Ģirģens ļoti grib kontrolēt vēl kaut ko

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas tikt pie lielākām pilnvarām savam resoram. Vispirms bija ideja par to, ka robežsargi varētu paturēt savā pārziņā uz zaļās robežas konstatēto kontrabandas gadījumu izmeklēšanu – muita pateica nē. Tad ministrs izdomāja, ka valsts robežu darba apvienošanas kārtībā varētu sargāt karavīri, un Aizsardzības ministrija pateica – nē. Tagad ministrs nācis klajā ar jaunu ierosinājumu, proti, pārņemt izmeklēšanu pret VID amatpersonām.

Kamēr šī ideja vēl nav pilnvērtīgi apspriesta iesaistīto ministriju augstākās ierēdniecības un politiskās vadības līmenī, Iekšlietu ministrija neplātās, ka tās juristi jau sacer attiecīgus likumdošanas priekšlikumus. Vienīgais rakstiskais avots, kurā ministrs Ģirģens izklāsta šo priekšlikumu, ir avīze Diena. Taču ministrijas preses dienestā arī Neatkarīgajai mutiski apstiprina šādas ieceres pastāvēšanu. Detalizētāka informācija gan nav pieejama, jo savu preses padomnieku ministrs nesen atlaidis, bet pats nedēļas nogalē atradās Helsinkos Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksmē. Turklāt ideja vēl esot pārāk svaiga.

Gribēt var visu ko

Ģirģena vēlme kontrolēt citu resoru iestāžu darbu gan nebūs noteicošā. Ja pārējie kolēģi, premjeru Krišjāni Kariņu ieskaitot, nepiekritīs, VID darbinieku uzraudzīšanu iekšlietu resors nepārņems. Zīmīgi, ka šī ir jau trešā reize, kad neilgā laika posmā Iekšlietu ministrija pauž vēlmi uzņemties kādas citas ministrijas pienākumus.

Vispirms Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāde – Valsts robežsardze – nāca klajā ar ideju, ka tos kontrabandas gadījumus, kas tiek atklāti uz zaļās robežas, varētu vairs neatdot izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldei, bet izmeklēt pati. Tātad paņemt finanšu resoram šo funkciju daļēji nost. Nu, piemēram, aptur Daugavā plostu ar cigaretēm, un izmeklē to no sākuma līdz beigām, līdz aizdomās turamos nodod tiesai. Argumentācija, kādēļ jāmaina pašreizējā kārtība ar kontrabandas lietu piekritību muitai, īsti nebija skaidra. It kā resursu taupīšana – lai izmeklētājiem no Rīgas nav jābrauc formēt lietas uz pierobežu. Taču muita pateica skaidru nē šai idejai. Informācijai par kontrabandu jāsaplūst vienuviet, un attiecīgi arī cīņa pret to jākoordinē vienam dienestam. «Bet gribēt viņi var visu ko,» tā Neatkarīgajai robežsargu vēlmes komentēja vadošs VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieks kriminālizlūkošanas vadībā Guntis Bērziņš. Un pašlaik šis ierosinājums ir atmests kā nederīgs. Arī pats Sandis Ģirģens nule atzinis, ka neredz nepieciešamību piešķirt šādu funkciju robežsardzei.

Ar Pabriku arī nesanāca

Kad ar muitu nekas nesanāca, iekšlietu ministrs nāca klajā ar nākamo ideju. Ka Aizsardzības ministrija varētu piešķirt bariņu karavīru austrumu robežas sargāšanai, kam it kā nepietiekot resursu. Taču Aizsardzības ministrija neko negrasās piešķirt. Kā paskaidroja ministrs Artis Pabriks – armija nav nekāds darbaspēka nomas kantoris. Un starp abiem ministriem pēc šādas vārdu pārmīšanas valda ja ne saspīlētas, tad visādā ziņā vēsas attiecības.

Nule Ģirģens nācis ar trešo funkciju reformēšanas ideju, šoreiz atkal pievēršoties finanšu resoram. Ierosinājuma būtība ir izmeklēt lietas pret Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem. Pašlaik melnās avis VID iekšienē izķer VID Iekšējās drošības pārvalde. Sandis Ģirģens vēlas, lai ar to nodarbotos viņa tiešā pakļautībā esošais Iekšējās drošības birojs. Tā ir iestāde, kas izmeklē citu iekšlietu resora iestāžu darbinieku noziegumus. Nu, piemēram, atmasko ugunsdzēsējus – kokaīna tirgotājus.

Spiegot sievu ir aizliegts

Vai Iekšējās drošības birojs būtu lielāks bieds negodīgiem VID darbiniekiem par Iekšējās drošības pārvaldi? Zināt nevar. Savs vārds te noteikti sakāms Finanšu ministrijai. Taču pagaidām funkciju pārdale nav apspriesta. Tā Neatkarīgajai vēsta preses dienests:

«Korupcijas mazināšanas jautājumi Valsts ieņēmumu dienestā vienmēr ir bijuši aktuāli un neviennozīmīgi vērtēti, jo VID skaitliski ir ļoti liela valsts pārvaldes iestāde (ar ~4000 nodarbināto darbinieku). Arī šobrīd tiek vērtētas iespējas, kā padarīt VID Iekšējās drošības pārvaldes darbu efektīvāku. Vienlaikus jānorāda, ka pagaidām konkrētas diskusijas par izmeklēšanas funkciju integrēšanu citās iestādēs ar finanšu ministru nav notikušas.»

Pārkāpumi, ko pieļauj darbinieki, un noziegumi, ko viņi pastrādā, katrā valsts iestādē ir atšķirīgi. Robežsargiem, piemēram, ir hronisks niķis zagt dienesta degvielu. Savukārt VID darbinieki mēdz privātiem nolūkiem izmantot pieeju nodokļu maksātāju datubāzēm – ziņkārības vai kādu nosodāmāku motīvu dēļ. Jebkurā gadījumā – nepamatoti rakāties svešos makos un dzīvēs viņiem ir aizliegts. Pat tad, ja spiegošanas objekts ir paša vīrs vai sieva. VID Iekšējās drošības pārvaldei šādi gadījumi jānovērš.

Foto: F64