotāju labklājību, tā arī par kultūras saglabāšanu.”
Kopsapulcē piedalījās visu Latgales reģiona pašvaldību vadības pārstāvji, tai skaitā no Daugavpils pilsētas domes, Rēzeknes pilsētas domes, Aglonas novada domes, Baltinavas novada domes, Krāslavas novada domes, Līvānu novada domes, Viļakas novada domes, Viļānu novada domes, Zilupes novada domes, kā arī citām pašvaldībām.
Foto: F64