Ģirģens: Nākas izmantot neordināras metodes
Par ugunsdzēsēju auto zibakciju pie valdības nama, par budžeta strīdiem, par Iekšlietu un Tieslietu ministrijas apvienošanu Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu.
– Vecas ugunsdzēsēju automašīnas pie Ministru kabineta ēkas, protestējot pret nepietiekamu budžeta līdzekļu atvēlēšanu ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Ko gribējāt ar to sacīt?
– Tā bija manis organizēta un saskaņota akcija, lai pievērstu sabiedrības un koalīcijas uzmanību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) transporta tehniskajam stāvoklim. Cilvēku dzīvības ir iespējams izglābt, ja VUGD spēj nodrošināt apmācītu, profesionālu un motivētu personālu un ja tā rīcībā ir adekvāta materiāltehniskā bāze.
2019. gadā VUGD rīcībā atrodas 246 speciālie transportlīdzekļi, no kuriem 108 ražoti pirms vairāk nekā 20 gadiem uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Lai izglābtu cilvēka dzīvības dabas katastrofās, ugunsgrēkos, ceļu satiksmes negadījumos, svarīga ir katra sekunde. Reaģēšanas laikam ir jābūt maksimāli ātram. Par kādu ātrumu mēs varam runāt, ja ZIL markas auto maksimālais ātrums ir 70, ne vairāk kā 80 kilometri stundā ar risku vispār neiedarbināt šo transportlīdzekli vai apstāties pusceļā?
Budžeta veidošanas sarunās lūdzu koalīcijas partnerus kopīgi rast finansējumu VUGD speciālo transportlīdzekļu parka atjaunošanai, jo finansējums tam vispār nebija paredzēts. Apaļa nulle. Nesadzirdēja. Tāpēc nācās izmantot neordināras metodes.
TV24 raidījumā Kārtības rullis Rīgas Stradiņa universitātes profesore un bijusī politiķe Ilga Kreituse manu rīcību nodēvēja par savdabīgu un absurdu protestu, kaut gan manā izpratnē viss, ko var darīt valsts un tās iedzīvotāju interesēs, ir attaisnojams. Es nespēlējos ar cilvēku dzīvībām.
Lai kā bijušie un esošie politiķi kritizētu manu rīcību, man ir svarīgs rezultāts. Un tas ir papildu 18,9 miljoni eiro Iekšlietu ministrijas budžetam, ietverot arī finansējuma daļu VUGD speciālo transportlīdzekļu parka atjaunošanai.
– Cik naudas vajadzētu, lai ugunsdzēsēju autoparks varētu normāli strādāt?
– Pilnvērtīgai VUGD transportlīdzekļu autoparka atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami katru gadu 10 miljoni eiro.
– Kāpēc tik liela summa?
– Tāpēc, ka iepriekšējos gados finansējums netika plānots un piešķirts ilgtermiņā, lai varētu harmoniski bez zobu sāpēm un būtiskas ietekmes uz budžetu plānveidīgi sakārtot VUGD autoparku. Ir sakāmvārds, ka skopais maksā divreiz. Tas pats attiecas uz ekipējumu, formām, atalgojumu un infrastruktūras sakārtošanu. Atlikti lēmumi rada zaudējumus un lielākus izdevumus. Kopējais budžeta pieprasījums uz 2020. gadu visām Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm valsts nepārtrauktu funkciju nodrošināšanai bez infrastruktūras būtiskiem uzlabojumiem bija aptuveni 92 miljoni eiro.
Atzīmēšu, ka ugunsdzēsēji savos depo cenšas uzturēt darba vidi no savām mazajām algām, un es noliecu galvu viņu priekšā.
Latvijā vispār ir problēmas ar stratēģisku un ilgtermiņa plānošanu. Viss tiek skatīts viena gada un vidēja termiņa budžeta ietvaros, bet ne tālāk. Tas nav pareizi.
– Ugunsdzēsēji, tāpat policijas darbinieki saņem mazas algas. Taču uz to vienmēr būs atruna, ka arī skolotājiem, medmāsām vajag maksāt. Un visiem nepietiek. Un naudas ir tik, cik ir…
– Mana prioritāte ir dzīvi cilvēki, nevis betona sienas. Man ir svarīgi motivēt un noturēt dienestā darbiniekus. No iepriekš pieminētajiem papildu 18,9 miljoniem eiro 2020. gada budžetā lielāko naudas summas daļu es novirzu darbinieku atalgojumam. Algas pieaugumu izjutīs ievērojams darbinieku skaits ar zemajām darba algām. Būsim reāli. Valdības koalīciju veido piecas politiskās partijas ar dažādām prioritātēm. Es visiem nevaru palīdzēt tūlīt un tagad, bet savu iespēju robežās turpināšu cīnīties par visām iekšlietu sistēmas darbinieku kategorijām. Tāpat arī skolotāju, medicīnas, kultūras darbinieku un citu sfēru darbinieku atalgojuma palielināšana ir atbildīgs, nepieciešams un atbalstāms lēmums arī no Iekšlietu ministrijas viedokļa, jo nacionālās drošības pamatā ir lojāla, patriotiska, apmierināta sabiedrība bez sociālās spriedzes, kas kopā visaptveroši veido spēcīgu Latvijas valsts iekšējo un ārējo drošību.
– Ir stājušās spēkā ugunsdzēsības prasības, kas paredz, ka visās ēkās jābūt dūmu detektoriem. Kā tas tagad notiks? Vai ugunsdzēsēji lauzīsies privātmājās un dzīvokļos, lai sodītu tos, kam detektoru nav?
– Neviens ar varu nelauzīsies privātmājās vai dzīvokļos. Diemžēl cilvēki neaizdomājas, cik vitāli svarīgi ir šie dūmu detektori. Dūmu detektori ir jūsu pašu un ģimenes locekļu dzīvības jautājums. Katru nedēļu trešdienās Iekšlietu ministrijā vadu operatīvās sapulces. Šajā nedēļā VUGD ziņoja par nelaimes gadījumu Rīgā, kur ap plkst. 5.20 no rīta nejauši garāmgājēji ieraudzīja un ziņoja VUGD par ugunsgrēku divstāvu dzīvojamā ēkā. Dega ēkas pirmā stāva dzīvoklis, kurā dzīvoja cilvēks ar invaliditāti. Ēka nebija aprīkota ar dūmu detektoriem. Diemžēl ēkas otrajā stāvā dzīvojošā ģimene nejuta sadūmojumu un faktiski VUGD ierašanās brīdī jau bija bezsamaņas stāvoklī. VUGD izdarīja visu, ko varēja, tika evakuēti cilvēki, cieta paši VUGD glābēji, un tomēr izdevās izcelt ģimeni ar diviem bērniem no otrā stāva. Glābēji atdzīvināja cilvēkus, kuri ierašanās brīdī jau bija saelpojuši tvana gāzi. Diemžēl neizdevās izglābt viena nepilngadīga bērna dzīvību. Pirmajā stāvā, kur bija sācies ugunsgrēks, cilvēks ar invaliditāti jau bija sadedzis. Nebūtu nejaušu garāmgājēju, visi būtu miruši. Šāds gadījums ir tikai viens no daudziem.
Ar VUGD esam vienojušies, ka administratīvos sodus cilvēkiem nepiemēros represīvā formā. Tiks veiktas skaidrojošas informatīvās kampaņas, un cerams, cilvēki paši iedomāsies uzstādīt dūmu detektorus, kas nav dārga, ekskluzīva prece. Administratīvais sods visticamāk tiks piemērots tikai gadījumā, ja būs izcēlies ugunsgrēks un ēka vai dzīvojamā telpa nebūs aprīkota ar dūmu detektoriem. Uzstādiet dūmu detektorus, kas var būt izšķirošs faktors, lai pasargātu dzīvības un savu mantu!
– Jūs esat teicis, ka ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un liels noziegumu skaits, kas nodara kaitējumu budžetam. Tāpēc budžeta prioritātei vajadzētu būt vērstai uz iekšlietu sistēmas stiprināšanu un sakārtošanu. Vai šai domai ir piekritēji arī citās ministrijās? Vai ir kāda atsaucība no premjera?
– Es neskatos procesus valstī tikai caur Iekšlietu ministrijas prizmu, jo procesi ir savstarpēji saistīti. Jāmeklē un jāredz kopsakarības. Paralēli rūpēm par nepieciešamajiem līdzekļiem iekšējās drošības stiprināšanai tikpat nopietni uztveru nepieciešamību attīstīt valsti ar sakārtotu, sabiedrībai un uzņēmējdarbībai pieņemamu, starptautiski konkurētspējīgu un viegli administrējamu nodokļu politiku. Tikpat svarīga ir kvalitatīva un pieejama izglītības un veselības sistēma.
Tajā pašā līmenī jānodrošina adekvāti finanšu resursi tiesībsargājošo, drošības iestāžu un tiesu sistēmas iestāžu darbinieku finansēšanai, personāla apmācībai, motivēšanai. Beidzot valstī ir jāsakārto atturoša sodu politika.
Ja sabiedrībai nav uzticības valsts pārvaldei, nav vēlmes maksāt nodokļus un korupcija jau tiek uztverta kā pašsaprotama lieta, tad valsts nespēs attīstīt savu potenciālu. Neapkarojot PVN karuseļus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmas un korupciju, nav jēgas pat samazināt nodokļus. Tie, kuri shēmoja, turpinās to darīt. To var novērst tikai ar profesionāliem, apmācītiem, motivētiem izmeklēšanas iestāžu kadriem un atturošu sodu politiku.
– Ir jauno tehnoloģiju laikmets, taču vai iekšlietu sistēma pietiekami izmanto mūsdienu iespējas? Tehniski sen jau ir iespējams ar mobilo tālruni noteikt savu atrašanās vietu. Bet vai policija var noteikt, kur atrodas persona, kas jūtas pazudusi vai nokļuvusi bīstamā situācijā un nespēj paskaidrot, kur atrodas?
– Iekšlietu ministrijas padotībā ir divas nozīmīgas iestādes, kuras ikdienā saskaras ar informācijas tehnoloģiju izaicinājumiem un no kuru kapacitātes ir atkarīgs arī Valsts policijas, VUGD, Valsts robežsardzes darbs. Proti, Informācijas centrs un PMLP (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde), kuri ikdienā uztur virkni valstij un starptautiskā līmenī svarīgus, saistītus reģistrus. Šobrīd esam uzsākuši vienotā 112 zvanu centra izveidi, ar kura palīdzību varēs operatīvi sazvanīt vajadzīgo dienestu un precīzi tiks noteikta zvanītāja atrašanās vieta. Sabiedrībai ļoti nozīmīgs projekts ir e-lietas izveide jeb informācijas sistēma, kas digitalizēs administratīvo un kriminālprocesu gan pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, gan iztiesāšanas stadijā. Citiem vārdiem sakot, mazāk makulatūras, īsāki tiesvedības termiņi, pieejamāka informācija. Vienīgais izaicinājums ir piesaistīt un nodrošināt tirgus apstākļiem konkurētspējīgu atalgojumu profesionāliem IT speciālistiem. Tā ir liela problēma.
– Līdz ar modernajām tehnoloģijām rodas moderni noziegumi – zagšana un krāpšana interneta vidē u.c. Vai Latvijas policija, tieslietu un iekšlietu sistēma spēj tikt līdzi laikmetam?
– Valsts policijas dienestā ir apmācīti kiberspeciālisti, kas ar atbilstošām programmām monitorē un veic izmeklēšanas darbības pret dažāda rakstura kibernoziegumiem. Lauks ir plašs, sākot ar pedofilu ķeršanu un beidzot ar dažādu veidu finanšu noziegumiem un nelegāla satura TV pārraidīšanu. Īsāk sakot, pilns spektrs.
Valsts drošības dienesta (VDD) kapacitāte un profesionalitāte ļauj monitorēt dažādus riskus sociālo tīklu vietnēs, lai nepieļautu terorisma vai ekstrēmisma izpausmes. Liela nozīme ir informācijas apmaiņai ar sadarbības partneriem ārvalstīs. Tehnoloģijas attīstās. Mums ir zināms resurss un pietiekama profesionālā pieredze, tomēr nākotnes izaicinājumi prasa vienmēr sekot līdzi tehnoloģiskajam procesam un laikus paredzēt pietiekamus resursus, lai uzturētu kaujas gatavībā motivētus speciālistus un noziedzīgajai pasaulei līdzvērtīgu tehnisko bāzi.
– Vai atbalstāt tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP) idejas par speciālas ekonomiskās tiesas izveidi un Liepājas cietuma būvi?
– Liepājas cietuma provizoriskās izmaksas, pirms tieslietu ministrs Jānis Bordāns atsauca ieceri slēgt līgumu ar būvnieku, Latvijas iedzīvotājiem tuvākajos trijos gados būtu 140 miljoni eiro. Tas būtu cietums 2000 ieslodzītajiem. Vai tieši šī būve un tieši tagad, un par šādu summu ir visu problēmu risinājums? Vai 140 miljonu būve krasi samazinās noziedzības līmeni Latvijā? Es teiktu, ka nē.
Nav šaubu, ka cietumi Latvijā, tāpat kā Valsts policijas iecirkņi, VUGD depo, Valsts robežsardzes ēkas, ir katastrofālā stāvoklī, bet problēmas jārisina pareizā secībā.
Tieslietu ministrs ļoti labi apzinās, ka, atbilstoši Valsts kontroles ziņojumam, tieslietu sistēmas problēma ir pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte, ilgie kriminālprocesu tiesvedības termini, kas, starp citu, ir tieslietu ministra lauciņš.
Ļoti liela un gadiem neatrisināta problēma ir tiesu ekspertīžu kvalitāte un ekspertīžu termiņi. Nepastāv kvalitatīva un pietiekami profesionāla tiesu ekspertu apmācības sistēma. Vai šādā gadījumā nebūtu prātīgāk 140 miljonus investēt modernā, vienotā tiesu medicīnas ekspertīžu centrā un tiesu ekspertu apmācības programmās? Šobrīd nav iespējams operatīvi saņemt tiesu medicīnas eksperta slēdzienus. Atsevišķas ekspertu kategorijas drīz vispār izzudīs. Bez kvalitatīviem un operatīviem tiesu ekspertu atzinumiem nav iespējams pabeigt krimināllietas saprātīgos termiņos.
Speciālā ekonomiskā tiesa skan labi, bet jautājums, kāds būs izpildījums. Tieslietu ministrs piedāvā izveidot institucionāli jaunu tiesu, meklēt un apmācīt jaunus 14 tiesnešus, kas skatīs ekonomiska rakstura lietas – civillietas un krimināllietas. Kāpēc neapmācīt un nespecializēt esošos tiesnešus?
– Kas tiek darīts, lai uzlabotu izmeklēšanas kvalitāti?
– Ar savu komandu esam uzsākuši būtiskas pārmaiņas, kas vērstas uz Valsts policijas darba kvalitātes uzlabošanu, komunikācijas uzlabošanu ar sabiedrību, izglītības satura uzlabošanu. Nupat nesen Ministru kabinets apstiprināja Rīgas Stradiņa universitāti, kura tiesībsargājošām iestādēm turpmāk nodrošinās augstāko juridisko izglītību, valsts apmaksātu maģistra grādu tiesību zinātnēs. Tas ir būtisks solis uz priekšu.
– Vai esat atradis kopīgu valodu ar Valsts policijas vadību? Vai joprojām uzskatāt, ka iekšlietu sistēmā nepieciešamas lielas kadru pārmaiņas?
– Manuprāt, sabiedrība uz ielām var redzēt vairāk policijas darbinieku un novērtēt Valsts policijas darbinieku labos darbus. Es ikdienā saņemu arī iekšlietu sistēmas darbinieku atbalstu, jo viņi sāk noticēt, ka ir iespējamas pārmaiņas. Daudziem jau bija iestājusies sava veida apātija. Nav iespējams visu izmainīt pāris mēnešos. Tam vajadzīgs laiks.
Iestādēm ir dots vadības uzdevums uz vakantajiem vadošajiem amatiem rīkot iekšējos konkursus, nevis pieņemt darbā pēc pazīšanās un lojalitātes principa. Revidēsim piemaksu sistēmu, lai piemaksas tiktu maksātas darbiniekiem godīgi.
Attiecības ar iestāžu vadītājiem es raksturotu kā dinamiskas. Novērtēju viņu profesionālu attieksmi pret saviem pienākumiem, operativitāti un vēlmi sadarboties ar mani kopīgu mērķu vārdā. Man nav laika sēdēt, filozofēt mūžīgajās darba grupās. Iekšējā drošība pieprasa uzlabot procesus ministrijā, padotības iestādēs un vienmēr būt gataviem reaģēt. Bet tie sistēmas darbinieki, kam nav vēlmes strādāt, var uzrakstīt atlūgumu; ar tiem, kam ir vēlme iziet no ierastās komforta zonas, atradīsim kopīgu valodu.
– Jūs esat paudis domu, ka vajag apvienot Iekšlietu ministriju ar Tieslietu ministriju. Kāpēc? Kad tas notiks? Bordāns jau paziņojis, ka esot gatavs uzņemties šādas apvienotas ministrijas vadību…
– Es neesmu no tiem, kas raujas pēc lielākas varas pašmērķa pēc. Bet ir virkne Iekšlietu ministrijas priekšlikumu, kas vērsti uz noziedzības apkarošanu, izmeklēšanas kvalitātes un sodu sistēmas uzlabošanu, valsts drošības stiprināšanu, kurus diemžēl Tieslietu ministrija neatbalsta kādu savu resorisku interešu dēļ. Apvienojoties vienā veselumā, problēmas varētu risināt kopā. Iekšlietu un tieslietu jomas atrašanās vienas ministrijas pārziņā nav nekas neparasts – daudzās valstīs tāds modelis pastāv.
Šis nav jautājums, kas jāatrisina jau tūlīt. Vispirms jāpieņem budžets. Bet pēc tam par šo lietu jādiskutē un jāpieņem lēmumi.
Foto: F64