Glābēji visvairāk izsaukumu par postījumiem saņēmuši Rīgā, Latgalē un Zemgalē
Pērkona negaisa dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visvairāk izsaukumu par postījumiem saņēmis Rīgā, Latgalē un Zemgalē, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
“Kopējais izsaukumus skaits ir aptuveni 300-350, kādos 50 no šiem gadījumiem mēs nestrādājām, jo kokus jau bija novākuši iedzīvotāji pašu spēkiem vai arī citi seku likvidēšanas darbos iesaistītie dienesti. Bet apkopošanas darbi vēl turpinās,” pauda VUGD pāŗstāve.
Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Kā pauda Gribuste: “Mums nav informācijas, ka cilvēki būtu cietuši. Šajos izsaukumos, kuros mēs devāmies, cieta ēkas, automašīnas. Bet cilvēki bija spējuši izkļūt no automašīnām vai ēkām.”
Viņa uzsvēra: “Aicinām cilvēkus meteorologu brīdinājumus uztvert nopietni. Sarkanais brīdinājums ir tas nopietnākais, un tas netiek izsludināts tik bieži.”
Tikmēr uzņēmums “Sadales tīkls” informēja, ka otrdien no rīta elektroapgāde vēl traucēta aptuveni 7800 uzņēmuma klientu, visplašāk skarts Madonas, Dobeles, Cēsu, Preiļu un Ropažu novads. Uzņēmuma operatīvā darba brigādes turpina darbu, lai elektroapgādi iespējami drīz atjaunotu visiem klientiem.
Pie bojājumu novēršanas jau no pirmdienas pusdienlaika visā Latvijā strādājuši vairāki simti elektromontieru, pirmdienas laikā novēršot kopumā 116 bojājumus vidējā sprieguma elektrotīklā un 150 bojājumus zemspriegumā. Darbi turpināti visu diennakti. Kur iespējams, izmantoti viedā elektrotīkla risinājumi, veicot pārslēgumus elektrolīnijās. Tādējādi daļai klientu elektroapgāde atjaunota jau pirms bojājumu novēršanas dabā.
Saskaņā ar meteorologu informāciju pirmdien aizvadīta viena no pēdējo gadu spēcīgākajām un postošākajām vētrām – vēja brāzmas Madonā sasniedza spēku 30 m/s, bet Dobelē pat 33 m/s. Stiprais vējš, lielgraudu krusa un zibensizlādes radīja plašus postījumus un arī masveida elektroapgādes traucējumus.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) ziņos Ministru kabinetam par nepieciešamību noteikt ārkārtas situāciju pirmdienas vētrā un negaisā vissmagāk skartajām teritorijām. Vienlaikus viņš atzina, ka visiem no vētras un krusas cietušajiem palīdzēt nevarēs, tāpēc, iespējams, jādomā par aizdevumu programmu.