Helmanis: Ogres novads jāatjauno bijušā Ogres rajona robežās

Par Ukrainas olu ražošanas investora ekspansiju Latvijā, par novadu reformu, darba vietām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Ogres domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

– Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka ukraiņu investors, kas iecerējis celt olu ražošanas fabriku, izvēlējies projektu attīstīt Ogres novadā, jo pašvaldība esot gatava finansiāli atbalstīt infrastruktūras ierīkošanu. Cik lielu summu no nodokļu maksātāju naudas Ogres novada dome plāno piešķirt SIA Gallusman infrastruktūras ierīkošanai privātā investora vajadzībām?

– Mana nostāja ir tāda, ka mēs atbalstām jebkura investora nākšanu mūsu novadā, jo tās ir darba vietas. Jebkura nauda ir vajadzīga, un tā nerodas bankomātā no tukša gaisa. Bet šajā gadījumā neesam paredzējuši nevienu eirocentu, lai finansiāli atbalstītu kaut ko. Mēs esam gatavi, ja ir kādi Eiropas Savienības kopēji projekti, nodrošināt līdzfinansējumu. Bet šajā gadījumā vēl nav pamata un ir pāragri runāt par šo investoru, kamēr nav nokārtotas visas juridiskās lietas. Vēl priekšā stāv sabiedriskā apspriešana, projekta novērtējums no vides aizsardzības aspekta. Bet mēs esam ļāvuši veikt visas procedūras, kas viņam jāveic.

– Vai Ogres novada dome ņems vērā negatīvo iedzīvotāju viedokli par vistu fermas un olu pārstrādes rūpnīcu? Nesen notikušajā publiskajā apspriedē iedzīvotāji bija kategoriski pret šo projektu.

– Pašvaldība ņem vērā ikviena Ogres novada iedzīvotāja viedokli. Taču mēs pieņemam lēmumus izvērtējot, vai tie dod kopēju labumu visiem novada iedzīvotājiem. Ļoti rūpīgi skatīsimies projekta ietekmi uz vidi – vai nebūs kāds kaitējums. Ļoti rūpīgi skatīsimies uz šīm te darbībām – vai kādas smakas neizplatīsies. Nepieļausim nevienu atkāpi no normatīvajiem aktiem, ko uzliek likums viņiem darīt. Gaidīsim arī sabiedriskās apspriešanas rezultātus, lai varētu tos izvērtēt.

– Kādēļ Ogres novada dome, pretēji jūsu pārstāvētās partijas Nacionālā apvienība (NA) nostājai, atbalstīja lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu Ukrainas pilsoņu kontrolētam uzņēmumam? Jūs pārstāvat NA, kas vienmēr iestājas pret citu valstu pārstāvju centieniem iegūt Latvijā kādus nenopelnītus labumus un ir centusies tam traucēt. Kādēļ tad pret ukraiņu olām tāda pretimnākšana?

– Pašvaldības uzdevums nav kādam traucēt. Pašvaldība ir domāta tam, lai domātu, lai veidotu normālu vidi, kur dzīvot un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Mums ir būtiski, kur cilvēkiem strādāt un kur meklēt darba vietas. Tas ir viens no būtiskiem aspektiem, kādā veidā mēs varam nodrošināt lauku teritoriju ar darba vietām. Ja mums būtu investoru buķete, no kuras izvēlēties – Latvijas investori, Amerikas investori, Ukrainas investori -, tad būtu cits stāsts. Taču tādas situācijas diemžēl nav, un investīcijas valstī ir bijušas ļoti dalītas un nestabilas – dēļ nodokļu politikas un citiem apstākļiem. Šī nestabilitāte ierobežo investoru naudas piesaisti.

Mēs skatāmies ļoti uzmanīgi un ļoti uzmanīgi vērtēsim. Ja patiešām tur būs 120 darba vietu, tad tas būtu lieliski. Bet jāskatās, vai šīs darbības, ko veic potenciālais investors, ir reālas vai arī tās ir falšas. To izvērtēsim.

Jautājumā par zemes pirkumu, zemesgabalu pērkot no privātpersonas, to ir iegādājies Latvijā reģistrēts uzņēmums, līdz ar to mums nav juridiska pamata šim darījumam ko traucēt.

– Bet jums gan jau lietas apstākļi un priekšvēsture ir zināma. Ukrainas olu investori ir mēģinājuši iedēties vispirms Valkas novadā, pēc tam – Tukumā. Tagad viņi skatās uz Ogri. Vietējā olu ražošanas nozare skatās ar bažām uz ukraiņiem, kas nav no Eiropas Savienības un kam nav tās stingrās vistu labturības un visas citu veidu prasības. Ukraiņi var ar dempingu noslīcināt Latvijas olu nozari savās olās, nosmacēt mūsējos ar savām olām…

– Tā būtu diezgan kurioza nāve – būt nosmacētam ar olām. Bet mēs esam vietējā vietvara. Mēs neesam Ikšķiles novads, kas neattīsta darba vietas. Mēs esam Ogres novads, kam ir svarīgi, lai cilvēki šeit dzīvo un lai viņiem ir darbs. Man ar savu atbildību ir jāskatās, lai jebkurš, kas atnāk un saka, ka radīs 120 darba vietas, var to paveikt. Nav svarīgi, vai tas ir Jānis, Pēteris vai Mikola. Svarīgi, vai tas palīdzēs Ogres iedzīvotājiem, lai viņiem nav jāgudro, kā pārvākties uz ārzemēm, lai bērniem nav jādzīvo vieniem pašiem un jāgaida, kad mamma no Īrijas viņiem sūta naudu. Tas, par ko jūs runājat – dempings, konkurence, Latvijas olu nozares bažas -, ir jārisina valsts līmenī. Mums kā vietvarai ir svarīgi, lai šeit – Ogrē – būtu ražošana un darba vietas.

– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!) ir iecerējis veikt vērienīgu pašvaldību reformu, tostarp – kā iespējamu variantu – apvienot Ogres un Ikšķiles novadus. Kā to vērtējat?

– Reformai bija jābūt jau sen. 2009. gada reforma bija neveiksmīga. Mums ir tāda nejēdzīga situācija, ka dažviet pilsētā vienā ielas pusē ir Ogre, bet pretējā pusē ir Ikšķiles novada teritorija. Tajā pašā laikā mūsu novads ir gandrīz vai līdz Ērgļiem. Tātad šī situācija ir neloģiska – tā nedod pilsētai telpu, tā nedod iespēju attīstībai, bet Ogrei vienai pašai jāuztur deviņi pagasti. Ogre bija pašpietiekams novads un 2009. gadā iemaksāja pašvaldību izlīdzināšanas fondā divus miljonus latu. Bet, kad mums pievienoja pagastus, mēs sākām saņemt no izlīdzināšanas fonda naudu. Ja mums pievieno kaut kādus pagastus, tad jāskatās, ka mums arī ir kaut kāds limits, ko varam pacelt un pavilkt. Tāpēc es uzskatu, ka reformai jābūt solidārai, lai var dzīvot gan lauki, gan pilsēta – reformai jābūt vērstai, lai izlīdzinātu plaisu starp galvaspilsētu, pilsētām un laukiem.

– Kāds būtu optimālais risinājums Ogrei un Ikšķilei?

– Optimālais risinājums būtu atjaunot Ogres novadu bijušā Ogres rajona robežās. Latvijā ir milzīgs iedzīvotāju skaita kritums, bet, lai mēs būtu konkurētspējīgi un attīstīgi, ir nepieciešams apvienot spēkus. Agri vai vēlu pienāks krīze, bet administratīvais aparāts ir gan Ogrē, gan Ikšķilē. Tie ir izdevumi. Lieki izdevumi. Pašlaik ir tā, ka, ja rīkojam konkursu uz pašvaldības ierēdņu vietām, mums nav ko ņemt – nav kadru, kas būtu spējīgi strādāt, bet tie, kas būtu spējīgi, uz pašvaldību nenāk. Apvienojot novadus, būtu iespēja radīt konkurētspējīgas darba vietas un piesaistīt konkurētspējīgus kadrus. Pūces reforma radīs konkurenci ne tikai starp ierēdņiem, bet arī starp deputātiem, kas nodrošinās labāku deputātu kvalitāti un labākus lēmumus.

– Padomju laikā bija Ogres rajons, kurā ietilpa arī Ikšķile, Lielvārde un Ķegums. Vai jūs gribat, lai arī šie novadi ir iekšā Ogrē?

– Jā.

– Bet padomju laikā bija pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldības.

– To nevajag atjaunot. Šīs dalītās funkcijas sadārdzina visu. Paskatīsimies uz igauņiem! Viņi ir darījuši visu, lai samazinātu ierēdņu skaitu un izdevumus. Tikmēr Latvijā tas netiek darīts. Un ierēdņu skaits katru gadu ir pieaudzis. Ministru kabinets visu laiku ir ražojis aizvien jaunus noteikumus un regulas. Lai tās pildītu, ir visu laiku bijis nepieciešams palielināt ierēdņu skaitu, un tas notiek katrā pašvaldībā. Ir viena lieta, ka būtu jāizdara – pārskatīt Ministru kabineta noteikumus, kas uzliek pašvaldībām slogu, un ir otra lieta – samazināt pašvaldību ierēdņu skaitu. Ja to nedarīsim laikus, to agrāk vai vēlāk nāksies darīt steigā un panikā, kad pienāks nākamā krīze. Labāk to darīt laikus.

– Politiķu aprindās ir populāra arī tāda ideja, ka vajag veidot divu līmeņu pašvaldības – vienā līmenī lai tiek pieņemti lieli lēmumi, bet otrā – pašvaldība ir maziņa, tuvu pie tautas, un zina katra iedzīvotāja vēlmes un sāpi…

– Tas nav vajadzīgs. Ir jāskatās uz Eiropas standartiem – cik lielas tur ir pašvaldības un kādas ir to funkcijas. Tas, ka mēs, pašvaldību priekšnieki, gribam, lai mums viss kaut kas ir – lai ir vara, alga, sekretāre, kas pienes kafiju -, tas viss tā ir. Taču, ja gribam saprātīgu valsts pārvaldi, tad šie atribūti ir lieki. No ļoti mazām saskaldītām pašvaldībām mazinās konkurence. Ja skatāmies uz bijušo Ogres rajonu, tad novados ir 60 deputātu. Pēc jaunās regulas viņu būs 19. Tas nozīmē, ka būs daudz lielāka konkurence un priekšstāvju kvalitātei būtu jāuzlabojas. Un kvalitāte ir tas, uz ko ir jāiet. Un ierēdņiem arī jāsaprot, ka viņi ir tie, kas saņem no iedzīvotājiem naudu, ka viņi no tās ir algoti.

– Tepat blakus jūsu Ogrei, Ikšķilē, iedzīvotāji ir sašutuši, ka viņus grib kaut kam pievienot. Ir dzimis tāds kā Ikšķiles lokālpatriotisms, ka ne pēdu savas zemes neatdos Ogrei. Ir redzama pretdarbība Pūces reformai, un tā ir spilgti redzama Ikšķilē, kur iedzīvotāji jau aktīvi protestē.

– Bet paskatīsimies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem. Ikšķilieši lielā skaitā nobalsoja par Jauno Vienotību, Attīstībai/Par! un Nacionālo apvienību. Tikai kādi seši procenti ir bijuši par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kas ir skeptiska par novadu reformu. Eiropas Parlemanta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja partijas, kas ir par novadu reformas virzību.

– ZZS nav pret, bet ir skeptiska par niansēm. Šī partija vēlas, lai iedzīvotāju domas tiek uzklausītas.

– Tur ir tā, ka ar iedzīvotāju domām tiek manipulēts. Jautājums ir, kā tiek uzdots jautājums. Mums ir svarīgi, lai visiem būtu labi. Ja jautājums tiek uzstādīts tā, ka vai jūs esat par savu Ikšķiles novadu, tad ikviens būs par. Kurš gan teiks, ka nav sava novada patriots? Taču jautājums ir cits – vai esat par to, lai dzīve būtu labāka mums visiem – ikšķiliešiem, ogrēniešiem, ķegumiešiem? Lai to izdarītu, ir jāmāk sadarboties, sastrādāties, uzklausīt arī pretēju viedokli. Tas ir daudz grūtāk. Mēs Ogrē vēlamies nevis pasliktināt cilvēku dzīvi, bet uzlabot. Mēs vēlamies Ikšķilē, Ķegumā, Lielvārdē sēsties ar vietējo varu pie viena galda, izrunāties par visām problēmām – par to, lai visiem būtu labāk. Nekādu ekspansiju no augšas un no spēka pozīcijām mēs nevēlamies veikt. Ir vajadzīgs, lai pakalpojumu klāsts cilvēkiem palielinās. Kad būs mazāki administratīvie izdevumi, vairāk naudas varēs atvēlēt cilvēkiem. Mēs varbūt varēsim vairāk naudas lietot pakalpojumiem. Es domāju, ka atradīsim kopīgu valodu. Būs indivīdi, kas nevēlēsies runāt, bet ar saprātīgiem cilvēkiem kopīgu valodu atradīsim.

– Rīgas domē ir liels skandāls ar padomniekiem – par daudziem šiem padomniekiem ir aizdomas, ka viņi ir saņēmuši algu Rīgas satiksmē, bet reāli nav strādājuši. Jūs nesen kļuvāt par zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) padomnieku. Vai nebūs tā, ka pēc kāda laika arī jums vaicās, vai jūs tur kā padomnieks strādājat?

– Es strādāju un ļoti daudz. Problēma ir meliorācijas sistēmas. Tās ir ļoti bojātas Pierīgā, tieši apdzīvojamajā teritorijā, kur ir bijusi intensīva būvniecība. Mēs gribam panākt, lai meliorācijas sistēmas ir viens vesels – lai nav tā, ka meliorācija attiecas tikai uz laukiem, bet tur, kur ir apbūvējamā zeme, meliorācijas vairs nav. Savulaik par meliorācijas sistēmām ir bijusi pieļauta kļūda, ka tās netika īpašniekiem nodotas kā apgrūtinājums, tāpēc tās daudzviet ir sabojātas. Šie jautājumi ir aktuāli visai Pierīgai. Tās ir problēmas, kuras kopā ar ministru turpmāk risināsim.

– Ja neskaitām ukraiņu olu ražotnes ieceri, kādas vēl Ogrē ir idejas uzlabot dzīvi, radīt darba vietas?

– Ir pozitīva ziņa par to, kas jau ir padarīts. Visu laiku iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 200 līdz 500 cilvēkiem gadā, bet pēdējā gada laikā tas Ogrē pirmo reizi ir pieaudzis. Plusa skaits nav liels – 23 -, tomēr tas ir ļoti patīkami un lieliski. Visur valstī iedzīvotāju skaits pikē lejup, bet mums ir pat pieaudzis.

Būvēsim Pārogres industriālo parku. Esam piesaistījuši četrus miljonus eiro Eiropas naudas un radīsim 120 jaunas darba vietas.

– Ir tāds Latvijas Nacionālo vērtību fonds, kas saņēmis no VARAM finansējumu. Un arī Ogres pašvaldība tam maksājusi par foruma rīkošanu un klipa taisīšanu apmēram 9000 eiro. Priekš kam vajadzēja tādam fondam dot naudu?

– Tas ir tādēļ, lai Latvijā palielinātos iedzīvotāju skaits. Drīz Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības. Ko darīs mūsu cilvēki, kas ir tur? Es gribēju parādīt, ka mums Ogrē ir cilvēki, ir dzīve arī novada laukos, ir darba vietas pilsētā un būs jaunas darba vietas, lai cilvēki zina, ka viņiem ir, kur atgriezties. Forums bija veids, kā cilvēkus uzrunāt. Nav jau noslēpums, ka pašvaldības ir sākušas konkurences cīņu par cilvēkiem, kas grib atgriezties Latvijā. Tās pašvaldības, kas spēs piedāvāt labākus apstākļus, dabūs labākus cilvēkus. Mēs negribam stāvēt malā, un tāpēc bija šis forums – mēs parādījām, ka Ogrē ir droša, laba vide – laba vieta, kur dzīvot.

Foto: F64