Graustu miljonāriem pagaidām ir priekšrocības
Līdz pavasarim nebūs stingrāku sodu neapzinīgiem un tīši vai netīši nevērīgiem ēku īpašniekiem. Rīgas dome deva impulsu Krimināllikumā noteikt atbildību arī par būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti uzskatīja, ka ir jāprecizē ierosinājuma redakcija, un tam būs nepieciešami vairāki mēneši.
«Mēs neesam pret, bet gribam labāku redakciju,» Neatkarīgajai sacīja Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Viņš sacīja, ka šīs izmaiņas Krimināllikumā ir konceptuāli atbalstāmas un komisija tās atbalsta, bet vēlas saņemt juridiski precīzu un pilnveidotu teksta redakciju, lai vēlāk nevarētu dažādi interpretēt likuma pantu vai pantus.
Pēc Rīgas domes iniciatīvas, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību darba grupa, kurā ietilpst Iekšlietu ministrijas, prokuratūras, tiesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji un tiesībzinātnieki, izvērtēja iespējas ieviest kriminālatbildību par pārkāpumiem ēku uzturēšanā. Darba grupa atbalstīja priekšlikumu, kas piedāvāja grozīt Krimināllikuma 239. pantu, ieviešot trešajā un ceturtajā daļā atbildību par būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tās izraisījušas smagas sekas. Ar šīs normas ieviešanu veidojas saistītu normu kopums, kurā pirmais līmenis ir risināms ar administratīvā un administratīvo pārkāpumu procesa līdzekļiem, bet smagu seku gadījumā iestājas krimināltiesiskā atbildība.
Savukārt papildinājums, ko no Ekonomikas un Tieslietu ministrijām vēlas saņemt Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti, attiecas ne tikai uz būves īpašniekiem par īpašuma novešanu līdz bīstamam stāvoklim, bet arī būves lietotāja, piemēram, nomnieka, vai pārvaldītāja atbildību, jo arī tas ir atbildīgs par ekspluatācijas noteikumu ievērošanu. Krimināllikuma 239. panta papildinājumu formulēšanai atvēlētais laiks ir piešķirts ar dāsnu rezervi, jo pilnveidoto tekstu Saeimas apakškomisijā gaida tikai martā vai aprīlī.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ir sašutis: «Kārtējo reizi Saeimā daudz diskutē, bet tajā pašā laikā tas ir atbalsts graustu miljonāriem, toties pašvaldībām nav iespēju viņus stingrāk sodīt, lai panāktu rezultātu – sakārtotu ēku.»
No A. Judina teiktā Neatkarīgajai var secināt, ka apakškomisijas deputāti par būtiskāko nosacījumu attiecīgā Krimināllikuma grozīšanā saskata ekspluatācijas noteikumu pārkāpumus. Teiksim, saskaņā ar ekspluatācijas noteikumiem ir jābūt kāpnēm, bet to nav vai tās nav lietošanas kārtībā, tāpēc notiek nelaimes gadījums ar smagām sekām. Deputātuprāt, Rīgas domes iecere beidzot piespiest par graustu miljonāriem dēvētos namīpašniekus sakārtot nolaistas ēkas, lai tās neapdraud ne apkārtējos īpašumus, ne cilvēku drošību, arī ir šo likuma grozījumu mērķis, tomēr mazāk būtisks.
Rīgas domē uzskata, ka pašvaldība ir izsmēlusi visas tai dotās iespējas ietekmēt graustu īpašniekus – tiem jāmaksā gan paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, gan soda naudas. Pašvaldībai arī nav tiesību atsavināt nolaistu īpašumu tāpēc vien, ka tas ir grausts, tai īpašums ir jāpērk par tirgus cenu un pēc tam tajā ir jānodrošina pašvaldībai nepieciešama funkcija. Arī valsts nav ieinteresēta atgūt nekoptus, ilgstoši neuzturētus īpašumus, jo – atkal jau tas ir naudas un turpmākas izmantošanas jautājums.